Skaļāk
Par attiecībām, studēšanu, politiku, sportu, mūziku, vēsturi, kino un visu, kas studentiem svarīgs.
Epizodes
Drosme spert soli nezināmajā. Audiostāsts
Vai ir iespējams 18 gadu vecumā zināt, ko vēlies darīt visu savu atlikušo dzīvi? Un kas notiek, ja izvēlētais ceļš tomēr izrādās nepareizs? Šajā stāstā pievēršamies jautājumiem, ar kuriem saskaras daudzi jaunieši: studiju izvēlei, šaubām par nākotni un bailēm pieņemt nepareizu lēmumu. Taču stāsts ir arī par drosmi mainīt virzienu un pieņemt pārmaiņas kā daļu no personīgās izaugsmes.
Karlīna Rikvei
Kultūra kā pretošanās vienkāršotai pasaulei | Dāvis Eņģelis un Orests Silabriedis | 3
“Mākslu baudīt nenozīmē vienkārši apsēsties un neko nedarīt,” sarunā saka kultūras raidījumu autors Orests Silabriedis. Klausīšanās prasa darbu — pacietību, zināšanas un gatavību ļaut sabrukt agrākajiem priekšstatiem. Taču tieši šajā piepūlē kultūra kļūst par vingrinājumu domāšanai un pretošanos pasaulei, kura visu steidzas pārvērst sauklī, skaitlī vai klikšķī.
Vai spēju dzīvot sarežģītībā iespēja
Izraēlas dalība Eirovīzijā | 0
Izraēlas dalība šā gada Eirovīzijā izraisījusi asas diskusijas starptautiskā līmenī. Pērn 4.decembrī Eiropas Raidorganizāciju apvienības dalīborganizāciju pārstāvji tikās Šveices pilsētā Ženēvā, lai pieņemtu lēmumu par Izraēlas turpmāko dalību dziesmu konkursā. Šāds balsojums rīkots Izraēlas valdības cilvēktiesību pārkāpumu dēļ Gazas joslā un okupētajās Rietumkrasta teritorijās. Nīderlande, Spānij
Atmosfēra: Skolas dežurants Gusts
Gada vidū Gusts šo skolu absolvēja, bet rudenī, sakrītot dažādiem dzīves apstākļiem, viņš atgriezās skolā, bet šoreiz dežuranta amatā. Pa dienu Gusts vēroja savus bijušos skolas biedrus, sargāja atslēdziņas un durvis, bet naktīs atgriezās skolas solā, vēlreiz piedzīvojot franču valodas stundas, drūzmēšanos pie skapīšiem un skolas iemītnieku balsis. Piedzīvo dežuranta nakts maiņu, iejūties Gusta ād
Audiostāsts: Katra savā sākumā
Piecas 20 gadu vecus meitenes dalās savās pārdomās un pieredzē par pieaugšanu, par gaidām, pieredzi, izvēlēm un draudzībām. Lai arī visas vienā vecumā, katra atrodas savā dzīves situācijā un tieši tas atgādina, ka nav viena pareizā ceļa, kur būtu jābū, kad tev ir 20.
Sarunā piedalās Arta Vizule, Elvita Grišule, kā arī audiostāsta veidotājas Paula Purava, Vineta Pudule un Nikola Adamaite. Ar savu
Kā attēli veido mūsu domāšanu? | Sergejs Kruks un Iveta Gabaliņa | 2
Šobrīd attēlu ir vairāk nekā jebkad agrāk, bet kā tos lasīt? Latvijas izglītības sistēmā fotogrāfija un vizuālā kultūra joprojām paliek perifērijā, kamēr sociālie tīkli, mākslīgais intelekts un platformu algoritmi pārveido mūsu skatīšanās paradumus. Un ko varētu nozīmēt skatīties lēni, kad visu patērējam strauji?
Par fotogrāfijas vēsturi, vizuālo pratību, mākslīgā intelekta attēliem, fragmentētu u
Vai mēs vairs nemākam skatīties? | Dita Rietuma un Elīna Reitere | 1
Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi?
Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietu
Stambulas konvencijas protests | Fragments no multimediāla stāsta | 2
2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle.
Stambulas konvencijas protests | Fragments no multimediāla stāsta | 1
2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle.
