LVMI Silava podkāsts
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” podkāsts ir raidierakstu sērija par meža nozares aktualitātēm un institūtā veiktajiem pētījumiem. Tajā tiek apskatīti jaunākie zinātniskie rezultāti, atklājumi un atziņas mežzinātnes jomās, tostarp meža selekcijā, klimata pārmaiņās, meža atjaunošanā, mežkopībā un meža biotiskajos riskos. Epizodes veidotas kā sarunas par mežu un zinātni, sniedzot klausītājiem ieskatu pētniecības aktualitātēs. Podkāsts palīdz uzzināt un analizēt nozares procesus kopā ar institūta “Silava” speciālistiem.
Epizodes
Ģeotelpiskie dati meža veselības un oglekļa piesaistes prognozēšanai
Mūsdienu tehnoloģijas paver jaunas iespējas mežu veselības stāvokļa, produktivitātes un oglekļa piesaistes novērtēšanai un prognozēšanai. Ģeotelpiskie dati, LIDAR tehnoloģija un mašīnmācīšanās ļauj iegūt detalizētāku informāciju par kokaudzēm un to augšanas apstākļiem.Kopš 2024. gada LVMI “Silava” sadarbībā ar SIA “Latvijas Finieris mežs”, meža īpašnieku biedrību “Meža konsultants” un SIA “Sodra F
Meža ceļu monitorings un viedie risinājumi
Meža ceļu ar grants segumu stāvoklis un izbraucamība ir būtiski priekšnoteikumi efektīvai mežsaimniecības un kokmateriālu loģistikas nodrošināšanai. Lai veicinātu objektīvu un datos balstītu meža ceļu stāvokļa novērtēšanu, LVMI “Silava” pētniece Santa Kalēja kopš 2025. gada īsteno pēcdoktorantūras pētījumu “Sistēmas prototipa izstrāde meža ceļu ar grants segumu deformācijas noteikšanai un raksturo
Ko Dabas atjaunošanas regula nozīmē Latvijas mežiem?
Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula izvirza vērienīgus mērķus dabas un ekosistēmu atjaunošanai, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu noturībai. Regula attiecas arī uz meža ekosistēmām un paredz atjaunot Eiropas nozīmes dzīvotnes, kas pašlaik nav labā stāvoklī.Lai īstenotu regulas prasības, tiek izstrādāts Nacionālais dabas atjaunošanas plāns, kas p
LVMI "Silava" aktivitātes LLMZA ietvaros
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ir nozīmīga Latvijas Zinātnes kopienas sastāvdaļa, kas darbojas sinerģijā ar zinātniskajām institūcijām un ministrijām. Tā ir sabiedriska organizācija, kuras darbība aptver lauksaimniecības, pārtikas, veterinārmedicīnas, agrārās ekonomikas, meža zinātņu un inženierzinātņu jomas, veicinot pētniecību un zināšanu pārnesi praksē.Jaunākajā LVMI “Silav
Veco mežu raksturošana lauka darbos: no parauglaukumiem līdz analīzei
Vecie meži ir nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie uzkrāj un ilgstoši saglabā lielu oglekļa daudzumu gan koku biomasā, gan augsnē, vienlaikus kalpojot kā stabilas oglekļa krātuves. Tie ir svarīgi arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, nodrošinot daudzveidīgas mikrodzīvotnes un stiprinot ekosistēmu noturību.Veco mežu izpētei Latvijā īpašu uzmanību pievērš LVMI “Silava”, īstenojot vairā
Kūdra un klimats: izaicinājumi un risinājumi Latvijā
Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss ar būtisku lomu tautsaimniecībā, taču tās ieguve un izmantošana vienlaikus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmē kūdrājus. Tas padara šo nozari par vienu no piemēriem, kur satiekas ekonomika, vide un klimata politika.Šiem izaicinājumiem pievēršas arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko un
Susuri Latvijā: to izpēte un monitorings
Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas - lielais susuris (Glis glis), meža susuris (Dryomys nitedula) un mazais susuris (Muscardinus avellanarius). Lai gan šīs sugas Eirāzijā un Eiropā kopumā ir salīdzinoši plaši izplatītas, atsevišķos reģionos to izplatība samazinās.Meža susuris ir viena no vismazāk pētītajām susuru sugām Eiropā, savukārt Latvijā viena no visvairāk izpētītajām.
