Šķiltava | Žurnāls Ir
Katru piektdienu Ir žurnālisti izskaidro, apspriež, reizēm arī iesmej par nedēļas politiskajiem un sabiedriskajiem notikumiem. Atklāj gan notikumu, gan pašu darba aizkulises, kurām neatrodas vieta tradicionālajā drukātā žurnāla rāmjos. Raidījuma pastāvīgie dalībnieki ir žurnāla komentētāji Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps, kam katru nedēļu pievienojas viens komandas žurnālists, kurš padziļināti pētījis kādu no aktuālajiem tematiem.
Epizodes
Kulbergu gaidot. Ideoloģizētā veselības mācība. Sabiedrības digitālais dvīnis.
Lielajā politikā ieslēgts gaidīšanas režīms, jo premjerministrs Andris Kulbergs vēl aizvien nav atklājis, kādas ir lielās "pārmaiņas", kuras iecerējis ieviest.Tas gan nenozīmē, ka zemākā līmenī nenotiek rosība, un tai ir jāpievērš uzmanība. Piemēram – kas slēpjas ar izglītības ministres Ilzes Indriksones steigā caur valdību izdzīto lēmumu par jaunu ģimenes un veselības mācības moduli, ko
Speciālizlaidums: kāpēc Latvijā pieaug nevienlīdzība?
Mājsaimniecību ienākumi Latvijā desmit gados ir vairāk nekā dubultojušies — vēl 2015. gadā tie bija 417 eiro uz cilvēku mēnesī, bet 2024. gadā — jau 950 eiro. Taču diemžēl labklājības pieaugums neskar visus līdzīgi, jo plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem Latvijā nevis sarūk, bet gan palienās. Kāpēc tā notiek un ko darīt, lai nabadzības risku nepārmantotu nākamās paaudzes, apspriež žurnāliste Lu
Valdību veido lēni. Iepazīstam Apvienotā saraksta deputātus. "Netflix nodoklis", Krievijas graudi - Kulbergs svārstās.
Pagājušas jau gandrīz divas nedēļas kopš vēlēšanām. Citkārt šajā laikā jau ritētu aktīvas sarunas par jauno valdību, kas jāizveido pēc jaunās Saeimas sanākšanas novembra sākumā. Būtu jau apmēram skaidrs, kuras partijas veidos nākamo koalīciju, aktīvi tiktu apspriesti iespējamie ministru kandidāti.Taču šogad pēc vēlēšanām politikā iestājies dīvains klusums. Premjerministrs Kulbergs nodarbojoties ar
Liekam atzīmes par vēlēšanu sniegumu. Zemās līdzdalības skaidrojums.
Vēlēšanu rezultāti vienlaikus nepārsteidza un ļoti pārsteidza. Neredzēti lielais atbalsts Apvienotajam sarakstam rada agrāk nepieredzētu situāciju Latvijas politikā. Gan sabiedrībai, gan politiķiem jāmeklē atbildes, ko tas nozīmē un kā uz to reaģēt.Jāvērtē arī citu partiju rezultāti. Ko tās izdarīja veiksmīgi? Kādas bija kļūdas? Ir žurnālisti piedalās šajā procesā un katrai partijai liek atzīmi -
Svarīgākie jautājumi partijām: Kas veidos koalīciju? Vai tiešām ir krīze? Ko darīs ar Stambulas konvenciju?
Gandrīz klāt ir 3. oktobris, vēlēšanu diena, kad Latvijas pilsoņiem ir iespēja izvēlēties cilvēkus, kuriem uz nākamajiem četriem gadiem uzticēt atbildību par mūsu valsti.Visapkārt dzird runājam, ka šajās vēlēšanās ir it sevišķi sarežģīti izlemt, par ko balsot, tāpēc šajā raidījumā pievēršamies jautājumiem, kas šogad šķiet sevišķi svarīgi un par kuriem būtu jāpadomā, izvēloties, kuru sarakstu atbal
Kulberga sarežģījumi. Slīpētā Stepaņenko. NA sarakstā sieviešu nicinātājs.
Kāpēc drošība ir svarīgākais jautājums šajās vēlēšanās? Kā vērtēt Latvijas lēmumu piekrist divu oligarhu izņemšanai no ES sankciju saraksta, un par ko liecina publiskās domstarpības starp premjerministru un ārlietu ministri? Vai Andris Kulbergs atbildēja pārliecinoši uz žurnāla Ir jautājumu par iešanu koalīcijā ar Šleseru? Kā mākslīgais intelekts var ietekmēt Latvijas balsotāju izvēles? Ko varam s
Dzer Uzulnieks, galva sāp ZZS. Indriksones duālisms. Jauniešu vēlēšanu izvēles. Mērķtiecīgais Bendžamins.
