Šķiltava | Žurnāls Ir
Katru piektdienu Ir žurnālisti izskaidro, apspriež, reizēm arī iesmej par nedēļas politiskajiem un sabiedriskajiem notikumiem. Atklāj gan notikumu, gan pašu darba aizkulises, kurām neatrodas vieta tradicionālajā drukātā žurnāla rāmjos. Raidījuma pastāvīgie dalībnieki ir žurnāla komentētāji Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps, kam katru nedēļu pievienojas viens komandas žurnālists, kurš padziļināti pētījis kādu no aktuālajiem tematiem.
Episodes
Droni debesīs. Huligāni Rīgas domē. Lāči mežos.
Kā savulaik sēri nopūtās dzejnieks Kārlis Skalbe - mūžam nav miera zem Latvijas bērziem.Pirmdien pirmo reizi virs Latvijas tika notriekts mūsu gaisa telpā ielidojis drons, bet vai tāpēc iedzīvotāju satraukums mazinājies? Tikmēr daži deputāti Rīgas domē mērķtiecīgi izprovocē konfliktus un Latvijā pēdējos gados savairojušies lāči, kuri sākuši ienākt pat sētās un pilsētās.Ko darīt ar šiem nemiera cēl
Valdības pirmās septiņas dienas. Pārsteidzoši liberālā Latvija. Ceļ trauksmi par Rail Baltica.
Jaunais premjerministrs Andris Kulbergs sparīgi ķēries pie darba, un arī citi ministri sākuši izpausties. Kā vērtēt pirmās dienas valdībai, kuras prognozētais darbības termiņš ir tikai daži mēneši?Dažādi populisti allaž cenšas radīt iespaidu, ka tieši viņu atbalstītās vērtības atbilst sabiedrības vairākuma uzskatiem, taču nesen publiskots pētījums liecina, ka Latvijas sabiedrība nemaz nav tik iesī
Jaunās valdības ministri - labi vai slikti? Vai deklarācija ir izpildāma? Kāds ir baļķis Zemkopības ministrijas acī?
Politiskos procesus bieži raksturo kā maratonu, bet ceturtdien apstiprinātajam premjerministram Andrim Kulbergam un viņa kabineta ministriem priekšā ir sprints, jo no starta šāviena līdz finišam varētu būt tikai nedaudz mēnešu.Ko varam gaidīt no šīs "pagaidu valdības"? Kādi klupšanas akmeņi jau tagad ir saredzami tās ceļā? Un kāpēc Valsts kontroles ziņojums par Latvijas Valsts Mežu pārva
Kulberga izredzes. Politiskie ieguvēji un zaudētāji. Krievijas draudi.
Pagājusi tikai nedēļa, kopš Evika Siliņa atkāpās no premjerministres amata, un "pagaidu valdības" aprises jau sāk iezīmēties. Var saprast vēlmi pēc iespējas drīz tikt pie jauna Ministru kabineta, tomēr neizbēgams ir jautājums - vai strauji, tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām sastiķēta valdība var radīt stabilitāti laikā, kad praktiski katru dienu Latvijas austrumos tiek izplatīti brīdin
Krīt Siliņa. Krata Krauzi. Kas notiks tālāk?
Sen Latvijas politikā nav bijusi tik trauksmaina diena kā 2026. gada 14. maijs. Ne tikai atkāpās Ministru prezidents, bet gandrīz vienlaikus notika kratīšana pie kāda Ministru kabineta locekļa - zemkopības ministra Armanda Krauzes no Zaļo un Zemnieku savienības.Tāpēc šonedēļ Šķiltavai jāpārtop no aizgājušajās nedēļas notikumu vērtētāju par jaunāko ziņu ķērāju.Taču esam šādam izaicinājumam gatavi,
Dronu trauksme. Mazepina koalīcija. Pensiju populisms.
Latvijas debesīs atkal lido droni. Oligarhi turpina šiverēties pa Rīgas ostu. Ušakova laika korupcijas skandāli Rīgas Satiksmē nodrošina pastāvīgu krimināllietu plūsmu uz Latvijas tiesām. Un tuvojoties vēlēšanām, dažas partijas meklē aizvien jaunus veidus, kā skaļi stāstīt vēlētājiem, ka šodien solītā ballīte neradīs sāpīgas paģiras rīt. Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā spriež Ir kolēģi Ba
Dārgā degviela uzkurina politiku. Mākslīgā panika par imigrāciju. Vai boikotēt Venēcijas biennāli?