Attēli no meža dzīves: kā slēpņu kameras palīdz zinātniekiem
Mūsdienās meža ekosistēmu izpētē arvien lielāku lomu spēlē slēpņu kameras. Tās ļauj iegūt ieskatu dzīvnieku uzvedībā, teritoriju izmantošanā un bieži arī palīdz saskatīt atšķirīgas pazīmes starp vienas sugas indivīdiem – novērojumos, ko agrāk ar tradicionālajiem lauka pētījumiem bija grūti vai pat neiespējami iegūt. Slēpņu kameras nodrošina nepārtrauktu un nemanāmu datu vākšanu, palīdzot zinātniek
Mežs no augšas: kā attālā izpēte maina meža zinātni
Attālā izpēte mūsdienās ir kļuvusi par zīmīgu rīku meža ekosistēmu izpētē un ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Tā apvieno dažādas tehnoloģijas un datu avotus, kā piemēram, satelītattēlus, aerofotogrāfijas, lāzerskenēšanu un citus datu avotus, kas ļauj iegūt informāciju par mežu lielās teritorijās un dažādos laika periodos. Šādi iespējams analizēt procesus, kurus ar tradicionālajiem lauka mērījumiem vie
Latvijas un Rumānijas meži vienā pētījumā: ieskats pēcdokotrantūras pētījumā par vecām mežaudzēm
Veci meži ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī var būt nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc tiem ir nozīmīga loma arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības un bioekonomikas mērķu sasniegšanā.Nereti tieši noteiktas struktūras (veci, lieli dobumaini koki un lielu dimensiju kritalas) nodrošina dzīvotnes dažādām aizsargājamām dzīvo organismu grupām vecos mežos. Šādas mežaudz
2025. gads skaitļos un sasniegumos
Gada nogale ir laiks, kad apstāties, atskatīties uz paveikto un izvērtēt gan aizvadīto gadu, gan iepriekšējos sasniegumus. LVMI “Silava” raidieraksts šogad atzīmē jau trīs gadu jubileju, un par godu tam klausītājiem tiek dāvināta īpaša gada noslēguma epizode “2025. gads skaitļos un sasniegumos”.Šajā epizodē podkāsta moderatori Kaspars Liepiņš un Laura Ķēniņa kopā ar raidieraksta producenti Ilzi Ze
Koku zalenis praksē: vēsture un mūsdienu iespējas
LVMI “Silava” mežsaimniecības inženieris Ojārs Polis, smalkās organiskās sintēzes tehnoloģijas specialitātes ķīmiķis, savas darba gaitas institūtā uzsāka 1975. gadā pēc aspirantūras beigšanas. Kopš tā laika viņš ir pētījis Latvijas koku zaleņa ķīmisko sastāvu, strādājis pie jaunu produktu izstrādes un to ieviešanas praksē.Latvijā skuju koku zalenis (skujas un nepārkoksnējušies dzinumi) jau sen tie
Mežs - vairāk nekā koksne: nekoksnes produkti, pakalpojumi un sabiedrības attieksme
Mežs nav tikai koksne. Tā ir dzīva, daudzfunkcionāla ekosistēma, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu cilvēku labklājībā un labbūtībā - no oglekļa piesaistes un bioloģiskās daudzveidības līdz rekreācijai, ainavas estētikai un veselības uzlabošanas iespējām.Šajā raidieraksta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete iepazīstina ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem par meža nekoksnes produktiem u
Bioloģiskā daudzveidība augsnē
Zem mūsu kājām atrodas dzīvības pilna pasaule, kuru bieži vien nepamanām – augsne. Tā ir mājvieta milzīgam un daudzveidīgam organismu klāstam – no mikroskopiskām baktērijām, sēnēm un vienšūņiem līdz sliekām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Šī bioloģiskā daudzveidība veido sarežģītu un savstarpēji saistītu ekosistēmu, kas ir būtiska ne tikai augsnes veselības un auglības nodrošināšanai, be
Privātie meži un lielie jautājumi - apsaimniekošana, konsolidācija, kooperācija