Klusums organizācijā – plāns vai kļūda? | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Šajā epizodē ielūkojamies tajā, ko organizācijas izvēlas nepateikt, un kāpēc klusums nekad nav neitrāls. Mēs bieži pieņemam, ka laba komunikācija nozīmē runāt vairāk, skaidrot un būt maksimāli atklātiem. Taču vai vienmēr runāšana ir labākā stratēģija? Un vai klusums vienmēr nozīmē kļūdu? Epizodē apspriežam komunikācijas pētnieka Olafa Hoffjanna ideju par strategic non-talking - apzinātu lēmumu nek
Labā prakse jauno darbinieku ienākšanai organizācijā | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Pirmajā darba dienā ir svarīgi justies gaidītam un izvairīties no haosa, jo pirmo iespaidu par sevi un uzņēmumu vēlāk ir grūti mainīt. Šajā raidierakstā apspriežam ikvienam svarīgu tēmu kādā konkrētā dzīves posmā – jauna darbinieka ienākšanu uzņēmumā jeb "onboarding" procesu. Analizējam gan jaunā darbinieka, gan darba devēja lomu. Galvenās tēmas: pirmais iespaids, emocionālā drošība, mentoru nozīm
Kad komunikācija sabrūk: ko darīt, ja uzņēmums bankrotē? | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Šajā epizodē aplūkojam, kā izskatās uzņēmuma bankrots no darbinieka skatpunkta. Parasti šādas situācijas redzam tikai no ārpuses, ziņās vai īsos paziņojumos no uzņēmuma vadības. Bet kas notiek organizācijas iekšienē? Kā jūtas darbinieki, kad komunikācija pēkšņi pazūd? Katrīna dalās savā personīgajā pieredzē par darbu klientu apkalpošanas jomā, kur sākumā komunikācija ar īpašniekiem bija atklāta un
Neformālo līderu loma iekšējā komunikācijā | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Ierakstā pievēršamies, Sabiedrisko attiecību 2. kursa studentes Una Ulmane un Evelīna Anna Pitāne, tēmai, kas bieži tiek noklusēta, bet būtiski ietekmē jebkura uzņēmuma vai organizācijas ikdienu – neformālie līderi un viņu loma iekšējā komunikācijā. Kāpēc viņu ietekme nereti ir tikpat spēcīga (vai pat spēcīgāka) nekā formālajai vadībai? Dalāmies ar piemēriem no reālās pieredzes un atziņām no liter
Kodola iekšiene | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Šajā epizodē pievēršamies tam, kas notiek organizāciju iekšienē, proti, iekšējai komunikācijai. Tā ir ikdienas darba sastāvdaļa, kas bieži paliek nepamanīta, bet būtiski ietekmē to, kā cilvēki sadarbojas, saprot savus uzdevumus un veido kopējo darba vidi. Šajā epizodē skaidrojam, kas ir iekšējā komunikācija un kāpēc tā ir svarīga jebkurā organizācijā. Apskatām to, kā saziņa atšķiras starp dažādām
Daile aiz aizkariem | Fragments no multimediālā stāsta | 2
Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāsti skatīt šeit: Daile aiz aizkariem
Daile aiz aizkariem | Fragments no multimediālā stāsta | 1
Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāstu skatīt šeit: Daile aiz aizkariem
Vai mēs varam būt mākslinieki savās dzīvēs? | Fragments no multimediāla stāsta
Harijs Stradiņš ir kokapstrādes meistars, kuram svarīgi ir radīt, nevis ražot. Viņam nozīmīgs ir pats process - darbs ar materiālu, pieskāriens, klātbūtne un pievienotā vērtība. Koks nav tikai izejmatreriāls - tā ir daļa no pasaules. Meistara darbs ir tam piešķirt citādu izskatu un funkciju. Darbā ar koku, svarīga ir ne tikai tā forma un materiāls, bet arī cilvēka iekšējā pasaule, kas ir neatņemam
No darbnīcas līdz gatavam skapītim | Fragments no multimediāla stāsta
Darbnīcā katra detaļa sākas ar mērījumiem, plānu un precīzu roku darbu.
