Skaļāk
Par attiecībām, studēšanu, politiku, sportu, mūziku, vēsturi, kino un visu, kas studentiem svarīgs.
Epizodes
“Starp mums ir ķīmija” – ceļš uz zinātni un skolotāja darbu. Saruna ar Andreju Pāvilu Šēnbergu
RSU “Zinātnieku nakts 2026” laikā Andrejs Pāvils Šēnbergs, stipendijas “Starp mums ir ķīmija” ieguvējs, sarunājas ar Rūtu Bērziņu un Līnu Leimani par studijām, darbu skolā un interesi par dabaszinātnēm. Sarunā jaunieši stāsta par to, kā izdodas apvienot studijas ar skolotāja darbu, kā ieinteresēt skolēnus bioloģijā un ķīmijā un kā zinātne ietekmē viņu profesionālās izvēles.
Nonchalant rudens | Podkāsts Nav Nopietni | 2
Klāt ir jaunā podkāsta Nav Nopietni sezona! Apspriežam vasaru, rudens sākumu un mūsu rudens mērķus.
Vai mīlestībai nav robežu? Audiostāsts
Par vecuma starpību bieži runā skaļāk nekā par pašām attiecībām. Aiz stereotipiem slēpjas īsti cilvēki, izvēles un sajūtas, kas ne vienmēr iekļaujas sabiedrības rāmjos. Vai vecums patiešām nosaka attiecību kvalitāti, vai tomēr svarīgāks ir kas cits?
Sabīne Puriņa, Elise Polačenko, Daniela Roopa, Klinta Burgevica, Studentu medijs Skaļāk
Nākamā pietura - traumpunkts!
Bērnība katram ir bijusi citādāka, taču bez traumām nav izticis neviens. Tāpat kā tev arī taviem vecākiem un vecvecākiem nobrāzti ceļgali, samežģītas potītes un citas bērnībā nejauši iegūtās traumas ir daļa no bērnības atmiņām. Kas tajā brīdī ir bijis bēdu asaru cienīgs mirklis, tas pieaugot pārvēršas par smieklīgu vai dažreiz ne tik smieklīgu, bērnības stāstu.
Šajā audiostāstā dzirdēsiet mūsu bēr
Pirmā mīlestība
Pirmā mīlestība bieži vien ir viena no spilgtākajām pieredzēm cilvēka dzīvē. Tā iemāca mums uzticēties, piedzīvot tuvību, bet arī saskarties ar sāpēm un šķiršanos.
Vai 19 gadus vecas meitenes uz pirmo mīlestību skatās tāpat kā 40 gadus veca sieviete? Vai pirmā mīlestība paliek atmiņā uz visu dzīvi un vai pirmā šķiršanās patiešām ir viena no sāpīgākajām pieredzēm cilvēka dzīvē?
Karlīna Rikveile,
Es sapratu, ka es vairs negribu. Audiostāsts
Ko nozīmē atteikties no sapņa, kas ilgu laiku bijis daļa no tavas identitātes?
Šis audiostāsts aplūko brīdi, kad “sapņu profesija” vairs nejūtas kā savējā. Nevis kā vienkāršu izvēles maiņu, bet kā iekšēju sabrukumu - sajūtu, ka līdz ar šo lēmumu pazūd arī daļa no sevis.
Divi paralēli pieredzes stāsti atklāj, cik līdzīgs var būt šis process dažādās pasaulēs - tiesību sistēmā un dejā.
Stāsts papil
Džentlmenis vai džentlbeņķis? Audiostāsts
Kas īsti ir džentlmenis?
Vai tas ir puisis, kurš atver durvis, pasniedz ziedus un samaksā randiņā… vai tomēr kas vairāk? Mūsdienās džentelmeniskums bieži tiek saistīts ar redzamām darbībām - žestiem un uzvedību. Bet vai ar to pietiek? Šajā darbā mēs uzdodam vienus un tos pašus jautājumus diviem jauniešiem - meitenei un puisim. Divi skatpunkti. Divas pieredzes. Viņai ir svarīga sajūta, ka var justi
Skaista vai pietiekama? Audiostāsts
Šis jautājums –“Skaista vai pietiekama?” bieži dzīvo mūsu domās, nevis skaļos vārdos. Tas parādās spogulī, fotogrāfijās un salīdzinājumos ar citiem. Mūsdienās skaistums ir kļuvis par sociālu valūtu - tas var dot pārliecību, bet arī radīt spiedienu nepārtraukti atbilst. Skaistuma industrija piedāvā daudz iespēju uzlabot izskatu, solot lielāku pašapziņu. Arī ikdienas izvēles, piemēram, grims vai tā
Vai būt laipnam tiešām ir tik grūti? Audiostāsts
Ikdienas komunikācijā cilvēki ne vienmēr uztver citu cilvēku rīcību un attieksmi tādu, kāda tā ir patiesībā. Nogurums, emocijas un iepriekšējā pieredze var ietekmēt to, kā interpretējam pat šķietami vienkāršas situācijas. Īpaši tas izpaužas apkalpojošajā sfērā, kur komunikācija ar klientiem bieži ir īsa, taču emocionālais iespaids var saglabāties daudz ilgāk.