Aptuveni 49% Latvijas mežu pieder privātpersonām, kamēr pārējie atrodas valsts, pašvaldību vai citu juridisko personu īpašumā. Privātie meži ir nozīmīgs dabas un ekonomikas resurss, tomēr to pilnais potenciāls joprojām nav izmantots – sadrumstalotība, pasīva apsaimniekošana un sadarbības trūkums kavē attīstību.Šajā epizodē, balstoties uz nesen noslēgušos pētījumu “Privāto mežu apsaimniekošanas un
Drošāk, ātrāk, gudrāk – mašinizētā mežizstrāde
Mežsaimniecības tehnika ir kļuvusi par neaizstājamu sabiedroto mūsdienu mežsaimniecībā. Šīs mašīnas – harvesters un forvarders – padara mežizstrādi efektīvāku, drošāku un videi draudzīgāku. Tās ne tikai atvieglo smago roku darbu, bet arī uzlabo darba apstākļus, padarot darbu mežā drošāku un komfortablāku.Šajā epizodē LVMI “Silava” pētnieks Agris Zimelis dalās pieredzē par Harvesteru ražošanas datu
Vilks aizsardzībā vai pārvaldībā? Jaunais statuss un tā ietekme Latvijā
Šī gada 7. martā Eiropas Komisija ierosināja grozījumus Biotopu direktīvā, paredzot vilku (Canis lupus) aizsardzības statusa maiņu Eiropas Savienības līmenī – no “stingri aizsargājamas” uz “aizsargājamu” sugu. Šīs izmaiņas ļaus dalībvalstīm elastīgāk un mērķtiecīgāk pārvaldīt vietējās vilku populācijas, vienlaikus saglabājot pienākumu nodrošināt sugas labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Ko tas nozīmē
Mežs pēc liesmām: ugunsgrēku vēsture, sekas un priedes spēks atjaunoties
Klimata pārmaiņas palielina ugunsbīstamību mežos visā pasaulē – arī Latvijā. No 1. maija valstī oficiāli sākusies ugunsnedrošā sezona. Lai gan šobrīd laikapstākļi ir samērā mitri un vēsi, vasaras karstums un sausums var ātri mainīt situāciju.Šajā epizodē viesojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Māra Kitenberga, kura, balstoties uz iegūtajiem zinātniskiem datiem un novērojum
Briežu dzimtas pārnadžu radīto bojājumu monitorings jaunaudzēs
Pēdējo gadu laikā Eiropā un arī citur pasaulē dažu briežu dzimtas pārnadžu sugu populācijas ir būtiski pieaugušas. Šī tendence vērojama arī Latvijā, kur aļņi, staltbrieži un arī stirnas rada problēmas mežsaimniekiem un citiem zemes īpašniekiem. Daudzas meža jaunaudzes saskaras ar tādiem briežu dzimtas pārnadžu bojājumiem kā nokosti galotnes dzinumi vai nolauzti stumbri, kā arī mizas bojājumi un sā
Vēsturiskie meži Latvijā
Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līd
Egļu astoņzobu mizgrauzis un tā ietekme uz mežsaimniecību Latvijā
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir nozīmīgākais parastās egles (Picea abies L.) kaitēklis. Pašlaik Eiropā turpinās masveida mizgraužu savairošanās, kas klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē var kļūt plašāka un intensīvāka.Latvijā pēdējos gados ir bijušas vairākas lokālas mizgrauža savairošanās, pēc plūdiem 2017. gadā sekojošajā ekstremāli sausajā vasarā 2018. gadā mizgrauži savairojās Lu
Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietekmējošie faktori
ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšanai ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Eiropas Klimata aktu, kura mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.Mežu ekosistēmām ir būtiska loma globālā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie absorbē (piesaista) CO2,
Latvijas veģetācija un ezeru salu bioloģiskā daudzveidība