Šajā foto stāstā sekojam mēbeles tapšanai, no angāra vārtiem un instrumentiem līdz
brīdim, kad atvilktnes iebīdās savā vietā.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāstu skatīt šeit: Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi
Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi | Fragments no multimediāla stāsta | 2
Muzejs “Tehnika no pagātnes” apvieno vērienīgu vēsturisku automašīnu, motociklu, mopēdu, velosipēdu, smagās tehnikas, sadzīves tehnikas un rotaļlietu kolekciju. Muzeja dibinātājs un kolekcionārs Jānis Buka ar aizrautību dalās savā pieredzē un zināšanās, iepazīstinot apmeklētājus ar katras automašīnas un priekšmeta vēsturi.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāstu skatīt šeit
Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi | Fragments no multimediāla stāsta | 1
Muzejs “Tehnika no pagātnes” apvieno vērienīgu vēsturisku automašīnu, motociklu, mopēdu, velosipēdu, smagās tehnikas, sadzīves tehnikas un rotaļlietu kolekciju. Muzeja dibinātājs un kolekcionārs Jānis Buka ar aizrautību dalās savā pieredzē un zināšanās, iepazīstinot apmeklētājus ar katras automašīnas un priekšmeta vēsturi.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāstu skatīt šei
Stirnu muiža: pagātnes atstātās pēdas | Fragments no multimediālā stāsta
No idejas līdz pabeigtam projektam tiek ieguldīti līdzekļi, pūles un spars. Taču, ne vienmēr viss izdodas kā plānots… Daudzas ēkas tiek pamestas novārtā gan celšanas, gan renovāciju procesā, un to būtība saglabājas tikai cilvēku atmiņās. Stirnu muiža, kura atrodas nomaļā vietā netālu no Auces, nav izņēmums. Laika gaitā tai mainījušies īpašnieki, un līdz ar to, arī tās pielietojums, taču pēc simtie
What it’s like to be a journalist in Latvia and Estonia. Inga Spriņģe and Holger Roonemaa | 1
Why does Inga Spriņģe envy her husband Holger Roonemaa and other Estonian journalists? Is the start-up mentality in media editorial offices and journalists' minds the new normal? What does it mean to be creative in journalism today? Is the ability to write or tell stories in an engaging way enough? These and other important questions are discussed in the first episode of the podcast Media & So
What it’s like to be a journalist in Latvia and Estonia. Anda Rožukalne and Ragne Kõuts-Klemm | 2
What it's like to be a journalist in Latvia and Estonia? How do journalists perceive their audiences and how does audiences perceive journalists and their work in both countries? These and other important questions are discussed in the second episode of the podcast Media & Society with the podcast host Līga Ozoliņa. The conversation features two journalism scholars from Latvia and Estonia – Rī
Manas mājas ir šeit | Fragments no multimediāla stāsta
Darbs ir veltīts mierīgai piederības un patriotisma sajūtai, kas nav saistīta ar izcelsmi vai tautību, bet ar dzīvi, pieredzi un sajūtu, ka esi savā vietā.
Projekta centrā ir doma, ka Latvija var būt mājas cilvēkiem ar dažādām saknēm. Ne visiem, kas šeit dzīvo, senči nāk no šīs zemes, taču mājas sajūta rodas tur, kur cilvēks ir piedzimis vai izaudzis, kur dzīvo viņa ģimene, kur viņš runā vairākās
Trīs punkts pieci | Podkāsts Nav nopietni | 1
Kad visa sāk palikt mazliet par daudz - šis ir tas brīdis, kad uzlikt “Nav nopietni”. Šis ir podkāsts, kur vari uz brīdi atslēgties no ikdienas steigas un pārāk nopietnām lietām.
Šajā epizodē mēs beidzot iepazīstinām ar sevi, svinam pavasari un jau mentāli gatavojamies hokeja sezonai. Diskutējam par jautājumu, vai labāk palikt mājās vai iet ārā? (jā, viedokļi dalās)
Atceramies arī mūsu neveiksmī
Dziedot caur dvēseli: stāsts par to, kas paliek aiz skaņas | 2
Pareizticīgās baznīcas koris nav vieta, kur cilvēki nonāk nejauši. Katram ir savs ceļš – caur bailēm, neziņu, ilgu pārtraukumu dziedāšanā vai vienkāršu uzaicinājumu atnākt un pamēģināt. Tieši šie ceļi kļūst par mūsu projekta sākumpunktu. Mēs stāstām par kora ansambļa dalībniekiem un viņu izvēli dziedāt baznīcā – nevis skatuves, bet sajūtas dēļ. Dziedāšana šeit kļūst par veidu, kā sakārtot domas, a
Dziedot caur dvēseli: stāsts par to, kas paliek aiz skaņas | 1
Pareizticīgās baznīcas koris nav vieta, kur cilvēki nonāk nejauši. Katram ir savs ceļš – caur bailēm, neziņu, ilgu pārtraukumu dziedāšanā vai vienkāršu uzaicinājumu atnākt un pamēģināt. Tieši šie ceļi kļūst par mūsu projekta sākumpunktu. Mēs stāstām par kora ansambļa dalībniekiem un viņu izvēli dziedāt baznīcā – nevis skatuves, bet sajūtas dēļ. Dziedāšana šeit kļūst par veidu, kā sakārtot domas, a
Adrians Andževs. No virtuālā laukuma uz VEF Rīga
Spēles aizkulisēs - Adrians Andževs par pieredzi un izaicinājumiem.