Par aizgājušās nedēļas skaļāko ziņu kļuva nu jau bijušā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka braukšana dzērumā. Šajā raidījumā Ir kolēģi Evelīna Paula Vāvere, Aivars Ozoliņš unPauls Raudseps apspriež Uzulnieka bezatbildības sabiedrisko kontekstu un politiskās sekas. Kolēģi arī vērtē Nacionālās apvienības premjerministra amata kandidātes Ilzes Indriksones atbildes uz jautājumiem par iešanu koalīcij
Kulberga 100 dienas. Šuvajeva bažas. AirBaltic dārgi maksā par noturēšanos gaisā.
Līdz vēlēšanām palicis tikai nedaudz vairāk par trim nedēļām. Runas kļūst kaismīgākas, solījumi vērienīgāki, brīdinājumi biedējošāki, lielīšanās par nopelniem krāšņāka.Bet kā ir ar tieši šobrīd svarīgajiem darbiem? Kulberga vadītajam ministru kabinetam nupat kā apritēja slavenās 100 dienas, pēc kurām mēdz vērtēt valdības pirmos sasniegumus, bet šoreiz tos ir sevišķi sarežģīti atpiņķerēt no priekšv
Speciālizlaidums: kāds ir pamats politiķu trauksmei par migrantu masām?
Runājot par dažādiem drošības riskiem, Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauc karš Eiropā — 72% par to ir «ļoti nobažījušies». Bet otrajā vietā 70% aptaujāto liek bažas par nekontrolētu migrantu pieplūdumu. Šie Eirobarometra dati palīdz saprast, kāpēc šajā priekšvēlēšanu laikā arī pie mums Latvijā imigrācija ir kļuvusi par karstu tematu politiskajā dienaskārtībā. Taču politiķi reizēm nekautrējas
Traģēdijā Ukrainā. Vai Jaunā Vienotība atgūsies? Kulbergs vs. Dombrava
Palicis mēnesis līdz vēlēšanām un politika ir uzmanības centrā. Žurnālā Ir esam sākuši intervēt vadošo partiju premjerministra amata kandidātus, un šodien vērtēsim pirmo šajā sērijā - Jaunās Vienotības Arvilu Ašeradenu. Parunāsim arī par esošā valdības vadītāja Kulberga neredzēti aso publisko uzbrukumu koalīcijas partnerim, Nacionālās apvienības iekšlietu ministram Jānim Dombravam.Tomēr ir cita tē
Vētras mācības. IZM grib pazemināt latiņu. Caurumi kiberdrošībā.
Skolas gads vēl nav sācies, bet valstij pēdējās nedēļās bijis viens eksāmens pēc otra. Vētra pārbauda mūsu gatavību krīzēm, hakeri mūsu datu drošību, bet Izglītības un zinātnes ministrija atliek mājas darbus uz pēdējo brīdi un cer, ka gan jau viss, tā teikt, saies.Kā tiekam ar šiem pārbaudījumiem galā? Kādas atzīmes liekam atbildīgajām amatpersonām – un mums pašiem?Par šiem un vēl citiem jautājumi
Speciālizlaidums: kā reforma mainījusi dzīvi novados?
Administratīvā reforma šķiet kā skrējiens pakaļ no kalna slīdošām ragaviņām, cenšoties ielēkt tajās un aizstūrēt prom no bīstamas kraujas. Tā Ir rakstīja 2019. gada nogalē, kad īpašā rakstu sērijā pētījām tikai vēl iecerēto reformu. Tagad pagājuši pieci gadi kopš tā īstenota un Latvijas kartē 119 pašvaldību vietā ir 42. Kādi ir rezultāti — vai esam aizstūrējuši prom no bīstamās kraujas? Kāpēc kāda
Naida kurināšanas kampaņa. Prezidents līdzsvarotājs. Kāpēc pasliktinās eksāmenu rezultāti?
Mūsdienās būtisks attīstības priekšnoteikums ir zināšanas un spriestspēja. Jo gudrāka būs Latvija, jo tā būs labklājīgāka. Diemžēl pēdējo nedēļu laikā parādījušās vairākas satraucošas pazīmes, ka vismaz daļā sabiedrības inteliģences līmenis atpaliek no vēlamā. Eksaktās zināšanās par to brīdina strauji pieaugušais skolēnu skaits, kas nevarēja sekmīgi nokārtot 9. klases centralizētos eksāmenus. Par
Kandidātu sarakstu īpatnības. Biezākie amatpersonu maciņi. Morālā panika par bērnu dzeju.