Latvijas veģetācija un ezeru salu bioloģiskā daudzveidība LVMI “Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš ir viens no Latvijas vadošajiem zinātniekiem bioloģiskās daudzveidības un meža ekosistēmu izpētes jomā. Bioloģiskā daudzveidība ir viens no priekšnoteikumiem cilvēces izdzīvošanai un labklājības nodrošināšanai. Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš stāsta:-
Meža koku selekcija šodienas un nākotnes mežam
Latvijā meža koku selekcija tika aizsākta pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē, kad meža zinātnieki sāka meklēt un apzināt labākās mežaudzes. Šodien pēcnācēju pārbaužu stādījumi ierīkoti jau vairāk nekā 800 hektāru platībā, turklāt lielākā daļa Latvijas mežaudžu tiek atjaunotas ar selekcionētu materiālu, būtiski palielinot to nākotnes vērtību. Meža koku selekcijai arvien lielāka nozīme ir un būs
Ātraudzīgo apšu audzēšanas perspektīvas Latvijā un laboratoriju komplekss ar klimata regulēšanas iespējām
Ātraudzīgā apse jeb hibrīdapse ir ļoti ātri augošs parastās apses (Populus tremulae) un Amerikas apses (Populus tremuloides) starpsugu hibrīds, kuru var izmantot gan plantāciju mežu stādīšanai, gan arī meža atjaunošanai auglīgās meža zemēs, lai izaudzētu gan kvalitatīvus zāģmateriālus, gan koksni celulozei un enerģētikai. Hhibrīdapšu stādījumi ātri sasniedz zāģbaļķu ražošanai piemērotus izmērus –
Skuju zaļās biomasas pārstrāde augstvērtīgu izejvielu ieguvei
Dabas un cilvēku darba mijiedarbības rezultātā ir izveidojusies nozīmīgākā Latvijas bagātība – meži, kas šobrīd aizņem jau vairāk nekā pusi no mūsu valsts teritorijas. Koku stumbri ir bioekonomikas pamats – pārstrādāti tie nodrošina lielu daļu no Latvijas eksporta vērtības. Zariem reizumis rodam pielietojumu enerģijas ražošanā, ar tiem aizstājot importēto fosilo kurināmo. Tomēr neskaitāmas tonnas
Kā sadzīvot ar lāčiem Latvijā?
Brūnie lāči (Ursus arctos) visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan savulaik tie no Latvijas bija izzuduši, pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā, tostarp medību ierobežošanas mūsu kaimiņvalstīs, lāču populācija stabili atjaunojas, 2023. gadā sasniedzot nu jau vismaz 130 indivīdu skaitu.LVMI “Silava” kopš 2015. gada notiek l
Latvijas meža resursu prognozēšanas un modelēšanas rīki
Latvijas meža resursu prognozēm ir arvien nozīmīgāka loma mežsaimniecībā, jo tās ļauj izvērtēt nākotnes mežsaimniecības riskus, dažādus saimnieciskās darbības scenārijus un sagaidāmo koksnes pieaugumu, kā arī ietekmi uz klimata pārmaiņām. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” izstrādā modelēšanas rīkus, kas palīdz analizēt dažādas mežaudžu apsaimniekošanas alternatīvas un to radīto ekonom
Koku spēja pielāgoties klimata pārmaiņām
Klimata pārmaiņas skar visu pasauli - dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, kamēr citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem. Klimata pārmaiņu ietekmi lielā mērā nosaka valsts atrašanās vieta pasaules kartē. Lai arī klimata pārmaiņas ir globālas, to ietekme un līdz ar to pielāgošanās stratēģijas – lokālas. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta
Nākotnes fitopatoloģiskie riski
Sēnes dabā ir bieži sastopami organismi, kas atrodami teju visur. Kopumā pasaulē pazīstamas vairāk nekā 100 000 sēņu sugu. Par to dažādību un daudzveidību liecina tas, ka sēne var būt gan lielākais pasaules organisms, gan arī nemanāms un saskatāms tikai ar mikroskopa palīdzību.Sēnes var gan palīdzēt kokam augt, gan, diemžēl, izraisīt slimības. Parasti slimības izraisošās jeb patogēnās sēnes ietekm
