LSMnīca
Portāla LSM.lv raidieraksts LSMnīca – vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām. Šis ir Latvijas Sabiedriskā medija veidots podkāsts, kurā tiek apspriestas aktuālas tēmas un notikumi. Klausītāji var gaidīt dažādas intervijas un diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.
Epizodes
Favorīti, «melnie zirdziņi», nedienas ar ASV robežkontroli un imigrācijas dienestu – startē Pasaules kauss futbolā
Ceturtdien ar atklāšanas maču Meksikā trijās Ziemeļamerikas valstīs sāksies piecu nedēļu futbola maratons jeb Pasaules kauss. Ko gaidīt, kas ir turnīra favorīti, kādi būs pārsteigumi? Par to un daudz ko citu LSM.lv speciālizlaidumā sprieda Latvijas Sabiedriskā medija sporta žurnālisti Kārlis Ķilkuts, Matīss Timofejevs un Māris Bergs, kā arī futbola treneris Ervīns Pērkons.
&Scaron
«Formā!»: NBS komandieris Kaspars Pudāns #29
Latvija un Baltijas valstis pašas kontrolē Krievijas militārās iespējas. Pat ja Krievijai ir nodoms reģiona valstis provocēt ar dažādām sabotāžām un diversijām, lielāka mēroga militāros mērķus Krieviju attur īstenot tās sāktais karš pret Ukrainu un tas, kā paši spēsim kļūt militāri spējīgāki. Tā raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
«Formā!»: Zemessargs Ričards Batarags – kas ir civilmilitārā sadarbība #28
Visaptverošā valsts aizsardzībā var iesaistīties arī autoservisi, konditorejas, mārketinga aģentūras un daudzi citi uzņēmumi vai institūcijas, kas ar savām prasmēm un zināšanām var būt noderīgas, lai palīdzētu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē skaidroja NBS Apvienotā štāba civilmilitārās sadarbības vecākais eksperts, zemessargs Riča
«Formā!»: Filozofs Vents Sīlis – kas notiek ar cilvēka psihi brīdī, kad «viss ir pa īstam» #27
"Cilvēka psihe nevar normāli noreaģēt uz nenormālu situāciju, kāda ir karš," tā jaunākajā raidieraksta "Formā!" epizodē sacīja filozofs un topošais psihologs Vents Sīlis. Šajā reizē meklējam atbildi uz jautājumiem, kā cilvēki reaģē un gatavojas dažādām krīzes situācijām un vai psiholoģisko gatavību tām maz ir iespējams trenēt.
Sīlis uzskata, ka arī apmācī
«Formā!»: Ronalds Mandelis – par kibersargiem jeb neredzamās frontes karavīriem #26
Cilvēki, kas ikdienā palīdz valstij cīnīties pret kiberuzbrukumiem, jeb Kiberaizsardzības un elektromagnētiskās karadarbības bataljona zemessargi ir neredzamās frontes karavīri. To raidierakstā "Formā!" sacīja šī bataljona komandieris majors Ronalds Mandelis. Šis bataljons kopā ar Singapūras kolēģiem šomēnes izcīnīja 1. vietu starptautiskajās kiberaizsardzības mācībās "Locked Shields 26".
2
«Uz visiem 100 pēc 40». Ko cilvēkam dod garīgums? #20
Garīgums, autentiskums un emocionālā inteliģence ir tēmas, kas bieži vien īpaši aktuālas ir tieši pusmūžā, turklāt tās kļūst svarīgas ne tikai cilvēku privātajā dzīvē, bet darba vidē. Ko tas nozīmē, ko tas cilvēkam dod, un vai to var iemācīties? Skaidrojām "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā ar darba organizāciju psiholoģi un Rīgas Stradiņa universitātes doktoranti Gitānu Dāvidso
«Drošības barometrs»: Trampam karā Tuvajos Austrumos ir trīs izvēles un visas ir sliktas
Lai atrisinātu ASV un Izraēlas uzsākto karadarbību Tuvajos Austrumos, Baltā nama saimniekam Donaldam Trampam ir trīs izvēles un tās visas ir sliktas, raidieraksta "Drošības barometrs" jaunākajā epizodē vērtē drošības pētnieks Jānis Kažociņš.
Ģeopolitikas pētījumu centra veidotajā "Drošības barometrā" jeb aizvadītā ceturkšņa p&
«Formā!»: Māris Simanovičs – par fonda «Uzņēmēji mieram» palīdzību Ukrainai #25
Kā uzņēmēji var iesaistīties valsts aizsardzībā? Kā fonds "Uzņēmēji mieram" palīdz Ukrainai, un ko Latvijas uzņēmumi mācījušies no palīdzības sniegšanas Ukrainai? Par to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē saruna ar vienu no šī fonda pārstāvjiem, "Eco Baltia" grupas līdzīpašnieku un zemessargu Māri Simanoviču.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt li
«Uz visiem 100 pēc 40». Samierināties ar dzīvi bez bērniem #19
Tīmeklī ir daudz veiksmes stāstu par cilvēkiem, kuriem pēc ilgām pūlēm, mēģinājumiem un ārstu saukšanas talkā galu galā izdevies tikt pie bērniem, taču ir arī klusā puse – pāri, kuriem tas neizdevās. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā ar savu stāstu par to, kā pieņemt dzīvi bez bērniem, dalījās Vita Stiģe-Škuškovnika, kuru sāpīgā dzīves pieredze pamudināja pievērsties bezbē
«Formā!»: LSM žurnāliste Anna Luīze Ruskule – par drošību un informatīvo telpu pierobežā #24
"Zemessardzes bataljons Daugavpilī ir ļoti līdzīgs pašai pilsētai – daudzkulturāls un daudznacionāls, tur lielākā daļa ir krievvalodīgo, bet tas ir stāsts par to, ka vēlmei aizsargāt valsti nav valodas," jaunākajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" epizodē sacīja Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latgales redakcijas žurnāliste un šī bataljona zemessardze Anna Luīze Ruskule.
