Šķiltava | Žurnāls Ir
Katru piektdienu Ir žurnālisti izskaidro, apspriež, reizēm arī iesmej par nedēļas politiskajiem un sabiedriskajiem notikumiem. Atklāj gan notikumu, gan pašu darba aizkulises, kurām neatrodas vieta tradicionālajā drukātā žurnāla rāmjos. Raidījuma pastāvīgie dalībnieki ir žurnāla komentētāji Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps, kam katru nedēļu pievienojas viens komandas žurnālists, kurš padziļināti pētījis kādu no aktuālajiem tematiem.
Epizodes
Kulberga 100 dienas. Šuvajeva bažas. AirBaltic dārgi maksā par noturēšanos gaisā.
Līdz vēlēšanām palicis tikai nedaudz vairāk par trim nedēļām. Runas kļūst kaismīgākas, solījumi vērienīgāki, brīdinājumi biedējošāki, lielīšanās par nopelniem krāšņāka.Bet kā ir ar tieši šobrīd svarīgajiem darbiem? Kulberga vadītajam ministru kabinetam nupat kā apritēja slavenās 100 dienas, pēc kurām mēdz vērtēt valdības pirmos sasniegumus, bet šoreiz tos ir sevišķi sarežģīti atpiņķerēt no priekšv
Speciālizlaidums: kāds ir pamats politiķu trauksmei par migrantu masām?
Runājot par dažādiem drošības riskiem, Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauc karš Eiropā — 72% par to ir «ļoti nobažījušies». Bet otrajā vietā 70% aptaujāto liek bažas par nekontrolētu migrantu pieplūdumu. Šie Eirobarometra dati palīdz saprast, kāpēc šajā priekšvēlēšanu laikā arī pie mums Latvijā imigrācija ir kļuvusi par karstu tematu politiskajā dienaskārtībā. Taču politiķi reizēm nekautrējas
Traģēdijā Ukrainā. Vai Jaunā Vienotība atgūsies? Kulbergs vs. Dombrava
Palicis mēnesis līdz vēlēšanām un politika ir uzmanības centrā. Žurnālā Ir esam sākuši intervēt vadošo partiju premjerministra amata kandidātus, un šodien vērtēsim pirmo šajā sērijā - Jaunās Vienotības Arvilu Ašeradenu. Parunāsim arī par esošā valdības vadītāja Kulberga neredzēti aso publisko uzbrukumu koalīcijas partnerim, Nacionālās apvienības iekšlietu ministram Jānim Dombravam.Tomēr ir cita tē
Vētras mācības. IZM grib pazemināt latiņu. Caurumi kiberdrošībā.
Skolas gads vēl nav sācies, bet valstij pēdējās nedēļās bijis viens eksāmens pēc otra. Vētra pārbauda mūsu gatavību krīzēm, hakeri mūsu datu drošību, bet Izglītības un zinātnes ministrija atliek mājas darbus uz pēdējo brīdi un cer, ka gan jau viss, tā teikt, saies.Kā tiekam ar šiem pārbaudījumiem galā? Kādas atzīmes liekam atbildīgajām amatpersonām – un mums pašiem?Par šiem un vēl citiem jautājumi
Speciālizlaidums: kā reforma mainījusi dzīvi novados?
Administratīvā reforma šķiet kā skrējiens pakaļ no kalna slīdošām ragaviņām, cenšoties ielēkt tajās un aizstūrēt prom no bīstamas kraujas. Tā Ir rakstīja 2019. gada nogalē, kad īpašā rakstu sērijā pētījām tikai vēl iecerēto reformu. Tagad pagājuši pieci gadi kopš tā īstenota un Latvijas kartē 119 pašvaldību vietā ir 42. Kādi ir rezultāti — vai esam aizstūrējuši prom no bīstamās kraujas? Kāpēc kāda
Naida kurināšanas kampaņa. Prezidents līdzsvarotājs. Kāpēc pasliktinās eksāmenu rezultāti?
Mūsdienās būtisks attīstības priekšnoteikums ir zināšanas un spriestspēja. Jo gudrāka būs Latvija, jo tā būs labklājīgāka. Diemžēl pēdējo nedēļu laikā parādījušās vairākas satraucošas pazīmes, ka vismaz daļā sabiedrības inteliģences līmenis atpaliek no vēlamā. Eksaktās zināšanās par to brīdina strauji pieaugušais skolēnu skaits, kas nevarēja sekmīgi nokārtot 9. klases centralizētos eksāmenus. Par
Kandidātu sarakstu īpatnības. Biezākie amatpersonu maciņi. Morālā panika par bērnu dzeju.