Dažkārt liekas, ka kļūst aizvien grūtāk novilkt robežu starp Latvijas un ārzemju ziņām. Katru dienu redzam Irānas kara gaitu atspoguļotu mūsu degvielas uzpildes staciju cenu tablo, un šie skaitļi drīz vien pārvēršas par daļu no priekšvēlēšanu politiskās spēles. Nabadzība un karadarbība mudina cilvēkus meklēt patvērumu Eiropā, un tas kāpina iekšpolitisko temperatūru ne tikai valstīs, kurās šie cilv
Speciālizlaidums: kā reformēs slimnīcas
Aptuveni 40% no visa mūsu veselības budžeta tiek tērēti slimnīcās. Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien sarūk, bet sabiedrības novecošanās nozīmē, ka pieaug slimību nasta. Kā spiedīgajā budžeta situācijā salāgot izmaksas un ārstēšanas kvalitāti? Valdības atbilde ir slimnīcu reforma. Kāds ir plāns un kas īsti mainīsies mums kā pacientiem un kā nodokļu maksātājiem, apspriež žurnāliste Ilze Šķietniece u
Kas partijām makos? airBaltic parādu bagāža. Saeima sargā žurnālistus. Igauņi iebilst Zelenskim.
Nauda, vai precīzāk, tās trūkums, būs caurviju tēma šim raidījumam, kura saturiskais tvēriens ir plašs - tas ietvers gan politisko partiju finanšu aizkulises, gan nacionālās aviokompānijas naudas grūtības, gan bagātu un ietekmīgu cilvēku centienus izmantot dārgas tiesas prāvas, lai tukšotu mediju makus un aizbāztu žurnālistiem mutes.Par šiem jautājumiem raidījumā spriež Ir kolēģi Baiba Litvina, Ai
Politiskā turbulence ap airBaltic. Latvijas orbānisti cenšas atmazgāties. Kā mazināt soctīklu kaitējumu.
Šonedēļ Šķiltava pievēršas dažiem vairāk vai mazāk veiksmīgiem politiskās pilotāžas piemēriem. No smagas nosēšanās izdevies izvairīties gan valdībai, gan airBaltic, taču sēdēšana VIP zonā radījusi neērtības premjerministrei Siliņai, un dažs labs Latvijas populists mēģina ar izpletni izlēkt no Viktora Orbāna lidmašīnas tikai pēc tam, kad tā jau ar purnu ietriekusies zemē.Tikmēr sociālie mediji mums
Jaunie partiju reitingi. Ungārijas vēlēšanu likmes. “Ir” saldie 16.
Atlicis pusgads līdz Saeimas vēlēšanām un beidzot varēsim apspriest, ko rāda jaunākie partiju reitingi. Bet jau svētdien savu parlamentu vēlēs ungāri, un viņu lēmuma sekas arī mēs Latvijā jutīsim kā ES dalībvalsts. Turklāt mūsu aptauju līderis Ainārs Šlesers brāļojas ar Ungārijas vadoni Viktoru Orbānu. Par abām vēlēšanām un arī mediju lomu sabiedrības pašpārvaldē šonedēļ spriež Nellija Ločmele, Ai
Dronu mācībstundas. Ziemeļu Dubaijas draudi. Zaļzemnieks par lētu naftu.
Šogad 1. aprīlī prāts uz jokiem nenesās. Pār robežu lido droni, bagāti, ietekmīgi cilvēki vēlas Rīgu pārvērst par Ziemeļu Dubaiju, un sāk jau pieņemties spēkā politiķu vēlme pirms vēlēšanām aplaimot iedzīvotājus ar dažādiem labumiem. Uz to visu nevajadzētu noskatīties vienkārši ar ironisku smaidu.Par šīm un citām tēmām šajā raidījumā diskutē Ir žurnālisti Baiba Litvina, Aivars Ozoliņš un Pauls Rau
Skaitīs balsis ar rokām. Bīstamā 2. pensiju līmeņa šūpošana. Kāpēc nedrīkst aizmirst deportācijas.
Bieži dzirdam biedējošus pareģojumus, ka mākslīgais intelekts pārņems pasauli, taču ir viena joma Latvijā, kas vismaz šogad būs pasargāta no programmatūras agresijas. Tā ir Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšana. Ceturtdien Saeima nolēma, ka oktobra vēlēšanās balsis tiks skaitītas ar rokām. Šajā raidījumā Māra Miķelsone, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps analizē, kāpēc atgriežamies pie šādām 20.