SARUNAS CEĻV
«Uz visiem 100 pēc 40». Kādēļ mēs glorificējam pārstrādāšanos #18
Mēs mēdzam glorificēt pārstrādāšanos un slavēt tos, kuri gadiem nav bijuši atvaļinājumā, tomēr cilvēki, kuri iet atvaļinājumos un rūpējas par savu veselību, gluži vienkārši dzīvo ilgāk, un to apliecina pētījumi, sarunā "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" norādīja zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa.
Marij
«Formā!»: Izdzīvošanas skolas vadītājs Oskars Špickopfs – par ekstrēmām situācijām un vīrišķību #23
Kā celt vīriešu pašapziņu, no kā baidās vīrieši, un kā ekstrēmos apstākļos izdarīt daudz ar minimāliem resursiem? Raidieraksta "LSMnīca" cikls "Formā!" jaunākajā epizodē meklēja atbildi uz šiem jautājumiem kopā ar Izdzīvošanas skolas vadītāju Oskaru Špickopfu, kuru aktīvs dzīvesveids un laika pavadīšana pie dabas aizvedusi arī līdz Zemessardzei.
► Raidierakstu "LSMnīca"&nbs
«Formā!»: Eiropas Parlamenta deputāti Mārtiņš Staķis un Rihards Kols #22
Eiropas Parlamentā citu valstu deputāti ar pārsteigumu uztver to, ka divi Latvijas deputāti – Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") un Rihards Kols (Nacionālā apvienība) – dienē Zemessardzē. Daļai kolēģu došanās uz militārajām mācībām reizi mēnesī liekoties kas pilnīgi neaptverams. Taču latviešiem tas palīdz Briselē labāk paskaidrot drošības situāciju Eiropas Savienības austrumu pierobežā. Staķis un Kols
«Uz visiem 100 pēc 40». Ēdiens pusmūžā un uztura modes kliedzieni #17
Ja nepiedomājam par to, ko ēdam, pusmūžā tas ir jūtams krietni ātrāk, jo īpaši sievietēm, "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja uztura speciāliste Eva Šmite, ar kuru kopā mēģinājām saprast, kas šajā vecumposmā jāņem vērā un kā neapjukt pasaulē, kur modes kliedzieni skar arī uzturu.
Daudzi uzturu saista galvenokārt ar ārējo izskatu un svara kontroli, un ner
Rīkotāju olimpiskie miljardi un vājais mugurkauls; spilgtais hokejs un karognesēji. LSM sporta raidieraksta epizode #2
Īsi pirms Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm neērtus jautājumus liek uzdot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) pamatprincipi – gan par agresorvalstu sportistu dalību, gan SOK bagātības izlietojumu. Tikmēr lielu interesi izpelnīsies hokeja turnīrs, kurā pēc 12 gadu pauzes atgriezīsies Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznes. Valstu delegācijas arī izraugās karognesējus a
«Formā!»: Jānis Bloks – negaidīti atrast jaunu dzīves aicinājumu Zemessardzē #21
Jānis Bloks, līdzīgi kā lielākā daļa zemessargu, ceļu Zemessardzē uzsāka, paralēli dzīvojot savu ierasto dzīvi. Par militāro vidi un dienestu pirms iestāšanās Zemessardzē viņam nebija zināšanu, taču pievienoties mudināja vēlme izkāpt no komforta zonas un iemācīties to, ko citādāk nevarētu. Zemessardzē viņā uzvirmoja jauns dzīves aicinājums – pēc gara ceļa līdz leitnanta pakāpei viņš nu kļuvis par
Viskuplākā Latvijas delegācija, medaļu cerības un olimpiskā hokeja šarms. LSM sporta raidieraksta epizode #1
Nepieredzēti kuplā skaitā Latvija būs pārstāvēta Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs, kas gan nav garantija jauniem sportisko panākumu rekordiem, tādēļ apdomīgāk būs neieslīgt priekšlaicīgā eiforijā. Uz Itāliju dosies vēsturiski lielākā Latvijas delegācija – 68 sportisti, bet, ieskaitot trenerus, mediķus, vadību un atbalsta personālu, pat 140 cilvēki. Četrgades lielā
«Uz visiem 100 pēc 40». Olšūnu sasaldēšana – kas tas ir? #16
Onkoloģijas pacientēm, kurām ārstēšanā nepieciešama ķīmijterapija, olšūnu sasaldēšanu jau kādu laiku apmaksā valsts, taču par saviem līdzekļiem šāda iespēja ir arī sievietēm, kuras bērniņa laišanu pasaulē nolēmušas atlikt uz priekšdienām. Kas par šo metodi ir jāzina, un kādēļ tā nav apdrošināšana ar garantētu iznākumu? To "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā skaidroja Rī
«Drošības barometrs»: Vai Trampa centieni iegūt Grenlandi nozīmē NATO beigas un kad Ukrainā iestāsies miers?
ASV prezidents Donalds Tramps arvien uzstājīgāk pauž vēlmi pārņemt Grenlandi un pat solījis ar jauniem tarifiem vērsties pret tām Eiropas un NATO valstīm, kas stāsies viņa mērķim pretī. Tas savukārt radījis bažas par alianses stabilitāti un nākotni ļoti bīstamā laikā – Ukrainā joprojām turpinās karš, turklāt vēl nav apdzisušas nemiera liesmas Tuvajos Austrumos.