Sūnas un ķērpji kā indikatori mežā
Esot mežā un vērīgāk ieskatoties, zaļais sūnu paklājs pēkšņi vairs nebūs vienveidīgs zaļš klājiens, bet gan daudzu un dažādu sūnu un ķērpju sugu mājvieta. Sūnas un ķērpji ir unikāli dzīvie organismi, kas ir sastopami visā pasaulē. Meža pētnieki arvien biežāk izmanto sūnas un ķērpjus kā bioindikatorus, jo tās ir īpaši jutīgas pret vides faktoru izmaiņām, tāpēc arī LVMI “Silava” zinātnieki meža biol
Koku noturība pret vēju
Vējš ir nozīmīgākais dabiskais traucējums gan Latvijas, gan citur Eiropas mežos. Nozīmīgākie vēja izraisītie bojājumi mežaudzēs rodas rudens–ziemas sezonas ciklonos, kas skar daudz plašākas teritorijas nekā pērkona negaisi. Tie nereti nes līdzi arī snigšanu, kas mežaudžu bojājumu apjomu var palielināt vēl vairāk. Kopš pagājuša gadsimta beigām Eiropā diennakts maksimālajam vēja ātrumam un vidējam g
Klimata politikas mērķi un CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi
Pasaules attīstītās valstis ir atzinušas klimata pārmaiņas par būtisku problēmu, tāpēc sākušas domāt par tās risinājumiem. Līdzīgi kā citas valstis arī Latvija domā, kā īstenot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku - veicināt oglekļa dioksīda piesaisti un samazināt emisijas, t.i., kā piesaistīt vairāk oglekļa dioksīda nekā mēs emitējam. 2022 gadā apstiprināti Latvijas mērķi 2030. gadam, kā arī pieņem
Lielākie izaicinājumi bērzu audzēšanā
Bērzu mežu platība Latvijā arvien pieaug. Ilgstoši neizmantotas lauksaimniecības zemes aizaug ar bērziem pašas, vai īpašnieki tās apstāda. Lai arī joprojām tiek uzskatīts, ka bērzus stāda tikai neizmantotajās lauksaimniecības zemēs, pēdējos gados vairāku simtu hektāru platībās bērzi stādīti arī mežā. Neatkarīgi no mežaudzes atjaunošanas veida īpašnieki cer ieraudzīt slaidus, labi atzarojušos un re
Mežs un ūdens
Latvija ir gan mežiem, gan ūdeņiem bagāta: mūsu valstī līkločus met vairāk nekā 12 000 upes, meža un lauku ielokos gozējas vairāk nekā 2000 ezeri. Tīrs ūdens ir viens no būtiskākajiem veselīgas vides priekšnoteikumiem, tādēļ, saimniekojot dabā, ir būtiski saudzēt ūdeņu kvalitāti. Šajā podkāsta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete stāsta par:- mežsaimniecības ietekmi uz ūdens
Ģenētika un ģenētiskie pētījumi LVMI “Silava”
Koki ir unikāla dzīvības forma. Lai gan ķīmiskā līmenī DNS struktūra ir vienāda visām dzīvām būtnēm, kokiem ir īpašas spējas pārdzīvot un pielāgoties dažādiem apstākļiem. Tā kā meža koku sugu evolūcija ilgusi 370 miljonus gadu, kuru laikā tās ir piedzīvojušas kardinālas klimata un citu apstākļu pārmaiņas, tikai ar ģenētikas metodēm ir iespējams izpētīt to dažādos adaptācijas mehānismus. Zināšanas
Kā noskaidrot, cik daudz oglekļa glabājam savos mežos
Latvijā jau daudzus gadus sistemātiski tiek veikti pētījumi, lai zinātnieki varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt un analizēt meža potenciālu uzkrāt oglekli. Arvien pieaugošā sabiedrības interese par oglekļa uzkrāšanos kokaugu biomasā un klimata gudru mežu apsaimniekošanu radījusi nepieciešamību regulāri sekot līdzi Latvijas mežaudžu stāvoklim.Kokiem augot, atmosfērā esošais oglekļa dioksīds tiek
Rekreācija mežā
Mežs sabiedrībai sniedz dažādus labumus – sākot ar koksnes produktiem, kas tiek izmantoti gan māju būvniecībai, gan mēbeļu ražošanai un siltumam, un beidzot ar tā nozīmīgo lomu klimata pārmaiņu mazināšanā un gaisa un ūdeņu tīrības nodrošināšanā. Turklāt mežs ir kļuvis par vienu no iecienītākajām brīvā laika pavadīšanas vietām. Latvijā gandrīz visi meži ir publiski pieejami – tajos cilvēkiem ir ti