Odrija Tīna Kļaviņa, Studentu medijs S
Pirmais randiņš – sākums kam īpašam vai vienkārši labs stāsts draugiem?
Tauriņi vēderā, ilgi pārdomāts apģērbs un tas klusais jautājums – vai starp mums būs “klikšķis”? Mūsdienās viss bieži sākas ar vienu “match”, bet sajūtas paliek tās pašas kā agrāk – satraukums, cerības un ziņkāre. Dažiem tas kļūst par skaista stāsta sākumu, citiem – par piedzīvojumu, par kuru vēlāk var pasmieties ar draugiem.
Šajā audio stāstā savijas dažādas pieredzes – no mūsdienu randiņu kult
Tas nav meiteņu sports. Ātrums, spēks un stereotipi. Audiostāsts
Hokejs” – vārds, kas asociējas ar ātrumu, spēku, agresivitāti un sadursmēm uz ledus. Sporta veids, ko sabiedrība gadiem uztvērusi kā izteikti vīrišķīgu. Kamēr daudzi vēl aizvien atkārto frāzi “tas nav meiteņu sports”, arvien vairāk sieviešu izvēlas uzvilkt slidas, paņemt rokās nūju un iziet uz ledus – pat tad, ja viņām nepārtraukti jāpierāda, ka viņas tur iederas.
Anna Čaliha, Marta Golubeva, Ksen
Studentu pica. Audiostāsts
Tāpat kā picērijā, kur jāizvēlas starp neskaitāmām garšām, piedevām un kombinācijām, arī studiju programmas izvēle prasa saprast savas vēlmes, iespējas un drosmi izmēģināt ko jaunu. Vai pieturēties pie klasikas, vai riskēt ar neparastu salikumu?
Šajā audiostāstā mēs – Rūta, Keitija un Elīza sarunājamies ar Emīliju un Ralfu par viņu studiju pieredzēm. Karjeras izaugsmes veicinātāja Ilze Ušacka-Prie
Pagānisms un tā saikne ar dabu. Audiostāsts
Kas ir pagānisms? Vai tas ir nicinošs apzīmējums no Senās Romas laikiem, vai varbūt mūsdienu atbilde ekoloģiskajai krīzei? Atbildes uz šiem jautājumiem piedāvā reliģiju pētniece Agita Misāne, bet plašāku ieskatu reliģijas rituālos un dzīvesveidā sniedz pagāne Laura Freimane.
Anna Bāriņa, Evelīna Diebele, Agnija Kairiša, Linda Šmerliņa, Studentu medijs Skaļāk
Es jūtos kā zvērs. Audiostāsts
Ja kādreiz gadījies ilgāk "pasēdēt" TikTok, noteikti būsi ievērojis video, kur sievietes nodarbojas ar neparastiem fitnesa veidiem. Bandžī fitness, batutu fitness vai gaisa lentes ir dažas no aktivitātēm, kas viņas pulcē un aizrauj, bet vienlaikus bieži kļūst par izsmiekla objektu komentāros. Kas patiesībā aiz tā slēpjas – izklaide, motivācija vai vajadzība pēc drošības izjūtas?
Līva Kalpiša, Līna
Trešais randiņš Vīnē un citi Tinderstāsti. Audiostāsts
Vai Tinder aplikācijā var atrast īstu mīlestību? Par to arī runājam, daloties savā un draugu pieredzē. Viss bieži sākas ar skaistām fotogrāfijām, kas nosaka pirmo iespaidu un to, vai saruna vispār sāksies. Taču aiz šīm skaistajām fotogrāfijām slēpjas ne tikai interesanti randiņu stāsti, bet arī smieklīgi atgadījumi, neērti jautājumi un dažreiz nekas - tukšums. Mūsu pieredze rāda, ka Tinder spēj pā
Mazie un lielie ekrāni: ko bērni patiesībā domā par telefoniem
Mūsdienu bērni aug pasaulē, kur tehnoloģijas ir klātesošas gandrīz visur. Telefoni bieži kļūst par vienu no pirmajām ierīcēm, ar kuru bērni iepazīstas jau ļoti agrā vecumā. Tie kalpo kā izklaides, spēļu un video skatīšanās rīks, tomēr vienlaikus rodas jautājumi par to, kā šīs ierīces ietekmē bērnu ikdienu, attīstību un veidu, kā viņi pavada savu brīvo laiku.