Ceļš uz profesionālo basketbolu var sākties ļoti dažādi. Adriana Andževa stāsts pierāda, ka arī virtuālā vide var kļūt par pirmo soli ceļā uz lielo sportu. Apvienojot intereses par basketbolu, ar smagu darbu un mērķtiecīgiem treniņiem, viņš nonāca līdz Latvijas basketbola komandai - VEF Rīga.
Šis ir fragments no lielāka multimediā
What’s Next for Media and Society Relations in Latvia and Estonia? | Nellija Ločmele, Mari-Liis Rüütsalu, Rita Ruduša and Tarmu Tammerk | 12
In this final episode of Media & Society, we look back at the key questions that have shaped the season and ask what comes next for the relationship between media and society in Latvia and Estonia. From news fatigue and trust to media literacy, polarization, and the future of journalism, this conversation brings together several of the themes that have run through the series.
To close the seas
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Nakts dzīve
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Multimediālo stāstu la
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Aiz durvīm var būt viss
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Multimediālo stāstu la
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Starp dzīvību un izmisumu
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Multimediālo stāstu la
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Skaļa mūzika, klusais drauds: izsaukums
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | 1
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Nakts, kad mieru izjauca alkohola reibums
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Multimediālo stāstu la
Balts, melns un tad ir vāks | Fragments no multimediāla stāsta | 1
Nāve ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē, tomēr par to bieži valda klusums. Tā ir
tabu tēma, no kuras sabiedrība novēršas, jo tā rada bailes, neērtību vai atgādina par mūsu
pašu trauslumu. Mūsdienās, kur tiek cildināta jaunība, panākumi, darbs un nākotne, nāvei reti
atvēl vietu sarunās. Bet, ja nu tieši runāšana par nāvi palīdz labak izprast dzīves vērtības,
pieņemt zaudējumus un iemācīties dzī
Balts, melns un tad ir vāks | Fragments no multimediāla stāsta | 2
Nāve ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē, tomēr par to bieži valda klusums. Tā ir
tabu tēma, no kuras sabiedrība novēršas, jo tā rada bailes, neērtību vai atgādina par mūsu
pašu trauslumu. Mūsdienās, kur tiek cildināta jaunība, panākumi, darbs un nākotne, nāvei reti
atvēl vietu sarunās. Bet, ja nu tieši runāšana par nāvi palīdz labak izprast dzīves vērtības,
pieņemt zaudējumus un iemācīties dzī
Atļaušanās būt sev pašai. Sarunas fragmenti ar gleznotāju Annu Pantejevu
Ieejot gleznotājas Annas Pantejevas omulīgajā darbnīcā liekas, ka esmu nonākusi citā pasaulē. Mierpilno darbnīcu piepilda mazliet savdabīga, bet nomierinoša mūzika, gaisā šķietami aizķērusies tikko vārītas kafijas smarža un laiks pēkšņi vienkārši neeksistē.
Ciemošanās pie Annas nozīmē ne tikai pacienāšanu ar siltu tēju un dažādiem našķiem, bet arī sirsnīgus smieklus un nebeidzamas sarunas par zeķ
Mākslinieku Alda Dobenberga un Elīnas Māliņas saruna
Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģi
Atmosfēra un sarunas. Mākslas darbnīca Koknesē
Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģi
Atmosfēra. Aiz kulisēm: Latvijas Televīzija
Operators Edgars Bite izvadā mūs pa LTV ēkas gaiteņiem, pagrabu, studijām un liftiem. Klausies fragmentus no mūsu ekskursijas.
Emīlija Beate Bite, Evija Balta, Haralds Jānis Vanags, Adrians Zimins, Studentu medijs Skaļāk
Skaties visu multimediālo stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/aiz-kulisem-latvijas-televizija
Who Are the Future Media Audiences in Latvia and Estonia? | Kristiāna Grāmatiņa and Laura Rannaväli | 11
In this episode of Media & Society, we move the lens from journalism students to those who increasingly shape the demand for journalism itself: young, digitally native media audiences. How do they encounter news today? Who do they trust? And what responsibility comes with having a platform in an online-first infospace?
Our guests — Kristiāna Grāmatiņa, a podcaster with a background in health t
Atmosfēra: “En coulisse” – balets ārpus kadra
Šis audio fragments ir ieraksts no baleta mēģinājuma. Skan Pētera Čaikovska "Ziedu valsis".
Šis stāsts nav mēģinājums izskaidrot, kas patiesībā notiek ar dejotājiem aiz skatuves. Mēs to nezinām. Mēs redzam tikai fragmentus – ķermeņus, kas gatavojas darīt savu darbu. Tā ir telpa ārpus skatuves ierastā zelta rāmja un ārpus skatītājiem pierastā skatpunkta.