Speciālizlaidums: karš pret krievu specdienestiem
Krievijas specdienestu uzbrukumi Eiropai kļūst arvien nekaunīgāki. Polijā uzspridzināts dzelzceļš uz Varšavu. Rudenī Francijā aizturēja grupu, kas plānoja nogalināt pazīstamu krievu disidentu. Kopumā Eiropā pēdējos četros gados notikuši vairāk nekā 150 incidenti, aiz kuriem stāv Kremļa specdienesti, apkopojusi domnīca GLOBSEC. Galvenās mērķa valstis ir bijušas Polija, Francija, Lietuva un Vācija.
Pašvaldības grib vairāk naudas. Kāds būs premjerministru piedāvājums? Ķemeros mirušās taurgovis.
Nu jau vairāk nekā mēnesi kristīgajā pasaulē tiek atzīmēts gavēnis. Mūsdienās gavēšana ir cilvēka brīva izvēle, taču agrākos laikos tas varēja būt arī veids, kā piešķirt garīgu nozīmi neizbēgamībai, ka ziemas beigās sāk izsīkt iepriekšējā rudenī ievāktie pārtikas krājumi.Par šādu piespiedu gavēšanu dažādās jomās šajā raidījumā runā Ir žurnālisti Ieva Jakone, Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps. Kolēģ
Speciālizlaidums: pusaudžu paškaitējuma epidēmija
Latvijā ir simtiem, bet varbūt pat tūkstošiem pusaudžu, kuri dažādu iemeslu dēļ apzināti dara sev pāri. Viņi graiza savu ķermeni ar žiletēm, indējas ar zālēm, dedzina, sit. Šādu pacientu skaits kopš 2018. gada ir pieaudzis sešas reizes. Bet patiesais problēmas mērogs ir vēl lielāks, visi nenonāk līdz ārstiem. Kāpēc viņi to dara un kā šo paškaitējuma epidēmiju apturēt? Kādos gadījumos pietiks ar sa
Irānā sprāgst, Latvijā atskan. Valdības pērno darbu vērtējums. Kokrūpnieki uz zaļā zara.
Pagājušās nedēļas sākumā atzīmējām ceturto gadadienu uzbrukumam, kuram bija iecerēts noslēgties pēc trim dienām. Pagājušās nedēļas beigās sākās vēl viens karš, kuram gals nav saredzams, bet kura sekas izjutīsim arī mēs šeit Latvijā, lai gan atrodamies 3000 kilometrus vai pat vairāk no vietām, kur šobrīd krīt bumbas un sprāgst droni.Tāpēc šajā Šķiltavas raidījumā Ir žurnālisti Ieva Jakone, Aivars O
Speciālizlaidums: par diviem miljardiem drošāki?
Nupat aizvadīta drūma gadskārta — pilni četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas ir bijis skaļš modinātājzvans arī Latvijai. Pirms kara sākumā 2021. gadā mūsu aizsardzības budžets bija 700 miljoni eiro. Tagad šādu summu tērējam tikai vienam līgumam par kājnieku kaujas mašīnu iegādi, bet kopējais aizsardzības budžets šogad pārsniedz 2 miljardus eiro, gandrīz piepildot NATO jauno mērķi — 5%
Kā karš Ukrainā izmainījis Latviju? Mākslīgais intelekts augstākajā izglītībā. Dīvains klusums Saeimā.
Grūti noticēt, ka pagājuši jau četri gadi kopš tā briesmīgā rīta, kad saņēmām pirmās ziņas par Krievijas raķešu triecieniem pa Kijivu un citām Ukrainas pilsētām. Vēl ilgi pēc tam nevarējām atrauties no ekrāniem, kuros ar šausmām sekojām līdzi krievu okupantu pastrādātajiem noziegumiem, uzgavilējām par ukraiņu veiksmēm, un iedvesmojamies no viņu spējas pat tik traģiskos apstākļos sūtīt pasaulei poz
Latvijas olimpiskās zvaigznes. Kokrūpnieku atbalsta skandāls. Vērtīgi vārdi. Izmirstošas sugas.
Par spīti pesimistiskajām prognozēm Latvijas sportisti šā gada Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījuši divas medaļas. Vai tā ir zīme, ka ugunīgā zirga gads varētu nest arī citus pozitīvus pārsteigumus?Diemžēl politikā tādus vēl tikai gaidām, jo valdība nolēmusi neko nedarīt sakarā ar kokrūpnieku atbalsta skandālu un atstājusi šīs lietas tālāko izmeklēšanu prokuratūras rokās. Taču nešķiet, ka skandāl