Luīze Lazdāne un Nika Strēle, Studentu
Goda tēvi. Audiostāsts
Ko šodien nozīmē būt daudzbērnu tēvam? Ne ideālam, bet klātesošam. Īstam. “Goda tēvi” ir audiostāsts par četru bērnu tēviem, kuri apgūst savu lomu laikā, kad atbildes vairs nenāk līdzi paaudzēs. Klausieties audiostāstu par daudzbērnu vecākiem Sandi un Matīsu - viņu pienākumiem, nogurumu, šķiršanos, lepnumu un dīvaino sajūtu starp haosu un mīlestību, kurā viņi dzīvo. Stāstā piedalās eksperts, viens
Starp divām vietām. Audiostāsts
Pārvākšanās uz jaunu pilsētu bieži izklausās pēc jauna sākuma — jaunas iespējas, jauni cilvēki, jauna dzīve. Bet līdz ar to nāk arī sajūta, par kuru runā daudz retāk — vientulība, apjukums un tas brīdis, kad tu saproti, ka īsti vēl nekur nepiederi. Šajā audiostāstā mēs mēģināsim saprast, kā cilvēks no “ārpusē stāvoša” kļūst par daļu no vietas un kā sveša pilsēta ar laiku var kļūt par mājām.
Marta
Tiesības provocēt | Maija Rudovska un Igors Gubenko | 7
Vai kailums, seksualitāte un cits sensitīvs saturs mākslā un mākslas mācīšanā ir jāierobežo, vai tieši spēja provocēt un pārkāpt ierastās robežas ir viena no mākslas būtiskajām funkcijām?
Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar neatkarīgo kuratori, pētnieci un mākslas kritiķi Maiju Rudovsku un filozofu, kuratoru un Latvijas Universitātes docentu Igoru Gubenko par cenzūru un pašcenzūru, mākslas
Kad klusums kļūs pārāk skaļš? Audiostāsts
Bērnībā pastnieka atnākšana pie omes laukos bija gandrīz kā mazi svētki. Avīze, pensijas diena, pāris vārdu virtuvē un pazīstama seja pie durvīm. Anatolijs par pastnieku nostrādāja 34 gadus un pa šo laiku redzēja, kā šīs sarunas kļūst īsākas, mājas tukšākas un veseli ciemi pamazām apklust. Stāsts sākas ar vienu pastnieku, bet aizved pie daudz lielāka jautājuma: kas paliek pāri vietās, no kurām cil
Divas sirdis - viena dzīve. Alises stāsts
21 gadu jaunā sportiste Alise Muižniece ir pirmais bērns, kuram Latvijā veikta sirds transplantācija un kuras ikdiena šobrīd rit starp zālēm, treniņiem un zirgiem. Viņa ir Latvijas parasportiste un iedvesmas piemērs. Pēc sirds transplantācijas viņa atrada spēku jāšanas sportā un nonāca līdz starptautiskai paraiejādei.
Kellija Kārkliņa un Elizabete Bržeska, Studentu medijs Skaļāk
Ekselis pret mākslu | Fligs, Maslohs un Hojers | 6
“Mākslai nevajadzētu padoties skaitļiem,” sarunā saka pētnieks Kamils Fligs (Kamil Flig), lai gan viņa paša darbs ir saistīts tieši ar mēģinājumu izmērīt mākslas sociālo vērtību. Kopā ar ekonomistu Gžegožu Maslohu (Grzegorz Masłoch) viņš skaidro sociālās atdeves no ieguldījumiem jeb SROI metodi, kas palīdz parādīt, kā mākslas un izglītības projekti rada labbūtību, piederības sajūtu un sociālu iete
Vai mēs esam tas, ko velkam? Audiostāsts
Esam jaunas meitenes ar personīgu pieredzi modes pasaulē – iepērkamies gan lielveikalos, gan lietoto apģērbu veikalos. Esam arī daļa no paaudzes, kuru ietekmē sociālie mediji, trendi un draudzeņu izvēles. Tādēļ arvien biežāk aizdomājamies – vai tas, ko velkam, patiešām atspoguļo mūsu personību vai tikai vēlmi iederēties? Un vai “fast fashion” drēbes nozīmē arī mazāku vērtību? Lai šo tematu izprast
Joprojām mācāmies sataustot | Anna Kūna un Hārpera Steiplsa | 5
“Mēs ļoti lielā mērā esam klātesoši taustāmajā un fiziskajā pasaulē,” sarunā saka profesore Anna Kūna (Anna Keune). Viņa skaidro, kā materiāli, rīki un ķermeniska pieredze maina mācīšanos, savukārt doktore Hārpera Steiplsa (Harper Staples) uzsver, ka māksla izglītībā nav tikai papildinājums – tā var palīdzēt iesaistīties tiem, kuri STEM jomās bieži jūtas nepiederīgi.