Iesniegti visi saraksti, kuri 3. oktobrī vēlēšanās sacentīsies par vietām Saeimā. Izlozēti sarakstu numuri no viens līdz četrpadsmit. Palikuši divarpus mēneši tos visus izvērtēt. Ja esat starp tiem 25% vēlētāju, kuri vēl nezina, par ko balsot, pienācis laiks šajā jautājumā iedziļināties. Arī tiem, kas jau noskatījuši favorītu, būtu vērts dziļāk papētīt savu izvēlēto sarakstu. Ka tik neatklājas kād
"Šķiltavas" speciālizlaidums sarunu festivālā "Lampa": Vēlēšanas trampampiņu ēnā
Latviju oktobrī gaida vēlēšanas ar grūti prognozējamu rezultātu laikā, kad pasaule kļuvusi daudz nestabilāka. ASV prezidents Tramps ir sašūpojis NATO, viņa pārstāvji atklāti apšauba Eiropas Savienību un tās vērtības, savukārt Trampa vietējie apbrīnotāji un sekotāji, kuri jau ieguvuši iesauku "trampampiņi", atdarina viņa politisko taktiku, kurā lielu lomu spēlē agresīvi uzbrukumi ne tikai
Hakeri zāģē Valsts mežus. Šķetinām kandidātu sarakstus. Cīņa par pārtikas cenām.
Garās brīvdienas dažiem ir iespēja atpūsties, citiem — pastrādāt nedarbus. Pēc Jāņiem uzzinājām, ka uzņēmuma Latvijas Valsts meži datorsistēmas uzlauzuši hakeri. Papildu satraukumu radīja fakts, ka tā ir viena no trim valsts akciju sabiedrībām, kurām uzdots sagatavot IT sistēmas 3. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.Šajā raidījumā Ir kolēģi Ieva Jakone, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps vērtē gan
Premjers Andris. Kas lenc Latgali? Visi runā par Rīkojumu Nr. 2.
Latvijai kopš 1918. gada ir bijis tikai viens premjerministrs vārdā Jānis, bet nu jau ir trešais valdības vadītājs Andris. Kulberga raksturs un dzīves stāsts ir nozīmīgs faktors jaunās valdības darba stilā un mērķos, kurus pēc trīs nedēļu darba jau ir pietiekams pamats vērtēt. Pēdējās nedēļas laikā sabiedrības uzmanības degpunktā nonākusi arī izrāde Rīkojums Nr. 2. Par to runā ne tikai teātra mīlē
Droni debesīs. Huligāni Rīgas domē. Lāči mežos.
Kā savulaik sēri nopūtās dzejnieks Kārlis Skalbe - mūžam nav miera zem Latvijas bērziem.Pirmdien pirmo reizi virs Latvijas tika notriekts mūsu gaisa telpā ielidojis drons, bet vai tāpēc iedzīvotāju satraukums mazinājies? Tikmēr daži deputāti Rīgas domē mērķtiecīgi izprovocē konfliktus un Latvijā pēdējos gados savairojušies lāči, kuri sākuši ienākt pat sētās un pilsētās.Ko darīt ar šiem nemiera cēl
Valdības pirmās septiņas dienas. Pārsteidzoši liberālā Latvija. Ceļ trauksmi par Rail Baltica.
Jaunais premjerministrs Andris Kulbergs sparīgi ķēries pie darba, un arī citi ministri sākuši izpausties. Kā vērtēt pirmās dienas valdībai, kuras prognozētais darbības termiņš ir tikai daži mēneši?Dažādi populisti allaž cenšas radīt iespaidu, ka tieši viņu atbalstītās vērtības atbilst sabiedrības vairākuma uzskatiem, taču nesen publiskots pētījums liecina, ka Latvijas sabiedrība nemaz nav tik iesī
Jaunās valdības ministri - labi vai slikti? Vai deklarācija ir izpildāma? Kāds ir baļķis Zemkopības ministrijas acī?
Politiskos procesus bieži raksturo kā maratonu, bet ceturtdien apstiprinātajam premjerministram Andrim Kulbergam un viņa kabineta ministriem priekšā ir sprints, jo no starta šāviena līdz finišam varētu būt tikai nedaudz mēnešu.Ko varam gaidīt no šīs "pagaidu valdības"? Kādi klupšanas akmeņi jau tagad ir saredzami tās ceļā? Un kāpēc Valsts kontroles ziņojums par Latvijas Valsts Mežu pārva
Kulberga izredzes. Politiskie ieguvēji un zaudētāji. Krievijas draudi.