Bīstamie meža kaitēkļi
Silts klimats veicina mazu, bet bīstamu kaitēkļu – egļu astoņzobu mizgraužu – izplatību. Ne tikai pie mums Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā un Ziemeļamerikā tas aiz sevis atstāj postažu – milzīgas teritorijas ar nokaltušiem kokiem. Jaunākajā podkāsta epizodē LVMI Silava vadošais pētnieks, meža entomologs Agnis Šmits stāsta, kā cīnīties ar egļu astoņzobu mizgrauzi, kā arī citiem meža kaitēkļiem, k
Banka, kurā glabājas Latvijas kultūraugu sēklas
Latvijā jau divus gadu desmitus darbojas gēnu banka, kurā glabā ap diviem tūkstošiem sasaldētu dažādu Latvijas kultūraugu sēklu paraugu - tie ir ģenētiskie resursi, ko izmanto pārtikā un lauksaimniecībā. Šajā podkāsta epizodē LVMI Silava pētniece Agnese Gailīte stāstīs:- kāpēc gēnu bankas sēklu aktīvā un bāzes kolekcija atrodas Salaspilī, mežzinātnes institūtā “Silava”,- kādos apst
Kokaugu stādījumi nemeža zemēs
Novārtā atstātas lauksaimniecības zemju platības, izstrādātie kūdrāji un citas derīgo izrakteņu ieguves vietas Latvijas ainavā veido nelielu, tomēr vērā ņemamu zemes platību. Jaunākajā podkāsta epizodē vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa stāstīs:- par apmežošanu kā vienu no kūdras ieguves ietekmētas teritorijas rekultivācijas veidiem,- par to, kas ir agromežsaimniecība un kādas ir šāda
Eiropas Klimata pakts un tā vēstnieces misija Latvijā
Eiropas Klimata pakts ir Eiropas Savienības mēroga kustība, ko veido cilvēki, kopienas un organizācijas ar mērķi būvēt ilgtspējīgāku Eiropu visiem tās iedzīvotājiem. Tā ir daļa no Eiropas zaļās vienošanās (Green deal) un palīdz ES sasniegt tās mērķi - kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu līdz 2050.gadam. Klimata pakta vēstnieki ir Eiropas Savienības valstu pārstāvji, kuriem klimatrīcība ir sir
Meža mēslošana, lai koki augtu labāk
Meža mēslošana ir viens no mežsaimniecības paņēmieniem, kas var nodrošināt īpaši lielu krājas pieauguma palielinājumu dažu gadu laikā pēc mēslošanas. Šajā podkāsta sērijā LVMI Silava vadošais pētnieks Andis Lazdiņš stāsta: par Latvijas pieredzi meža mēslošanā vēsturiskā griezumā, kurš ir ekonomiski izdevīgākais laiks meža mēslošanai, par koksnes pelniem kā iznestās barības vielas kompensējošu mēsl
Klimata pārmaiņas un to ietekme uz mežu
Klimata pārmaiņas notiek – to sajūt gan cilvēki, gan mežs. Arī tādā nelielā teritorijā kā Eiropa klimata pārmaiņu ietekmes ir atšķirīgas – kamēr dienvidu valstīs viens no šo pārmaiņu vēstnešiem ir plaši un postoši mežu ugunsgrēki, mums, Latvijā, jārēķinās ar spēcīgām vētrām un to radītām sekām.Šajā podkāsta sērijā LVMI Silava vadošais pētnieks Āris Jansons stāstīs: kā klimata pārmaiņas ietekmēs me
Iepazīsti podkāsta moderatorus
LVMI Silava zinātnieki, podkāsta moderatori Laura Ķēniņa un Kaspars Liepiņš šajā epizodē iepazīstinās ar sevi, kā arī pārrunās, kā paši ir kļuvuši par zinātniekiem, cik plašs ir viņu veikto pētījumu loks. Klausies, uzzini un analizē!t my latest episode!
Ieteikts
Mūzika manā Baznīcā
Passport Talks
Uzlādēts.lv - elektroauto ziņu apkopojums
D Sektors
Dzīves Virsotne
Zem ķiveres | Vivus.lv MTB maratona raidieraksts
Dullā Daukas gēns / Nr1 Ceļojumu podkāsts Latvijā
CCAF Functional Talks
Reformātu Pārdraugavas draudzes svētrunas
An Englishman in Latvia
Piedzīvot lappuses
Swedbank Private Banking