Kā māksla, tehnoloģijas un mat
Attiecību tumšais labirints. Audiostāsts
Attiecības mums bieži saistās ar mīlestību, drošību un atbalsu, taču ne katra pieredze attiecībās ir balstīta šajās vērtībās. Dažkārt attiecības kļūst par vidi, kur cilvēks dzīvo bailēs un pamazām zaudē savu identitāti. Šajā audiostāstā mēs runājam par emocionālu un fizisku vardarbību attiecībās, par pieredzēm, kas bieži paliek aiz slēgtām durvīm, par kurām sabiedrībā joprojām runā pārāk maz.
Lai
Man bija bail paskatīties mammai acīs. Audiostāsts
Pusaudžu gadi bieži saistās ar konfliktiem, emocijām un robežu pārbaudīšanu. Taču dažkārt viena situācija var pilnībā izmainīt ne tikai jaunieša ikdienu, bet arī attiecības ģimenē. Agnese un viņas mamma Aija stāsta par bailēm, neziņu un sarežģītiem lēmumiem, ar kuriem nācās saskarties pārāk agrā vecumā. Tas atklāj, cik nozīmīga ir vecāku reakcija brīžos, kad viss šķiet sabrucis.
Sarunā ar klīnisko
Kāpēc mākslai vajag profesionālu skatītāju? | Šteimane, Lejasmeijere, Dzalbe | 4
“Es mākslas vietā ļoti uzmanīgi dzīvotu, jo es dzīvotu bez funkcijas. Tā ir bīstama dzīve,” šajā epizodē atzīst Ieva Lejasmeijere. Mākslas kritika nav tikai vērtējums vai recenzija — tā ir valodas uzturēšana, mēģinājums iemācīties skatīties, domāt niansētāk un dot vietu citiem viedokļiem. Taču kas notiek, kad kritika pazūd no medijiem, māksla paliek bez profesionālas atbildes, bet publiskajā telpā
Drosme spert soli nezināmajā. Audiostāsts
Vai ir iespējams 18 gadu vecumā zināt, ko vēlies darīt visu savu atlikušo dzīvi? Un kas notiek, ja izvēlētais ceļš tomēr izrādās nepareizs? Šajā stāstā pievēršamies jautājumiem, ar kuriem saskaras daudzi jaunieši: studiju izvēlei, šaubām par nākotni un bailēm pieņemt nepareizu lēmumu. Taču stāsts ir arī par drosmi mainīt virzienu un pieņemt pārmaiņas kā daļu no personīgās izaugsmes.
Karlīna Rikvei
Kultūra kā pretošanās vienkāršotai pasaulei | Dāvis Eņģelis un Orests Silabriedis | 3
“Mākslu baudīt nenozīmē vienkārši apsēsties un neko nedarīt,” sarunā saka kultūras raidījumu autors Orests Silabriedis. Klausīšanās prasa darbu — pacietību, zināšanas un gatavību ļaut sabrukt agrākajiem priekšstatiem. Taču tieši šajā piepūlē kultūra kļūst par vingrinājumu domāšanai un pretošanos pasaulei, kura visu steidzas pārvērst sauklī, skaitlī vai klikšķī.
Vai spēju dzīvot sarežģītībā iespēja
Izraēlas dalība Eirovīzijā | 0
Izraēlas dalība šā gada Eirovīzijā izraisījusi asas diskusijas starptautiskā līmenī. Pērn 4.decembrī Eiropas Raidorganizāciju apvienības dalīborganizāciju pārstāvji tikās Šveices pilsētā Ženēvā, lai pieņemtu lēmumu par Izraēlas turpmāko dalību dziesmu konkursā. Šāds balsojums rīkots Izraēlas valdības cilvēktiesību pārkāpumu dēļ Gazas joslā un okupētajās Rietumkrasta teritorijās. Nīderlande, Spānij
Atmosfēra: Skolas dežurants Gusts
Gada vidū Gusts šo skolu absolvēja, bet rudenī, sakrītot dažādiem dzīves apstākļiem, viņš atgriezās skolā, bet šoreiz dežuranta amatā. Pa dienu Gusts vēroja savus bijušos skolas biedrus, sargāja atslēdziņas un durvis, bet naktīs atgriezās skolas solā, vēlreiz piedzīvojot franču valodas stundas, drūzmēšanos pie skapīšiem un skolas iemītnieku balsis. Piedzīvo dežuranta nakts maiņu, iejūties Gusta ād
Audiostāsts: Katra savā sākumā
Piecas 20 gadu vecus meitenes dalās savās pārdomās un pieredzē par pieaugšanu, par gaidām, pieredzi, izvēlēm un draudzībām. Lai arī visas vienā vecumā, katra atrodas savā dzīves situācijā un tieši tas atgādina, ka nav viena pareizā ceļa, kur būtu jābū, kad tev ir 20.