Pagājusi tikai nedēļa, kopš Evika Siliņa atkāpās no premjerministres amata, un "pagaidu valdības" aprises jau sāk iezīmēties. Var saprast vēlmi pēc iespējas drīz tikt pie jauna Ministru kabineta, tomēr neizbēgams ir jautājums - vai strauji, tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām sastiķēta valdība var radīt stabilitāti laikā, kad praktiski katru dienu Latvijas austrumos tiek izplatīti brīdin
Krīt Siliņa. Krata Krauzi. Kas notiks tālāk?
Sen Latvijas politikā nav bijusi tik trauksmaina diena kā 2026. gada 14. maijs. Ne tikai atkāpās Ministru prezidents, bet gandrīz vienlaikus notika kratīšana pie kāda Ministru kabineta locekļa - zemkopības ministra Armanda Krauzes no Zaļo un Zemnieku savienības.Tāpēc šonedēļ Šķiltavai jāpārtop no aizgājušajās nedēļas notikumu vērtētāju par jaunāko ziņu ķērāju.Taču esam šādam izaicinājumam gatavi,
Dronu trauksme. Mazepina koalīcija. Pensiju populisms.
Latvijas debesīs atkal lido droni. Oligarhi turpina šiverēties pa Rīgas ostu. Ušakova laika korupcijas skandāli Rīgas Satiksmē nodrošina pastāvīgu krimināllietu plūsmu uz Latvijas tiesām. Un tuvojoties vēlēšanām, dažas partijas meklē aizvien jaunus veidus, kā skaļi stāstīt vēlētājiem, ka šodien solītā ballīte neradīs sāpīgas paģiras rīt. Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā spriež Ir kolēģi Ba
Dārgā degviela uzkurina politiku. Mākslīgā panika par imigrāciju. Vai boikotēt Venēcijas biennāli?
Dažkārt liekas, ka kļūst aizvien grūtāk novilkt robežu starp Latvijas un ārzemju ziņām. Katru dienu redzam Irānas kara gaitu atspoguļotu mūsu degvielas uzpildes staciju cenu tablo, un šie skaitļi drīz vien pārvēršas par daļu no priekšvēlēšanu politiskās spēles. Nabadzība un karadarbība mudina cilvēkus meklēt patvērumu Eiropā, un tas kāpina iekšpolitisko temperatūru ne tikai valstīs, kurās šie cilv
Speciālizlaidums: kā reformēs slimnīcas
Aptuveni 40% no visa mūsu veselības budžeta tiek tērēti slimnīcās. Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien sarūk, bet sabiedrības novecošanās nozīmē, ka pieaug slimību nasta. Kā spiedīgajā budžeta situācijā salāgot izmaksas un ārstēšanas kvalitāti? Valdības atbilde ir slimnīcu reforma. Kāds ir plāns un kas īsti mainīsies mums kā pacientiem un kā nodokļu maksātājiem, apspriež žurnāliste Ilze Šķietniece u
Kas partijām makos? airBaltic parādu bagāža. Saeima sargā žurnālistus. Igauņi iebilst Zelenskim.
Nauda, vai precīzāk, tās trūkums, būs caurviju tēma šim raidījumam, kura saturiskais tvēriens ir plašs - tas ietvers gan politisko partiju finanšu aizkulises, gan nacionālās aviokompānijas naudas grūtības, gan bagātu un ietekmīgu cilvēku centienus izmantot dārgas tiesas prāvas, lai tukšotu mediju makus un aizbāztu žurnālistiem mutes.Par šiem jautājumiem raidījumā spriež Ir kolēģi Baiba Litvina, Ai
Politiskā turbulence ap airBaltic. Latvijas orbānisti cenšas atmazgāties. Kā mazināt soctīklu kaitējumu.
Šonedēļ Šķiltava pievēršas dažiem vairāk vai mazāk veiksmīgiem politiskās pilotāžas piemēriem. No smagas nosēšanās izdevies izvairīties gan valdībai, gan airBaltic, taču sēdēšana VIP zonā radījusi neērtības premjerministrei Siliņai, un dažs labs Latvijas populists mēģina ar izpletni izlēkt no Viktora Orbāna lidmašīnas tikai pēc tam, kad tā jau ar purnu ietriekusies zemē.Tikmēr sociālie mediji mums