Ģeopolitikas
«Uz visiem 100 pēc 40». Apsteigt slimību ģimenes ārsta kabinetā #15
Daudzi cilvēki aizvien neapzinās, ka slimības jāuzķer tad, kad tās vēl nejūt, tāpēc ģimenes ārsts ir jāapmeklē regulāri, nevis reizi desmit gados, kad vajag medicīnisko izziņu autovadītāja apliecības pagarināšanai. Ko pusmūžā der pārbaudīt arī ārpus valsts skrīninga programmām, "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā skaidroja ģimenes ārsts Māris Belte.
"Mēs aizdomājamies
«Formā!»: Juris Kulbergs – podkāsta iedvesmots, kļūst par zemessargu #20
Kuldīdznieks Juris Kulbergs iepriekš nav bijis saistīts ar militāro vidi. Viņš strādā tirdzniecības nozarē Kurzemē. Sasniedzot 40 gadu vecumu un atmetot smēķēšanu, Juris meklējis veidus, kā zaudēt lieko svaru. Vakara pastaigas aizvedušas līdz raidierakstiem, un atklāts "LSMnīcas" cikls "Formā!", kas pārliecinājis – 40 gadu vecums nav šķērslis iestāties Zemessardzē.
Šī "Form
«Formā!»: Kā valsts aizsardzības dienests jauniešus sagatavo lielajai dzīvei #19
Arī Valsts aizsardzības dienestu (VAD), līdzīgi kā citas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūras, apvij dažādi mīti un stereotipi. Tomēr jaunieši VAD var, piemēram, gan apvienot ar profesionālo sportu, gan uzsākt jau tad, kad iegūts bakalaura grāds un izvēlēts dzīves profesionālais ceļš. To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē atklāj Roberts Glazers un Krišjānis Kaļāns, kuri pa
«Uz visiem 100 pēc 40». Jaunības eliksīra recepte no «Sirdslietu» Dagmāras un Baibas #14
Mainīt dzīvi pusmūžā vai nemainīt? Iepazīšanās šovā "Sirdslietas" iepazītās seniores Baiba (65) un Dagmāra (71) ir izcili piemēri, ka var gan tā, gan tā. Kamēr Baiba ap 40 apgrieza dzīvi kājām gaisā, krasi mainot karjeras virzienu, Dagmāra visu dzīvi nostrādājusi vienā darbavietā, ik pa laikam papildinot zināšanas. Abas seniores aicinājām uz "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sar
«Formā!»: Pirmā bataljona komandiere Zemessardzes vēsturē – pulkvežleitnante Anita Pizele #18
"Ja tu spēj izpildīt savu uzdevumu, es pieņemu tevi. Ja tu nevari izpildīt, pat ja tev ir medaļu pilns klāsts, tad kāda ir tava vērtība?" To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē retoriski vaicāja pirmā bataljona komandiere Zemessardzes vēsturē – pulkvežleitnante Anita Pizele. Viņasprāt, dzimums nav šķērslis dienestam Zemessardzē. Tiesa, ir daži praktiskas dabas jautājumi, kas si
«Formā!»: Latvijas līkloči cīņā par brīvību. Skaidro Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere #17
"Neatkarīgi no tā, vai runājam par Neatkarības karu vai mūsdienām, latviešu karavīrs vienmēr ir bijis drosmīgs, pašaizliedzīgs un cīnījies par savu valsti. Un tas ir pats būtiskākais – vērtībās balstīts karavīrs," to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē uzsvēra Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere.
Stāstot par Latvijas armijas karavīriem, Latvijas a
«Uz visiem 100 pēc 40». Kas garšo smadzenēm? #13
Neatkarīgi no tā, kas garšo vai negaršo mums pašiem, mūsu smadzenes ir īstas gardēdes – tām patīk kārtīgi paēst. Jo īpaši, ja uz šķīvja ir "labie tauki" un olbaltumvielas, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" sacīja neiroloģe Zane Anna Litauniece.
Ārste sarunā skaidroja, ka smadzenes savu "pilnbriedu" sasniedz tieši ap 40 gadu vecumu – tas ir laiks, kad t&#
«Formā!»: Kā tapa vadmotīvs «Mana Latvija. Mana atbildība» #16
Atbildība par Latvijas aizsardzību sākas no katra Latvijas cilvēka. Un to uzsver ne tikai Nacionālie bruņotie spēki (NBS), ne vien Zemessardze, bet arī vadmotīvs "Mana Latvija. Mana atbildība". Kas slēpjas aiz šī dzinuļa? Par to raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" stāstīja zemessargi, kas ir autori idejai, kas nu kļuvusi par vienu no patriotu mēneša – novembra – simboliem.