Kā fotogrāfi mēs šeit ieņemam starppozīciju
Četras mātes. Četras rētas. Stāsts no izstādes Ķermeniskās ainavas
Katrai sievietei ir savs stāsts – vienai bērniņš piedzimis pavisam nesen, citai – pirms vairākiem gadiem. Katra pieredze ir atšķirīga, tomēr viņas vieno kas ļoti būtisks: ķeizargrieziena rēta kā liecība par to, kā viņu bērni nāca pasaulē.
Ilona Amanda Pētersone, Nauris Dorobļajs, Anete Ozola, Marta Bērziņa, Studentu medijs Skaļāk
Izstāde "Ķermeniskās ainavas" skatāma no 2026. gada janvāra līdz ma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 7
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 6
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 5
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 4
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 3
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 2
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 1
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Noklausies Karlīnas stāstu!
Karlīnai ir 19 gadi. Viņa ir pabeigusi Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmu un, absolvējot skolu, plānoja turpināt attīstīties nozarē ārzemēs, taču tas neizdevās. Karlīna par to ļoti pārdzīvoja, bet ar laiku saprata, ka ir daudz gadu priekšā, lai piepildītu savus sapņus.
Sātīgā ilūzija. Audiostāsts
Ātrais ēdiens ir kļuvis par neatņemamu steidzīgas ikdienas sastāvdaļu — tas ir ātrs, ērts un vienmēr pa rokai. Skrienot no viena pienākuma uz nākamo, mēs bieži pat nepamanām brīdi, kad roka sniedzas pēc burgera vai frī kartupeļiem. Bet vai tā ir apzināta izvēle, vai tikai ieradums, ko diktē nogurums, stress un laika trūkums?
Šajā audiostāstā dzirdēsi godīgas, nefiltrētas atbildes no cilvēkiem, kur
Telefonkrāpniecība. Sarunājas antropologi
Kā telefonkrāpnieki spēj tik veiksmīgi izkrāpt ievērojamas naudas summas no iedzīvotājiem un kā izkrāptā naudas apjoma palielināšanās saistās ar notiekošo valstī un pasaulē?
Sociālantropologi RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un docētājs Andris Saulītis sarunā diskutē par to, vai un kā telefonkrāpniecība Latvijā ir mainījusies laika gaitā un kādas mūsu sabiedrības iezīmes un norises tajā
Elvis Grinbergs - jurista darbs, tiesas izspēles, starptautiskās šķīrējtiesas. Vēstules Senātam #4
ZAB Sorainen jurists Elvis Grinbergs stāsta par savu ceļu uz starptautisko strīdu risināšanu un darbu šķīrējtiesās enerģētikas, transporta un investīciju lietās. Epizodē iezīmējas izvēles, kas veido jurista karjeru - no studijām un prakses līdz specializācijas atrašanai plašajā tiesību laukā. Paralēli profesionālajai pasaulei atklājas arī Elvja radošā puse kā DJ BK Rīgas Zeļļi mājas spēlēs. Epizod
Diskusija: Kultūrpratība drošības krīzes ēnā
Vēsture rāda, ka krīžu laikos sabiedrības, kas saglabā spēcīgu kultūras identitāti, ir noturīgākas un spējīgākas pārvarēt izaicinājumus. Kritiskā domāšana, radošā problēmu risināšana, empātija un spēja orientēties informācijas vidē ir prasmes, ko attīsta mākslas izglītība un kas ir būtiskas arī drošības kontekstā. Šobrīd ir svarīgi runāt par mākslas vērtību valodā, ko dzird politikas veidotāji un
Artūrs Kazāks - pirmā juridiskā prakse, jurista karjera un tiesu izspēles. Vēstules senātam #3
Šajā podkāsta Vēstules senātam epizodē viesojas zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists Artūrs Kazāks, kurš juridisko izglītību ieguvis Latvijas Universitātē un pieredzi papildinājis Amerikas Savienotajās Valstīs.
Sarunā viņš stāsta par savu studiju un profesionālo pieredzi, īpašu uzmanību pievēršot prakses nozīmei savas jurista karjeras attīstībā. Artūrs arī stāsta par Latvijas studentu sagata
Who Are the Future Journalists? Journalism Students in Latvia and Estonia | 10
In this episode of Media & Society, we turn our attention to the voices that are often spoken about, but too rarely listened to: journalism students who are just beginning their professional journeys in Latvia and Estonia. What does journalism look like through their eyes — at a time when trust in media is fragile, platforms are shifting, and artificial intelligence is reshaping how informatio
Diskusija: "Provokācija mākslā mums ir ļoti vajadzīga"
Māksla nav tikai skaists attēls pie sienas vai koncerts sestdienas vakarā — tā arvien biežāk kļūst par vietu, kur sabiedrība mēģina saprast sevi. Bet vai mākslinieku pienākums ir mainīt pasauli? Vai viņiem jārunā par sāpēm, vientulību, sociālo netaisnību un kopienu saliedētību un vai māksla spēj patiesi dziedēt, iedvesmot un satuvināt?