Sarunā piedalās Arta Vizule, Elvita Grišule, kā arī audiostāsta veidotājas Paula Purava, Vineta Pudule un Nikola Adamaite. Ar savu
Kā attēli veido mūsu domāšanu? | Sergejs Kruks un Iveta Gabaliņa | 2
Šobrīd attēlu ir vairāk nekā jebkad agrāk, bet kā tos lasīt? Latvijas izglītības sistēmā fotogrāfija un vizuālā kultūra joprojām paliek perifērijā, kamēr sociālie tīkli, mākslīgais intelekts un platformu algoritmi pārveido mūsu skatīšanās paradumus. Un ko varētu nozīmēt skatīties lēni, kad visu patērējam strauji?
Par fotogrāfijas vēsturi, vizuālo pratību, mākslīgā intelekta attēliem, fragmentētu u
Vai mēs vairs nemākam skatīties? | Dita Rietuma un Elīna Reitere | 1
Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi?
Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietu
Stambulas konvencijas protests | Fragments no multimediāla stāsta | 2
2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle.
Stambulas konvencijas protests | Fragments no multimediāla stāsta | 1
2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle.
Klusums organizācijā – plāns vai kļūda? | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Šajā epizodē ielūkojamies tajā, ko organizācijas izvēlas nepateikt, un kāpēc klusums nekad nav neitrāls. Mēs bieži pieņemam, ka laba komunikācija nozīmē runāt vairāk, skaidrot un būt maksimāli atklātiem. Taču vai vienmēr runāšana ir labākā stratēģija? Un vai klusums vienmēr nozīmē kļūdu? Epizodē apspriežam komunikācijas pētnieka Olafa Hoffjanna ideju par strategic non-talking - apzinātu lēmumu nek
Labā prakse jauno darbinieku ienākšanai organizācijā | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Pirmajā darba dienā ir svarīgi justies gaidītam un izvairīties no haosa, jo pirmo iespaidu par sevi un uzņēmumu vēlāk ir grūti mainīt. Šajā raidierakstā apspriežam ikvienam svarīgu tēmu kādā konkrētā dzīves posmā – jauna darbinieka ienākšanu uzņēmumā jeb "onboarding" procesu. Analizējam gan jaunā darbinieka, gan darba devēja lomu. Galvenās tēmas: pirmais iespaids, emocionālā drošība, mentoru nozīm
Kad komunikācija sabrūk: ko darīt, ja uzņēmums bankrotē? | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Šajā epizodē aplūkojam, kā izskatās uzņēmuma bankrots no darbinieka skatpunkta. Parasti šādas situācijas redzam tikai no ārpuses, ziņās vai īsos paziņojumos no uzņēmuma vadības. Bet kas notiek organizācijas iekšienē? Kā jūtas darbinieki, kad komunikācija pēkšņi pazūd? Katrīna dalās savā personīgajā pieredzē par darbu klientu apkalpošanas jomā, kur sākumā komunikācija ar īpašniekiem bija atklāta un
Neformālo līderu loma iekšējā komunikācijā | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Ierakstā pievēršamies, Sabiedrisko attiecību 2. kursa studentes Una Ulmane un Evelīna Anna Pitāne, tēmai, kas bieži tiek noklusēta, bet būtiski ietekmē jebkura uzņēmuma vai organizācijas ikdienu – neformālie līderi un viņu loma iekšējā komunikācijā. Kāpēc viņu ietekme nereti ir tikpat spēcīga (vai pat spēcīgāka) nekā formālajai vadībai? Dalāmies ar piemēriem no reālās pieredzes un atziņām no liter
Kodola iekšiene | Iekšējie procesi. PR podkāsts
Šajā epizodē pievēršamies tam, kas notiek organizāciju iekšienē, proti, iekšējai komunikācijai. Tā ir ikdienas darba sastāvdaļa, kas bieži paliek nepamanīta, bet būtiski ietekmē to, kā cilvēki sadarbojas, saprot savus uzdevumus un veido kopējo darba vidi. Šajā epizodē skaidrojam, kas ir iekšējā komunikācija un kāpēc tā ir svarīga jebkurā organizācijā. Apskatām to, kā saziņa atšķiras starp dažādām
Daile aiz aizkariem | Fragments no multimediālā stāsta | 2
Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāsti skatīt šeit: Daile aiz aizkariem
Daile aiz aizkariem | Fragments no multimediālā stāsta | 1
Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāstu skatīt šeit: Daile aiz aizkariem
Vai mēs varam būt mākslinieki savās dzīvēs? | Fragments no multimediāla stāsta
Harijs Stradiņš ir kokapstrādes meistars, kuram svarīgi ir radīt, nevis ražot. Viņam nozīmīgs ir pats process - darbs ar materiālu, pieskāriens, klātbūtne un pievienotā vērtība. Koks nav tikai izejmatreriāls - tā ir daļa no pasaules. Meistara darbs ir tam piešķirt citādu izskatu un funkciju. Darbā ar koku, svarīga ir ne tikai tā forma un materiāls, bet arī cilvēka iekšējā pasaule, kas ir neatņemam
No darbnīcas līdz gatavam skapītim | Fragments no multimediāla stāsta
Darbnīcā katra detaļa sākas ar mērījumiem, plānu un precīzu roku darbu.