►
«Uz visiem 100 pēc 40.» Jaunas attiecības pusmūžā – ne vienmēr viegli #12
Cilvēki pusmūžā nereti stāv uz izmaiņu sliekšņa, piemēram, viens maina karjeru, bet cits – pieliek punktu iepriekšējām attiecībām un atveras jaunām. Cik ātri "drīkst" mesties jaunās romantiskās saistībās, un ko darīt, ja jauno partneri nepieņem bērni? Par to un daudz ko citu "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" sarunājāmies ar klīnisko un veselības psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo
«Formā!»: Bijušais NBS komandieris Leonīds Kalniņš #15
Latviešu nācija mēdz niķīgi purpināt un mīl burkšķēt, bet ne vairāk kā citas tautas. Taču tas, kas latviešus atšķir no citām nācijām, ir milzīgais spēks un spēja mobilizēties tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Šādu viedokli raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" Lāčplēša dienas epizodē pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
►&nbs
«Uz visiem 100 pēc 40». Nokrist pa karjeras kāpnēm #11
Ne vienmēr karjera ir taisne vai līkne, kas ved uz augšu, un dažreiz neizbēgami ir arī kritieni. Tie mēdz būt smagi un sāpīgi, bet labā ziņa – ir iespējams arī piecelties un doties tālāk uz priekšu. "LSMnīcas" raidieraksta cikls "Uz visiem 100 pēc 40" atgriežas ar otro sezonu, un pirmajā sērijā tiekamies ar psihoterapeiti, supervizori un līderības treneri Katrīnu Ošleju, kura deva padomus, kā
«Formā!»: Zemessardzes pavāre Edīte Kūķe – cik daudz jāēd spēcīgam karavīram? #14
Cik daudz jāēd spēcīgam karavīram? Kā pagatavot pusdienas vai vakariņas Zemessardzes bataljonam mežā? Kas garšīgs un sātīgs zemessargam jāņem līdzi mugursomā, lai viņu nepiemeklētu spēku izsīkums? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "LSMnīca" cikls "Formā!" centās rast atbildes sarunā ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona Štāba atbalsta rotas pavāri vecāko zemessardzi
«Drošības barometrs»: Kremļa provokācijas Eiropā un ASV nostājas maiņa Ukrainas kara jautājumā
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās. Taču negaidītu pavērsienu te atkal sagādājis ASV prezidents Donalds Tramps – Vašingtona no novērotājas kļūst par arvien redzamāku Kijivas atbalstītāju. Tikmēr Eiropas Savienībā pieaugušas Kremļa hibrīdkara provokācijas un nu "ēnu flotes" kuģiem pievienojušies arī nezināmas izcelsmes droni.
Klāt jaunākais Ģeopolitikas pētīj
«Formā!»: Finansists, zemessargs un Ukrainas spēku atbalsta fonda pārstāvis Kārlis Krastiņš #13
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" 13. epizodē viesojās finansists, zemessargs un labdarības fonda "Support Azov Latvia" kodola dalībnieks Kārlis Krastiņš, kurš kopā ar domubiedriem gādā palīdzību Ukrainas bruņoto spēku vienībām. Viņš dalījās ar saviem apsvērumiem savulaik pievienoties Zemessardzei, saviem novērojumiem Ukrainā un to, kur Latvija ir dronu attīstībā, salīdzinot ar
«Formā!»: Drošības pētnieks Jānis Kažociņš #12
Latvijas un Baltijas valstu galvenais mērķis, lai atturētu Krieviju no tālākas agresijas reģionā, ir likt agresorvalstij saprast, ka jebkāda uzbrukuma scenārijā "tā dabūs pa seju", to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē atzina bijušais britu armijas ģenerālis, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors, drošības jautājumu eksperts un Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais
«Formā!»: Aktieris, režisors, zemessargs Intars Rešetins-Pētersons #11
"Es nealkstu būt priekšplānā, mani tas neinteresē, un šeit ego nav vietas," tā par dienestu Zemessardzē raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" sacīja aktieris, režisors un zemessargs Intars Rešetins-Pētersons. Kā viņš pats atzinis, tad Zemessardze salauza viņa ego, un domas par būšanu skatuves gaismā pēdējos gados mainījušās – tagad viņš ar pilnu pārliecību uzskata, ka jāpilnveido prasmes un z
«Formā!»: Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs #10
Zemessardzes galvenais uzdevums ir būt gatavai krīzes brīdim, kad dienestam pievienojas liels daudzums cilvēku un šos cilvēkus vajag apmācīt. Līdz ar to miera apstākļos ir jāstrādā pie jaunu instruktoru apmācībām, jauno kareivju sagatavošanas un jaunām iemaņām, lai vajadzības gadījumā valsts aizstāvēšanai varētu sagatavot pārējos. To podkāsta "LSMnīca" cikla "Formā!" otrās sezonas ievadā
«Drošības barometrs»: NATO valstīm jādomā plašāk, un ko Eiropa var mācīties no Krievijas kara Ukrainā?
Lai arī par NATO bieži saka, ka aliansei jāraugās ap sevi 360 grādos, realitātē lielākā daļa sabiedroto fokusējas vien uz 90 grādiem. Baltija ar bažām skatās uz austrumiem, Dienvideiropa – uz dienvidiem, bet ASV – uz rietumiem un pēdējā laikā arvien vairāk arī uz ziemeļiem.
Tāpēc, lai stiprinātu kolektīvās aizsardzības spējas, svarīgi aplūk
«Uz visiem 100 pēc 40». Kā likt sevi mierā #10
Sabiedrībā ir ārkārtīgi daudz priekšstatu par to, kā cilvēkam pusmūžā jāuzvedas, jāizskatās un kādiem sasniegumiem jābūt kabatā, taču šis ir arī laiks, kad mācīties sevi pieņemt un uz sevi palūkoties ar mīlošām acīm. Tāpat arī pusmūžā der nebaidīties no pārmaiņām un uzlabojumiem savā dzīvē, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja psiholoģe Benita Griškeviča.
Viņa pusm
Valsts aizsardzībai jākļūst par normu – «Formā!» #9
Kā valsts aizsardzību padarīt par normu? Tas ir centrālais jautājums "LSMnīcas" podkāsta cikla "Formā!" sezonas pēdējā epizodē.