Liepājā pulcējās mākslinieki, pedagogi un sociālā darba eksper
Ko nozīmē būt mūžīgi jaunam? Audiostāsts
Ko nozīmē būt mūžīgi jaunam? Šajā audiostāstā pievēršamies Armanda Zača filmai "Mūžīgi jauni" – tās varoņiem, emocijām un nepateiktajam, kas slēpjas aiz šķietami vieglas jaunības. Saruna atklāj, kā filmas stāsts sasaucas ar šodienas jauniešu pieredzi, sabiedrības gaidām un spiedienu vienmēr izskatīties labi un justies “ok”.
Par jaunības idealizāciju, mentālo veselību un klusajiem brīžiem, kuros pa
Saruna “Sports un skaistums: līdz nāve mūs šķirs” LAMPA 2025
Fitnesa kultūra, veselīgs dzīvesveids un skaistuma standarti mūsdienās ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas daļu. Taču kur atrodas robeža starp rūpēm par sevi un apsēstību, starp iedvesmu un paššaustīšanu? Kā izskatās veselīgi ieradumi ārpus sociālo mediju filtrētās realitātes?
Regulāras fiziskās aktivitātes neapšaubāmi uzlabo pašsajūtu un stiprina veselību, bet kas spēj mūs noturēt pie veselīgākām
Kur mēs aizejam, kad aizmiegam? Audiostāsts
Ko sapņi patiesībā nozīmē? Šajā audiostāstā pievēršamies sapņu pasaulei – to simboliem, emocijām un iemesliem, kāpēc tie rodas. Saruna atklāj, kā sapņi saistās ar mūsu pieredzi, zemapziņu un ikdienas dzīvi.
Par sapņu nozīmi un to interpretācijas maldiem stāsta Rūdis Bebrišs – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas zinātniskais asistents, filozofijas
What makes people trust or distrust media in Latvia and Estonia. Sergejs Kruks and Triin Vihalemm | 9
In this episode of Media & Society, we explore what shapes public trust — and distrust — in media across Latvia and Estonia. How do political culture, economic insecurity, generational shifts, and digital platforms influence what people believe?
Our guests, Professor Sergejs Kruks from Rīga Stradiņš University and Professor Triin Vihalemm from the University of Tartu, reflect on why trust in i
Tiesības medicīnā. Valērija Ivanovska. Vēstules senātam #2
"Pieredze un iemaņas nerodas vienā dienā," par savu pieredzi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) stāsta Valērija Ivanovska, kas šobrīd ir ārste-rezidente ginekoloģijas specialitātē. Šajā epizodē runājam par tiesībām medicīnā un ārstniecības personu tiesībām.
🎤 Intervētājs un podkāsta vadītājs - Aksels Kozlovskis
🎥 Filmēšana un montāža - Rēzija Sprince
📊 Vizuālā identitāte - Māra
Pētnieciskajai žurnālistikai IR nākotne: RSU žurnāla Inquisito 11. izdevuma atklāšana LAMPA 2025
Ir vienpadsmitais gads, kad RSU žurnālistikas studenti publicē dažādus pētījumus pētnieciskās žurnālistikas žurnālā Inqisito. Jau vienpadsmitais gads kopš Rīgas Stradiņa Universitāte ne tikai dod studentiem praktisku pieredzi savā jomā, bet arī veicina pilsonisko atbildību demokrātijas stiprināšanā, radot dialogu par sabiedrībai svarīgām un dažkārt tabū tēmām. RSU žurnālistikas studentu veidotā žu
6. Sērija | “Kāpēc darīt šodien, ja var darīt rīt?” | Prokrastinācijas anatomija un tās ietekme uz studenta dzīvi
Visiem pazīstams scenārijs - jādara, bet negribas. Kāpēc mēs atliekam arī to, kas mums pat svarīgs?
Ar psihoterapeiti Līvu Maču runājam par prokrastinācijas psiholoģiskajiem mehānismiem, tās saistību ar bailēm un perfekcionismu, un to, kā soli pa solim pārlauzt ieradumu atlikt visu “uz rītdienu”.