Šajā foto stāstā sekojam mēbeles tapšanai, no angāra vārtiem un instrumentiem līdz
brīdim, kad atvilktnes iebīdās savā vietā.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāstu skatīt šeit: Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi
Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi | Fragments no multimediāla stāsta | 2
Muzejs “Tehnika no pagātnes” apvieno vērienīgu vēsturisku automašīnu, motociklu, mopēdu, velosipēdu, smagās tehnikas, sadzīves tehnikas un rotaļlietu kolekciju. Muzeja dibinātājs un kolekcionārs Jānis Buka ar aizrautību dalās savā pieredzē un zināšanās, iepazīstinot apmeklētājus ar katras automašīnas un priekšmeta vēsturi.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāstu skatīt šeit
Apstājusies kustība, riteņi un mehānismi | Fragments no multimediāla stāsta | 1
Muzejs “Tehnika no pagātnes” apvieno vērienīgu vēsturisku automašīnu, motociklu, mopēdu, velosipēdu, smagās tehnikas, sadzīves tehnikas un rotaļlietu kolekciju. Muzeja dibinātājs un kolekcionārs Jānis Buka ar aizrautību dalās savā pieredzē un zināšanās, iepazīstinot apmeklētājus ar katras automašīnas un priekšmeta vēsturi.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Pilno stāstu skatīt šei
Stirnu muiža: pagātnes atstātās pēdas | Fragments no multimediālā stāsta
No idejas līdz pabeigtam projektam tiek ieguldīti līdzekļi, pūles un spars. Taču, ne vienmēr viss izdodas kā plānots… Daudzas ēkas tiek pamestas novārtā gan celšanas, gan renovāciju procesā, un to būtība saglabājas tikai cilvēku atmiņās. Stirnu muiža, kura atrodas nomaļā vietā netālu no Auces, nav izņēmums. Laika gaitā tai mainījušies īpašnieki, un līdz ar to, arī tās pielietojums, taču pēc simtie
What it’s like to be a journalist in Latvia and Estonia. Inga Spriņģe and Holger Roonemaa | 1
Why does Inga Spriņģe envy her husband Holger Roonemaa and other Estonian journalists? Is the start-up mentality in media editorial offices and journalists' minds the new normal? What does it mean to be creative in journalism today? Is the ability to write or tell stories in an engaging way enough? These and other important questions are discussed in the first episode of the podcast Media & So
What it’s like to be a journalist in Latvia and Estonia. Anda Rožukalne and Ragne Kõuts-Klemm | 2
What it's like to be a journalist in Latvia and Estonia? How do journalists perceive their audiences and how does audiences perceive journalists and their work in both countries? These and other important questions are discussed in the second episode of the podcast Media & Society with the podcast host Līga Ozoliņa. The conversation features two journalism scholars from Latvia and Estonia – Rī
Manas mājas ir šeit | Fragments no multimediāla stāsta
Darbs ir veltīts mierīgai piederības un patriotisma sajūtai, kas nav saistīta ar izcelsmi vai tautību, bet ar dzīvi, pieredzi un sajūtu, ka esi savā vietā.
Projekta centrā ir doma, ka Latvija var būt mājas cilvēkiem ar dažādām saknēm. Ne visiem, kas šeit dzīvo, senči nāk no šīs zemes, taču mājas sajūta rodas tur, kur cilvēks ir piedzimis vai izaudzis, kur dzīvo viņa ģimene, kur viņš runā vairākās
Trīs punkts pieci | Podkāsts Nav nopietni | 1
Kad visa sāk palikt mazliet par daudz - šis ir tas brīdis, kad uzlikt “Nav nopietni”. Šis ir podkāsts, kur vari uz brīdi atslēgties no ikdienas steigas un pārāk nopietnām lietām.