Sezonas pēdējā epizodē LSM.lv ziņu redaktors Edgars Zicāns kopā ar vecākajiem zemessargiem Mārtiņu Spravņiku, Mārtiņu Vecvanagu un Ritvaru Vuli atskatījās uz podkāsta "Formā!" pirm
«Uz visiem 100 pēc 40.» Attiecību krīzes pusmūžā #9
Krīze attiecībās nebūt nav sliktas ziņas, jo bez sadursmes nav izaugsmes. Krīze nozīmē, ka cilvēki ir pārauguši paši sevi un aktuālas kļūst jaunas vērtības vai arī ir mainījies skatījums uz dzīvi, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja psiholoģe Kristīne Balode, kura specializējas partnerattiecību terapijā un seksoloģijā.
Balode sarunā uzsvēra, ka konflikt
Saruna ar NBS komandieri Kasparu Pudānu – «Formā!» #8
Domājot par Zemessardzes rindu kuplināšanu, kvalitāte ir vērtīgāka par kvantitāti, un, lai arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nodarbojas ar dažādiem rekrutēšanas veidiem, labākais veids, kā piesaistīt cilvēkus Zemessardzei, ir pašiem zemessargiem aicināt kolēģus, draugus un ģimenes locekļus pievienoties dienestam. Tā LSM.lv podkāstā "Formā!" norādīja NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pud
«Uz visiem 100 pēc 40.» Alkohols pusmūžā #8
Kā alkohola lietošana ietekmē cilvēka organismu, prātu un izskatu pusmūžā? Un kāpēc sievietes sareibst ātrāk nekā vīrieši? Un kādus riskus veselībai menopauzes laikā rada alkohola lietošana? Šos un daudzus citus jautājumus "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" izskaidroja Nacionālā psihiskās veselības centra virsārste, narkoloģe Sarmīte Skaida.
Raidierakst
Ko nozīmē būt zemessargam Latgalē jeb tuvāk draudiem – «Formā!» #7
Nenoliedzami Latgale ir tas Latvijas nostūris, kas atrodas tuvāk Krievijai un tās radītajiem draudiem valsts drošībai, taču vīri un sievas formastērpos un ne tikai vajadzības gadījumā cīnīsies par Latviju, raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē pārliecību pauda Zemessardzes 3. Latgales brigādes 32. kājnieku bataljona zemessargs Edgars Timoškāns, kurš pats sevi dēvē par vienkāršu p
«Uz visiem 100 pēc 40». Pagūt uzaudzēt muskuļu kārtu #7
Četrdesmitgadnieks – tas ir cilvēks spēju pilnbriedā, un fiziskās aktivitātes šajā vecumā īpaši būtiskas, ne tikai lai rūpētos par savu veselību tagad, bet arī lai pēc iespējas ilgāk būtu fiziski neatkarīgs no citiem, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" uzsvēra sporta ārste Sandra Rozenštoka.
Ārste atzina, ka pēdējā laikā ievērojami mainī
«Uz visiem 100 pēc 40». Mainīt karjeru pusmūžā #6
Arī pēc 40 gadiem un pusmūžā ir iespējams mainīt karjeru, un nereti tas pat ir nepieciešams, ja līdzšinējā profesija vairs nesniedz gandarījumu, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un supervīzore, sertificēta konsultatīvā, darba un organizāciju psiholoģe Ieva Baumane.
Baumane epizodē arī dalījās personīg
«Uz visiem 100 pēc 40». Naudu vajag krāt vai baudīt? #5
Tikt pie sava īpašuma, krāt un laikus gādāt "spilvenu" vecumdienām, vai par rītdienu daudz nedomāt un baudīt dzīvi tagad? Vai varbūt atrast vidusceļu, taču – kur tas meklējams? Par to un daudz ko citu klausies "LSMnīcas" raidieraksta cikla "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesori Ramonu Rupeiku-Apogu un "Swedbank" Finanšu institūta
Valsts amatpersonas ikdienu apvienot ar dienestu Zemessardzē – «Formā!» #6
Darbs valsts pārvaldē un dienests Zemessardzē – kā to apvienot? Bez iekrātām atvaļinājuma dienām tas būs sarežģītāk, jācer uz pretimnākošu priekšniecību, jaunu darba nedēļu pēc mācībām nedēļas nogalē iesāksi stīvāks. Taču tam visam pāri ir neatsverams gandarījums. Tā savu pieredzi Zemessardzē "LSMnīca" raidieraksta cikla "Formā!" sestajā epizodē raksturoja Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra v
«Drošības barometrs»: Eiropas gatavība sevi aizstāvēt un ASV loma Ukrainas miera sarunās
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas līdz šim paveiktais, Eiropas Savienības (ES) bruņošanās un spēja sevi aizstāvēt, kā arī jauni pavērsieni Ukrainas un Krievijas pamiera sarunās. Kā šie ārpolitikas notikumi ietekmē drošību Latvijā un Baltijas valstīs un kādas tendences iezīmē ģeopolitikā tuvākajos mēnešos? To visu jaunākajā "Drošības barometrā" jeb pārskatā par ceturkšņa svarīgākaj
Zemessargs, kurš nav Zemessardzē – «Formā!» #5
Cilvēkam nav jābūt profesionālā dienesta karavīram, lai viņš būtu patriots un spētu dot savu artavu valsts aizsardzībai, un savu pienesumu valsts sargāšanai cilvēks var sniegt jebkurā vecumā, jo "svece netiek mērīta pēc garuma un platuma, bet gan pēc liesmas spožuma". To raidieraksts "LSMnīca" cikla "Formā!" piektajā epizodē uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapteinis Ralfs Bankovs.