🎙️ Viesis: ārste-psihoterapeite Līva Mača
🎧 Vada: Marija Elizabete Šneidere
Klausies Mental Health
5. Sērija | “Vai man tiešām vajag palīdzību, ja varu tikt galā pats?” | Pašārstēšanās, stigmatizācija un mīti
Mūsdienās viss par mentālo veselību ir “googlējams” - padomi, pašpalīdzības rīki un Instagram terapeiti. Bet kur ir robeža starp “palīdzēt sev” un “nepalīdzēt pietiekami”?
Ar ārsti–psihoterapeiti Līvu Maču runājam par sabiedrības stigmu, pašārstēšanos un to, kā palīdzības meklēšana patiesībā ir brieduma, nevis vājuma pazīme.
Alise Luīze Bērziņa. Vēstules senātam #1
Alise Luīze Bērziņa ir medicīnas studente RSU, kura 2024.gadā bija Rīgas Stradiņa universitātes Studentu Pašpārvaldes priekšsēdētāja. Viņai ir arī pieredze kā studējošo senatorei un RSU SP valdē darbojusies akademiskajā virzienā. Šajā podkāstā Alise dalās ar savām pieredzēm studentu interešu un tiesību pārstāvniecībā.
Vēstules senātam ir podkāsts un vieta, kurā uzzināt vairāk par tiesībām, jo nav
“Studenta stress: draugs vai ienaidnieks?” | Kā pārvaldīt stresu studiju laikā | 4. sērija
Studiju laikā stress kļūst par biežu pavadoni - reizēm palīdz, reizēm traucē. Bet kur beidzas veselīgs stress un sākas destruktīvs?
Kopā ar psihoterapeiti Līvu Maču runājam par to, kā ķermenis reaģē uz spriedzi, kāpēc stresa laikā “smadzenes kūp” un kā iemācīties stresu izmantot sev par labu — nevis pret sevi.
🎙️ Viesis: ārste-psihoterapeite Līva Mača
🎧 Vada: Marija Elizabete Šneider
Podkāsts t
Kad darbs kļūst par elli. Audiostāsts
Dažkārt cilvēki savas negatīvās emocijas cenšas pārvarēt ar vardarbību - agresiju pret citiem. Šie cilvēki paši jūtas slikti un grib, lai arī citi tā justos. Bieži vien šiem cilvēkiem izdodas ap sevi sapulcēt grupu, kas atbalsta vardarbību un piedalās tajā. Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā mobings tiek definēts kā ilgstoša rīcība vai uzvedība pret vienu vai vairākām personām pret viņu gribu ar m
“Kopā, bet vientuļš” | Attiecību un piederības meklējumi studentu gados | 3. sērija
Attiecības ir skaistas, bet reizēm arī smagas - īpaši, ja tajās jūties viens. Vientulība mūsdienu sabiedrībā kļuvusi par klusu epidēmiju, kas skar pat visaktīvākos un komunikablākos cilvēkus.
Šajā epizodē meklējam atbildes uz jautājumiem: kāpēc cilvēks var justies vientuļš arī starp draugiem, kā veidot veselīgas attiecības un kā runāt par jūtām bez bailēm tikt pārprastam.
🎙️ Viesis: psiholoģe Ka
Lēti tev, dārgi citiem. Audiostāsts
Ātrā mode ir industrija, kas nodrošina lielu ekonomisku labumu, bet vienlaikus nodara ievērojamu kaitējumu. Kādā pasaules nostūrī mazs bērns šuj drēbes 18 stundas dienā, lai nodrošinātu dzīves iztiku savai ģimenei, turpretī mēs tās nopērkam un bieži vien uzvelkam tikai vienu reizi.
Esam Marta un Elizabete, un kopā ar modes ilgtspējas eksperti Aneti Akmentiņu un diviem jauniešiem, Raivo un Miku, mē
Prāts zem spiediena - jauniešu mentālā veselība. Audiostāsts
Mūsdienu pasaule griežas ātri. Sociālie tīkli, skolas spiediens, nākotnes neskaidrība un sabiedrības gaidas – tas viss kopā veido nepārtrauktu fona troksni, kas nereti kļūst skaļāks par mūsu pašu domām. Jaunieši arvien biežāk jūtas izdeguši, trauksmaini vai vienkārši apmaldījušies.