Šajā epizodē mēs beidzot iepazīstinām ar sevi, svinam pavasari un jau mentāli gatavojamies hokeja sezonai. Diskutējam par jautājumu, vai labāk palikt mājās vai iet ārā? (jā, viedokļi dalās)
Atceramies arī mūsu neveiksmī
Dziedot caur dvēseli: stāsts par to, kas paliek aiz skaņas | 2
Pareizticīgās baznīcas koris nav vieta, kur cilvēki nonāk nejauši. Katram ir savs ceļš – caur bailēm, neziņu, ilgu pārtraukumu dziedāšanā vai vienkāršu uzaicinājumu atnākt un pamēģināt. Tieši šie ceļi kļūst par mūsu projekta sākumpunktu. Mēs stāstām par kora ansambļa dalībniekiem un viņu izvēli dziedāt baznīcā – nevis skatuves, bet sajūtas dēļ. Dziedāšana šeit kļūst par veidu, kā sakārtot domas, a
Dziedot caur dvēseli: stāsts par to, kas paliek aiz skaņas | 1
Pareizticīgās baznīcas koris nav vieta, kur cilvēki nonāk nejauši. Katram ir savs ceļš – caur bailēm, neziņu, ilgu pārtraukumu dziedāšanā vai vienkāršu uzaicinājumu atnākt un pamēģināt. Tieši šie ceļi kļūst par mūsu projekta sākumpunktu. Mēs stāstām par kora ansambļa dalībniekiem un viņu izvēli dziedāt baznīcā – nevis skatuves, bet sajūtas dēļ. Dziedāšana šeit kļūst par veidu, kā sakārtot domas, a
Adrians Andževs. No virtuālā laukuma uz VEF Rīga
Spēles aizkulisēs - Adrians Andževs par pieredzi un izaicinājumiem.
Ceļš uz profesionālo basketbolu var sākties ļoti dažādi. Adriana Andževa stāsts pierāda, ka arī virtuālā vide var kļūt par pirmo soli ceļā uz lielo sportu. Apvienojot intereses par basketbolu, ar smagu darbu un mērķtiecīgiem treniņiem, viņš nonāca līdz Latvijas basketbola komandai - VEF Rīga.
Šis ir fragments no lielāka multimediā
What’s Next for Media and Society Relations in Latvia and Estonia? | Nellija Ločmele, Mari-Liis Rüütsalu, Rita Ruduša and Tarmu Tammerk | 12
In this final episode of Media & Society, we look back at the key questions that have shaped the season and ask what comes next for the relationship between media and society in Latvia and Estonia. From news fatigue and trust to media literacy, polarization, and the future of journalism, this conversation brings together several of the themes that have run through the series.
To close the seas
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Nakts dzīve
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Multimediālo stāstu la
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Aiz durvīm var būt viss
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Multimediālo stāstu la
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Starp dzīvību un izmisumu
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Multimediālo stāstu la
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Skaļa mūzika, klusais drauds: izsaukums
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | 1
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis
Darbs, kas paliek aiz kadra | Fragments no multimediālā stāsta | Nakts, kad mieru izjauca alkohola reibums
Šis multimediālais stāsts pievēršas policijas darba realitātei, uzdodot nozīmīgu un ne tik bieži dzirdētu jautājumu - policija aizsargā mūs, bet vai viņi paši jūtas droši? No malas policista profesija nereti šķiet stabila un pat iespaidīga, taču ikdienā tā ir saistīta ar neparedzamām, emocionāli un fiziski bīstamām situācijām.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Multimediālo stāstu la
Balts, melns un tad ir vāks | Fragments no multimediāla stāsta | 1
Nāve ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē, tomēr par to bieži valda klusums. Tā ir
tabu tēma, no kuras sabiedrība novēršas, jo tā rada bailes, neērtību vai atgādina par mūsu
pašu trauslumu. Mūsdienās, kur tiek cildināta jaunība, panākumi, darbs un nākotne, nāvei reti
atvēl vietu sarunās. Bet, ja nu tieši runāšana par nāvi palīdz labak izprast dzīves vērtības,
pieņemt zaudējumus un iemācīties dzī
Balts, melns un tad ir vāks | Fragments no multimediāla stāsta | 2
Nāve ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē, tomēr par to bieži valda klusums. Tā ir
tabu tēma, no kuras sabiedrība novēršas, jo tā rada bailes, neērtību vai atgādina par mūsu
pašu trauslumu. Mūsdienās, kur tiek cildināta jaunība, panākumi, darbs un nākotne, nāvei reti
atvēl vietu sarunās. Bet, ja nu tieši runāšana par nāvi palīdz labak izprast dzīves vērtības,
pieņemt zaudējumus un iemācīties dzī
Atļaušanās būt sev pašai. Sarunas fragmenti ar gleznotāju Annu Pantejevu
Ieejot gleznotājas Annas Pantejevas omulīgajā darbnīcā liekas, ka esmu nonākusi citā pasaulē. Mierpilno darbnīcu piepilda mazliet savdabīga, bet nomierinoša mūzika, gaisā šķietami aizķērusies tikko vārītas kafijas smarža un laiks pēkšņi vienkārši neeksistē.