&
«Uz visiem 100 pēc 40.» Sveika, menopauze! #4
Sievietēm perimenopauzes un menopauzes vecumā nevajadzētu pieņemt visus simptomus kā pašsaprotamus un tos vienkārši paciest, jo medicīna var palīdzēt šo posmu pārlaist vieglāk, secināts "LSMnīcas" raidieraksta cikla "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā ar ginekoloģi un dzemdību speciālisti Elizabeti Ārgali.
Ārste raidierakstā skaidroja, kādi mīti apvij menopauzi, kā tai sagatav
Kā uzņēmums var motivēt darbiniekus iesaistīties Zemessardzē – «Formā!» #4
Kā uzņēmums var izveidot savu Zemessardzes vienību, un kā motivēt darbiniekus tajā iesaistīties? Par to portāla LSM.lv podkāsta "LSMnīca" cikla "Formā!" ceturtajā epizodē saruna ar vecāko zemessargu un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) Kiberdrošības daļas vadītāju Mārtiņu Kaļķi, kurš bijis atbildīgs par Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 13. kājnieku bataljona LMT apakšvienības izveidi.
R
«Uz visiem 100 pēc 40.» Radīt bērnu #3
Bērnu radīšana 35 un pat 40 gados, kā arī menopauze un tās priekšvēstneši – par to "LSMnīcas" raidieraksta cikla "Uz visiem 100 pēc 40" jaunākajā epizodē runājām ar ginekologu un dzemdību speciālistu otrajā paaudzē Jurģi Vītolu, kā arī vienu no Latvijas vadošajām speciālistēm reproduktoloģijā Violetu Fodinu.
Reproduktoloģe, runājot par to, ka mūsdienās cilvēki arvien v&#
Zemessardze – arī vieta, kur aizmirst ikdienas rutīnu un gūt pirmo vadītāja pieredzi. «Formā!» #3
Zemessardze ir arī vieta, kur iespējams satikt cilvēkus ar dažādākajiem dzīves gājumiem, kas, nonākot dienestā, kļūst vienādi. Tāpēc Zemessardzē arī zināmu baudu sniedz iespēja izrauties no ikdienas rutīnas, kur jāpieņem lēmumi, un klausīt un pildīt pavēles. Tā dienestu raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" raksturoja vecākais zemessargs, Latvijas investīciju vides veterāns Andris Bērziņš, kurš ar
«Uz visiem 100 pēc 40». Mainīt dzīvi pusmūžā #2
Kā un vai vispār var sākt dzīvi no jauna arī 40 un vairāk gadu vecumā? Par to "LSMnīcas" raidieraksta cikla "Uz visiem 100 pēc 40" jaunākajā epizodē – tajā dzirdēsiet Kristīnes Mitrones pieredzes stāstu par jau brieduma gados pieņemtu lēmumu krasi mainīt dzīvi un sarunu ar geštaltterapeiti psihoterapijas speciālisti Solvitu Vekteri, lai šķetinātu, ko saka zinātne un prakse.
"Kaut kam pateikt n&#
Kāpēc tieši tagad iestāties Zemessardzē? «Formā!» #2
Kāpēc iestāties Zemessardzē un tieši tagad savu dzīvi saistīt ar valsts aizsardzību? Cik sarežģīti ir apgūt pamatapmācību? Kādus pārbaudījumus gaidīt, ja pievienoties Zemessardzei esi nolēmis kopā ar laulāto? "Tas ir foršs, kopīgs izaicinājums. Un redzam, ka bērni un apkārtējie ir lepni," tā par savu neseno lēmumu kļūt par zemessargiem sacīja raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" otrās epizodes vi
«Uz visiem 100 pēc 40». Smadzenes pusmūžā #1
Jābeidz uzskatīt, ka novecošana nozīmē ko sliktu, – tieši otrādi: vecums liecina par briedumu, pieredzi un zināšanām, "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" pirmajā sērijā pauda pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja Kristīne Šneidere.
Viņa arī uzsvēra, ka nevajadzētu spēka pilnbriedu atdalīt no pusm
Ko nozīmē dzīvi saistīt ar valsts aizsardzību? Raidierakstā «LSMnīca» zemessargi palīdzēs būt «Formā!»
Jau trīs gadus dienaskārtību pasaulē diktē Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, bet Latvijā – nepieciešamība stiprināt valsts drošību. Aizvien nav zināms, kad situācija varētu mainīties. Viens no veidiem, kā ikviens var rūpēties par valsts aizsardzību, ir dienests Zemessardzē. Ko nozīmē savu dzīvi saistīt ar valsts aizsardzību, ko nozīmē būt zemessargam, un kā dienestu Zemessardzē padarīt sabiedrī
Par ko man maksā? Skolotāju atalgojuma sistēma tik drīz vienkāršāka nekļūs
Kā veidojas skolotāja alga un slodze, nereti neizprot ne tikai sabiedrība, bet arī paši pedagogi. Formula ir sarežģīta, un procesā no valsts kases līdz skolotāja makam ir vairāki iesaistītie. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) arī nesola, ka tuvākajā laikā tā mainīsies, jo daudzas nianses joprojām iesprūdušas diskusiju fāzē. Par to, ka skolotāju algas jāceļ, šaubu nav nevienam iesaistīta
Skolā seksa nav! Politiskā diskusija par seksuālo izglītību Latvijā iestrēgusi; skolotājiem obligāto mācību nebūs
"Šogad būs pašvaldību vēlēšanas, tad Saeimas – tad seksuālās veselības jautājumi tiek apklusināti," uzskata organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Seksuālajā un reproduktīvajā veselībā Latvijas skolās atsevišķa mācību priekšmeta nav jau divdesmit gadus. Šīs būtiskās zināšanas pašlaik gulstas uz entuziastisku skolotāju un nevalstisko organizāciju pleciem. Kā īstenojam seksuālo izglītī
«Klases priekšā». Politiski pratīgie skolotāji un Satversme homeopātiskās devās – vai skolās audzinām labus pilsoņus?