Audiostāstā ielūkosimies aiz smaidiem un rūpīgi uzbūvētām maskām, lai runātu par to, kas bieži paliek nepateikts. Kād
What makes people trust or distrust institutions in Latvia and Estonia. Marju Lauristin and Inta Mieriņa | 8
In this episode of Media & Society, together, we look at how social trust, political culture, and media freedom shape the way people in Latvia and Estonia believe — or stop believing — in the systems that govern them. Our guests, Professor Marju Lauristin from University of Tartu and Professor Inta Mieriņa from University of Latvia, reflect on decades of social change in the Baltics and share
Dabiskais un sociālais dzimumā. Sarunājas antropologi
Dzimte, dzimums, sociālais vai bioloģiskais dzimums.
Kā šie jēdzieni ietekmē sabiedrību — un kāpēc tie izraisa tik daudz diskusiju?
Šajā epizodē universitātes sociālantropologi Agita Lūse un Klāvs Sedlenieks diskutē:
🔹 kāpēc dzimtes un dzimuma nošķīrums ir svarīgs;
🔹 kā kultūra veido mūsu priekšstatus par sievišķo un vīrišķo;
🔹 ko nozīmē “sociālais dzimums” un cik pamatots ir tā lietojums.
Kl
Labākais džima podkāsts. Audiostāsts
Sveiciens visiem sporta entuziastiem un tiem, kas vēl tikai domā par pirmo soli sporta zālē! Mēs esam Luīze un Sofija, un tu klausies “Labākais džima podkāsts”, kur mēs dalāmies savā ceļā no neveikliem mēģinājumiem līdz “es zinu, ko šeit daru”, runājam ar citiem džima apmeklētājiem un uztura speciālisti Esteri Priedīti, un, protams, runājam par smieklīgām situācijām, kas, apmeklējot sporta zāli, n
“Smadzenes arī nogurst.” | Kā novērst izdegšanu | 2. sērija
Izdegšana nav tikai darbaholiķu problēma - tā var piemeklēt arī studentus, brīvprātīgos un radošos cilvēkus. Tā sākas nemanāmi: vispirms esi noguris, tad kļūsti vienaldzīgs, un beigās vairs nespēj just ne prieku, ne motivāciju.
Šī epizode palīdz saprast, kas patiesībā ir izdegšana, kāpēc tā rodas un kā soli pa solim atgūt enerģiju, līdzsvaru un dzīves garšu.
🎙️ Viesis: psiholoģe Katrīna Kazaka
🎧
Saki kā ir! Audiostāsts
Kāpēc par pirmo reizi runā tik maz?
Pirmā seksuālā pieredze bieži vien ir klusuma, stereotipu un gaidu apvīta. Daudziem tā saistās nevis ar tuvību un sapratni, bet gan ar mulsumu, sabiedrības spiedienu vai neziņu. Sarunā ar biedrības “Papardes zieds” veselības veicināšanas konsultantēm, Gunitu Jankovsku un Anniju Albertiņu, meklējam atbildes uz jautājumu – kāpēc godīga komunikācija ir tik nozīmīg
"Kāpēc visi pārējie ir labāki par mani?” - Salīdzināšanas slazds un kā no tā izkļūt | 1. sērija
Mēs dzīvojam laikmetā, kur redzam citu panākumus, perfektos Instagram stāstus un izcilās atzīmes - un bieži vien tas liek mums justies, ka darām par maz vai neesam tik labi kā citi.
Šajā epizodē runājam par salīdzināšanās slazdu, par to, kāpēc tas tik viegli mūs ievilina, un kā no tā izkļūt, saglabājot savu pašvērtību un mieru.
🎙️ Viesis: psiholoģe Katrīna Kazaka
🎧 Vada: Evita Gorenko
Podkāsts
Skan nepamanīts. Audiostāsts
Dziesmu un deju svētki nav iedomājami bez koru balsīm un dejotāju soļiem. Taču aiz šī redzamā svētku ritma skan vēl viens, bieži vien nepamanīts spēks – pūtēju orķestris. Šis stāsts ir par viņiem – par simtiem mūziķu, kuri uzbur svētku skanējumu un noskaņu. Par tiem, kuri rada skaņu, bet reti tiek pieminēti. Par tiem, kuru skaņa uztur Dziesmu un deju svētku garu arī tad, kad tā skan nepamanīta.
An
Scenārijs mīlestībai. Audiostāsts
Vai iepazīšanās šovos var atrast mīlestību? Šova dalībnieki dzīvo izolētā vidē, kameru un producentu uzmanības centrā, kur katra kustība var kļūt par sižetu. Bet vai šajā mākslīgi radītajā realitātē ir vieta īstām jūtām?
Audiostāstā “Scenārijs mīlestībai” ielūkojamies realitātes šova aizkulisēs. Savās pārdomās dalās viena no šova “Amors 2” dalībniecēm, Nora Melnalksne, un kopā ar psiholoģi Anitu R