Ciemošanās pie Annas nozīmē ne tikai pacienāšanu ar siltu tēju un dažādiem našķiem, bet arī sirsnīgus smieklus un nebeidzamas sarunas par zeķ
Mākslinieku Alda Dobenberga un Elīnas Māliņas saruna
Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģi
Atmosfēra un sarunas. Mākslas darbnīca Koknesē
Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģi
Atmosfēra. Aiz kulisēm: Latvijas Televīzija
Operators Edgars Bite izvadā mūs pa LTV ēkas gaiteņiem, pagrabu, studijām un liftiem. Klausies fragmentus no mūsu ekskursijas.
Emīlija Beate Bite, Evija Balta, Haralds Jānis Vanags, Adrians Zimins, Studentu medijs Skaļāk
Skaties visu multimediālo stāstu: https://skalak.rsu.lv/vizuali-stasti/aiz-kulisem-latvijas-televizija
Who Are the Future Media Audiences in Latvia and Estonia? | Kristiāna Grāmatiņa and Laura Rannaväli | 11
In this episode of Media & Society, we move the lens from journalism students to those who increasingly shape the demand for journalism itself: young, digitally native media audiences. How do they encounter news today? Who do they trust? And what responsibility comes with having a platform in an online-first infospace?
Our guests — Kristiāna Grāmatiņa, a podcaster with a background in health t
Atmosfēra: “En coulisse” – balets ārpus kadra
Šis audio fragments ir ieraksts no baleta mēģinājuma. Skan Pētera Čaikovska "Ziedu valsis".
Šis stāsts nav mēģinājums izskaidrot, kas patiesībā notiek ar dejotājiem aiz skatuves. Mēs to nezinām. Mēs redzam tikai fragmentus – ķermeņus, kas gatavojas darīt savu darbu. Tā ir telpa ārpus skatuves ierastā zelta rāmja un ārpus skatītājiem pierastā skatpunkta.
Kā fotogrāfi mēs šeit ieņemam starppozīciju
Četras mātes. Četras rētas. Stāsts no izstādes Ķermeniskās ainavas
Katrai sievietei ir savs stāsts – vienai bērniņš piedzimis pavisam nesen, citai – pirms vairākiem gadiem. Katra pieredze ir atšķirīga, tomēr viņas vieno kas ļoti būtisks: ķeizargrieziena rēta kā liecība par to, kā viņu bērni nāca pasaulē.
Ilona Amanda Pētersone, Nauris Dorobļajs, Anete Ozola, Marta Bērziņa, Studentu medijs Skaļāk
Izstāde "Ķermeniskās ainavas" skatāma no 2026. gada janvāra līdz ma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 7
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 6
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 5
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 4
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu. Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 3
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 2
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Tu esi īpašs | Fragments no multimediālā stāsta | 1
Pulkstenis ir 7.20, un pilsēta vēl tikai mostas, bet Dina Švīpiņa jau dodas uz skolu. Katru rītu viņa šo maršrutu mēro ar kājām, 40 minūtes pavadot klusumā un domājot par gaidāmo dienu. Latviešu valodas skolotāja stāsta par savu darbu, viņas attieksmi pret bērniem un mācīšanas procesu.
Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.
Saite uz multimediālo stāstu: No rīta krēslas līdz klases gaisma
Noklausies Karlīnas stāstu!
Karlīnai ir 19 gadi. Viņa ir pabeigusi Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmu un, absolvējot skolu, plānoja turpināt attīstīties nozarē ārzemēs, taču tas neizdevās. Karlīna par to ļoti pārdzīvoja, bet ar laiku saprata, ka ir daudz gadu priekšā, lai piepildītu savus sapņus.
Sātīgā ilūzija. Audiostāsts
Ātrais ēdiens ir kļuvis par neatņemamu steidzīgas ikdienas sastāvdaļu — tas ir ātrs, ērts un vienmēr pa rokai. Skrienot no viena pienākuma uz nākamo, mēs bieži pat nepamanām brīdi, kad roka sniedzas pēc burgera vai frī kartupeļiem. Bet vai tā ir apzināta izvēle, vai tikai ieradums, ko diktē nogurums, stress un laika trūkums?
Šajā audiostāstā dzirdēsi godīgas, nefiltrētas atbildes no cilvēkiem, kur
Telefonkrāpniecība. Sarunājas antropologi
Kā telefonkrāpnieki spēj tik veiksmīgi izkrāpt ievērojamas naudas summas no iedzīvotājiem un kā izkrāptā naudas apjoma palielināšanās saistās ar notiekošo valstī un pasaulē?
Sociālantropologi RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un docētājs Andris Saulītis sarunā diskutē par to, vai un kā telefonkrāpniecība Latvijā ir mainījusies laika gaitā un kādas mūsu sabiedrības iezīmes un norises tajā