"Skolotājiem ir jābūt politiski pratīgiem, tomēr ne visi tādi ir," podkāsta "LSMnīca" ciklā "Klases priekšā" uzsver Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva. Jaunajam izglītības saturam "Skola2030" standartā cauri vijas pilsoniskā līdzdalība. Tā ir noteikta kā viena no būtiskākajām prasmēm visos mācību līmeņos. Kādā veidā šādu rezultātu sasniegt? Tā lielā mērā ir skolotāju pašu atbildība.
«Klases priekšā». Direktoru rotācija vai terminēts līgums – kā tikt vaļā no slikta skolas direktora?
Direktors skolā strādā jau 10 gadus un ir pašvaldībā vadošās partijas biedrs – vai tas ir normāli? Latvijā nav noteikts, cik ilgi direktors var palikt amatā. Tāpat skolas vadītājam nav obligāti jābūt arī politiski neitrālam. Tas gan automātiski nenozīmē, ka šāds direktors nav kompetents, taču pastāv dažādi riski. Otrajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Klases priekšā" ar bijušo izglītības ministri Mā
Jebkurš var kļūt par skolotāju, bet vai vajag? Raidierakstā «LSMnīca» uzsākam jaunu ciklu par izglītību «Klases priekšā»
Vai par skolotāju var kļūt ikviens, kurš to vēlas? Latvijā nereti par skolotājiem kļūst darbam pietiekami nesagatavoti cilvēki. Laikā, kad skolotāju trūkst, bieži pietiek vien ar iestāšanos augstskolā, lai saņemtu darba piedāvājumu skolā. Ir izglītības iestādes, kuras spēj šiem pedagogiem piedāvāt atbalsta sistēmu, taču daudzviet tādas nav. Līdz ar to daļa jauno pedagogu darbu skolā ātri pame
«Labākās zāles». Ja tev riebjas skriet, visticamāk, dari kaut ko nepareizi #8
Skriešana ir daudzu mīlēts un arī tikpat daudzu nīsts sporta veids. Tomēr ar skriešanu var sadraudzēties un padarīt to par baudāmu procesu, pārliecināta ir bijusī vieglatlēte un skriešanas trenere Santa Višķere. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" uzsvēra, ka šis sporta veids ir pieejams gandrīz ikvienam.
Savukārt riebums un nepatika pret skriešanu rodas tad, ja kaut ko
«LSMnīcas» saruna. Grāmatiņa, Sārts un mākslīgā intelekta vara
"Reizēm domāju, ka būtu bijis labāk atstāt to augli nenoplūktu," tā LSM.lv raidierakstu platformas "LSMnīca" sarunā par mākslīgo intelektu norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts, paskaidrojot, ka, viņaprāt, ar šo tehnoloģiju būs saistīti daudzi satricinājumi.
"Šī tehnoloģija ir uz eksponenciālas attīstības traj
«Labākās zāles». Psiholoģe par sāta sajūtu un emociju apēšanu #7
Ja cilvēki apzinātos milzīgo risku, ko sev rada ar lieko svaru un neveselīgu uzturu, tas palielinātu motivāciju mainīt savus uztura paradumus, uzskata klīniskā psiholoģe ar izglītību uztura zinātnē Anita Salnāja, kura raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā cīnīties ar vēlmi apēst savas emocijas un kāpēc cilvēki mēdz nejust sātu.
Speciāliste atzina, ka, apgūstot apzi
«Labākās zāles». Zinātniece par mikrobiomu un veselību mūsu zarnās #6
Hipokrata pirms vairāk nekā 2000 gadiem sacīto, ka visas slimības sākas zarnās, zinātniece un molekulārā bioloģe Ilze Elbere stāsta arī saviem studentiem. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā un kāpēc jārūpējas par savu mikrobiomu, kā arī dalījās zināšanas, vai cilvēkam jālieto labās baktērijas un kur tās meklēt uzturā.
Zinātniece atzina – cilvēki r$
«Darbmācība». Priekšnieki un padotie
Būt draudzīgiem, bet saglabāt darba attiecības, sasniegt biznesa mērķus un vienlaikus respektēt individuālās vajadzības, gūt lielu peļņu un nopelnīt labu algu – vadītāja un darbinieka attiecības nav vienkāršas, jo tajās satiekas vara, nauda, cieņa un uzticēšanās, biznesa riski un cilvēcīgas vājības. Kā šajās attiecībās atrast abiem izdevīgu un veiksmīgu sadarbība
«Labākās zāles». Uztura speciāliste par veselīgiem ātrajiem ēdieniem #5
Veikalu plauktos var atrast arī veselīgus ātri pagatavojamus ēdienus un organismam noderīgus saldus produktus, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane, kura skaidroja, ko organismam nodara intensīvi apstrādātu jeb ultrapārstrādātu pārtikas produktu ēšana ikdienā.
Viņa atzina, ka pati reizi ned
«Darbmācība». Atpūta un atvaļinājums
Atpūsties tā, lai nevajadzētu "atvaļinājumu no atvaļinājuma", un brīvdienas pavadīt bez spriedzes par to, ka tās bijušas neproduktīvas – vai tas ir viegls uzdevums? Vai brīvajā laikā spējam atslēgties un nodoties prāta un ķermeņa relaksācijai, vai tomēr atkal skaitām stundas un dienas līdz būs jādodas uz darbu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
Šoreiz ar psiholoģi Mariju &#
«Darbmācība». Darbaholisms un izdegšana
Kāda vaina perfekcionismam, apņēmībai un aizrautībai? Kādas funkcijas mūsu iekšpasaulē pilda strādāšana? Un kā pateikt "nē" jauniem projektiem un kolēģu lūgumiem? Raidieraksta "Darbmācība" jaunākā sērija veltīta darbaholismam un izdegšanai.