Iesniegti visi saraksti, kuri 3. oktobrī vēlēšanās sacentīsies par vietām Saeimā. Izlozēti sarakstu numuri no viens līdz četrpadsmit. Palikuši divarpus mēneši tos visus izvērtēt. Ja esat starp tiem 25% vēlētāju, kuri vēl nezina, par ko balsot, pienācis laiks šajā jautājumā iedziļināties. Arī tiem, kas jau noskatījuši favorītu, būtu vērts dziļāk papētīt savu izvēlēto sarakstu. Ka tik neatklājas kād
"Šķiltavas" speciālizlaidums sarunu festivālā "Lampa": Vēlēšanas trampampiņu ēnā
Latviju oktobrī gaida vēlēšanas ar grūti prognozējamu rezultātu laikā, kad pasaule kļuvusi daudz nestabilāka. ASV prezidents Tramps ir sašūpojis NATO, viņa pārstāvji atklāti apšauba Eiropas Savienību un tās vērtības, savukārt Trampa vietējie apbrīnotāji un sekotāji, kuri jau ieguvuši iesauku "trampampiņi", atdarina viņa politisko taktiku, kurā lielu lomu spēlē agresīvi uzbrukumi ne tikai
Hakeri zāģē Valsts mežus. Šķetinām kandidātu sarakstus. Cīņa par pārtikas cenām.
Garās brīvdienas dažiem ir iespēja atpūsties, citiem — pastrādāt nedarbus. Pēc Jāņiem uzzinājām, ka uzņēmuma Latvijas Valsts meži datorsistēmas uzlauzuši hakeri. Papildu satraukumu radīja fakts, ka tā ir viena no trim valsts akciju sabiedrībām, kurām uzdots sagatavot IT sistēmas 3. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.Šajā raidījumā Ir kolēģi Ieva Jakone, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps vērtē gan
Premjers Andris. Kas lenc Latgali? Visi runā par Rīkojumu Nr. 2.
Latvijai kopš 1918. gada ir bijis tikai viens premjerministrs vārdā Jānis, bet nu jau ir trešais valdības vadītājs Andris. Kulberga raksturs un dzīves stāsts ir nozīmīgs faktors jaunās valdības darba stilā un mērķos, kurus pēc trīs nedēļu darba jau ir pietiekams pamats vērtēt. Pēdējās nedēļas laikā sabiedrības uzmanības degpunktā nonākusi arī izrāde Rīkojums Nr. 2. Par to runā ne tikai teātra mīlē
Droni debesīs. Huligāni Rīgas domē. Lāči mežos.
Kā savulaik sēri nopūtās dzejnieks Kārlis Skalbe - mūžam nav miera zem Latvijas bērziem.Pirmdien pirmo reizi virs Latvijas tika notriekts mūsu gaisa telpā ielidojis drons, bet vai tāpēc iedzīvotāju satraukums mazinājies? Tikmēr daži deputāti Rīgas domē mērķtiecīgi izprovocē konfliktus un Latvijā pēdējos gados savairojušies lāči, kuri sākuši ienākt pat sētās un pilsētās.Ko darīt ar šiem nemiera cēl
Valdības pirmās septiņas dienas. Pārsteidzoši liberālā Latvija. Ceļ trauksmi par Rail Baltica.
Jaunais premjerministrs Andris Kulbergs sparīgi ķēries pie darba, un arī citi ministri sākuši izpausties. Kā vērtēt pirmās dienas valdībai, kuras prognozētais darbības termiņš ir tikai daži mēneši?Dažādi populisti allaž cenšas radīt iespaidu, ka tieši viņu atbalstītās vērtības atbilst sabiedrības vairākuma uzskatiem, taču nesen publiskots pētījums liecina, ka Latvijas sabiedrība nemaz nav tik iesī
Jaunās valdības ministri - labi vai slikti? Vai deklarācija ir izpildāma? Kāds ir baļķis Zemkopības ministrijas acī?
Politiskos procesus bieži raksturo kā maratonu, bet ceturtdien apstiprinātajam premjerministram Andrim Kulbergam un viņa kabineta ministriem priekšā ir sprints, jo no starta šāviena līdz finišam varētu būt tikai nedaudz mēnešu.Ko varam gaidīt no šīs "pagaidu valdības"? Kādi klupšanas akmeņi jau tagad ir saredzami tās ceļā? Un kāpēc Valsts kontroles ziņojums par Latvijas Valsts Mežu pārva