Šajā "Darbmācībā" ar ārstu psihoterapeitu Ernestu Pūliņu-Cini runājam par to, kā mūsu pers
«Labākās zāles». Kardiologs Trušinskis par sirdi un banālo #4
Mēs dzīvojam ideālos apstākļos, lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, un tomēr... Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" ceturtās epizodes viesis ir kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš skaidroja, vai visi cilvēki drīkst sportot, un sprieda, cik viegli "dārzeņu karaļvalstī" Latvijā ir ievērot veselīgākus uztura paradumus.
Ārsts sarunā norādīja, ka dzīvojam pastāv&#
«Valis». Kā mācīt latviešu valodu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs?
Ir gana daudz skolas vecuma latviešu bērnu, kas dzīvo ārzemēs – gan gadījumos, kad tikai viens no vecākiem nāk no Latvijas, gan tad, kad visa ģimene devusies dzīvot citviet. Daļai šo cilvēku šķiet būtiski, lai bērns iemācītos latviešu valodu. Katram ir sava stratēģija. Vieni lasa latviešu komiksus, otri pasakas. Citi katru sestdienu vairākas stundas pavada tiešsaistē ar latviešu valodas skolotāju.
«Darbmācība». Komanda, kultūra un saliedēšanas pasākumi
Vieni ir sajūsmā, bet citiem tie riebjas – saliedēšanas pasākumi. Kā tos padarīt jēgpilnus, un kā kolektīvā iesaistīt (vai likt mierā) tos darbiniekus, kuriem tas nešķiet svarīgi? Kā kolēģi top par komandu, un kas ir organizācijas kultūra? Klausies "Darbmācības" jaunāko sēriju!
Raidieraksta pirmajā daļā ar organizāciju psiholoģi Martu Karlsoni apskatām org
«Valis». Latviešu valodas digitalizācija
Latviešu valoda attīstās līdzi laikam un digitalizējas – aktīvi norit darbs arī mākslīgā intelekta izmantošanā. Cik svarīgi ir lietot "Google" latviski? Kā veidojas automatizētie latviešu valodas procesi? Un kāpēc tas ir būtiski? Šajā raidieraksta "Valis" sērijā Eva Johansone par to runā ar uzņēmuma "Tilde" biznesa attīstības vadītāju, m
«Labākās zāles». Marta Celmiņa par miegu un lieko svaru #3
Miega trūkums ir stāvoklis, ko var pielīdzināt alkohola reibumam, un tas var likt mums izdarīt sliktas izvēles gan attiecībā uz kustībām, gan uzturu. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" trešā saruna ir ar vienu no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā – Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālisti Martu Celmiņu.
Miega speciāliste šajā raidierakstā ska
«Darbmācība». Darba tikums
Vai tad, ja varētu nestrādāt, mēs tiešām nestrādātu? Kāpēc tik grūti aiziet no sliktiem priekšniekiem vai nepiemērota darba? Un kurš vainīgs, ka mēdzam pārstrādāties? Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" meklēsim veidus, kā izveidot draudzīgas attiecības ar darbu.
Pirmajā sērijā ar antropoloģi Ievu Puzo un folkloristi Ilgu Vālodzi Ābeli mēģinām d
«Valis». Publiskā runa
Pēdējos gados Latvijā plaukst un zeļ apmācību programmas, kas veltītas publiskās runas apgūšanas mākslai. Sevis prezentēšanā un plašas auditorijas uzrunāšanā ļoti būtisku lomu ieņem laba un pareiza latviešu valoda. Kādus principus ievērot brīdī, kad jāuzrunā daudz cilvēku? Raidieraksta "Valis" sērijā Eva Johansone par to runā ar aktrisi, runas pedagoģi, mākslas zināt&
«Labākās zāles». Kārlis Matisāns par vērtīgāko, kas mums ir – muskuļiem #2
Kāpēc spēka treniņi būtu noderīgi pilnīgi visiem? Kāpēc novājēt un būt labā fiziskā formā patiesībā ir pretstati? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu fitnesa treneri Kārli Matisānu, kurš uzsver – veselīgs dzīvesveids ir prasme, kuru var apgūt.
Kārlis Matisāns ir fitnesa treneris, kurš trenē arī citus trenerus, ta&#
«Valis». Kāda ir pareiza latviešu valoda?
Ko tieši mēs saprotam ar pareizu vai nepareizu latviešu valodu? Vai lietojam pārāk daudz vai pārāk maz komatu? Kas ir biežāk pieļautās valodas kļūdas? Kas latviešu valodu zina labāk – valodnieki vai rakstnieki? Raidierakstā "Valis" par latviešu valodas pareizību, nepareizību, kļūdām, attīstību un svešvalodu ietekmi stāsta valodniece, tulkotāja, lektore, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Ve
«Labākās zāles». Mārtiņš Bidiņš par tievēšanas mītiem #1
Kādi ir izplatītākie mīti par tievēšanu un kāpēc cilvēki uz tiem uzķeras? Kāpēc nevajag baidīties ēst vakarā, un kāpēc intervālā badošanās nav ilgtermiņa risinājums? Kāpēc labāk dažreiz paēst "makdonaldā", nekā nepaēst pavisam, un kā tievējot neiebraukt no viena grāvja otrā? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu uztura treneri Mārtiņu Bidiņu.
