Zinātne vai muļķības
Robeža starp zinātni un pseidozinātni bieži vien nav viegli pamanāma, ja neesi eksperts. Tāpēc palīgā nākam mēs – podkāsts “Zinātne vai muļķības”. Katrā epizodē “Delfi” žurnālisti Edžus Miķelsons un Jānis Sildniks uzdod reizēm ne pārāk gudrus jautājumus ļoti gudriem cilvēkiem. Ar zinātnieku un speciālistu palīdzību kliedējam mītus par aizraujošām tēmām – sākot no tā, vai būt resnam ir izvēle vai tomēr gēni, homeopātijas solījumiem un padomiem par redzes uzlabošanu mājas apstākļos, līdz pat cerībām par mūžīgo jaunību un pareizo taktiku akciju tirgū, lai izceltu lielo piķi.
Episodes
Izmainīs tavu DNS? Kāpēc baidāmies no ģenētiski modificētas pārtikas
Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē pētnieki Nils Rostoks un Jānis Ancāns mums atklāj, vai ģenētiski modificēta pārtika ir kaitīga. Un cik lielas izredzes ir īstenot raidījuma vadītāja Jāņa sapni par milzīgu melleni?
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025
Vai dzīve ulmaņlaikos tiešām bija labāka?
Vai Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms jeb tā dēvētie ulmaņlaiki bija "zelta laikmets" Latvijas vēsturē? Ekonomisks uzplaukums, laimīga dzīve un saliedēta, vienota latviešu tauta? Taisnība vai tomēr mīts – to prasījām vēsturniekam Kārlim Silam un uztveres pētniekam Jurģim Šķilteram.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne
Pēc atgriešanās trīcēja rokas. Valdis Zatlers par pieredzi Čornobiļas avārijas seku likvidēšanā
Pirms četrām desmitgadēm daudzu prātos uzticība kodolenerģijai saļodzījās. 1986. gada 26. aprīļa naktī eksplodēja Čornobiļas Atomelektrostacijas 4. reaktors, kas aizvien ir lielākais šāda veida incidents vēsturē. Arī tiem, kas tobrīd vēl nebija dzimuši, par šo katastrofu ir savs viedoklis – Čornobiļa ir bēdīgi slavena, un vēl vairāk to popularizēja 2019. gadā iznākušais HBO seriāls. Taču raidījuma
Vai kvantu datori uzlauzīs visus failus? "Zinātne vai muļķības" ar Andri Ambaini un Dmitirju Ņikitinu
Kas notiktu, ja kāda nedraudzīga valsts pēkšņi tiktu pie praktiski izmantojama kvantu skaitļotāja. Vai visu šobrīd ar šifriem droši pasargātu informāciju varētu uzlauzt? Par kvantu skaitļotājiem un kvantu kriptogrāfiju sarunājāmies ar izcilo matemātiķi un kvantu skaitļošanas pētnieku Andri Ambaini, kā arī "Tet" galveno tehnoloģiju direktoru Dmitriju Ņikitinu.
Šī "Zinātne vai muļķības" epizode tap
Matīss Kaža un Kristīne Simsone par kino mītiem un "Straumi" – "Zinātne vai muļķības" LIVE @ Cēsis
Vai oskarotās animācijas filmas "Straume" komanda visu bija izrēķinājusi? Līkne uz tāfeles – jāizdara tas, tas un tas, un tad "Oskars" rokā!? Kā vispār tik subjektīvu lietu kā filma var vērtēt kategorijās "laba" vai "slikta"? Un cik lielu lomu mūsdienu kino tapšanā spēlē algoritmi un izpēte par to, ko cilvēki no kino sagaida? Vai politkorektuma kultūra mūsdienās neierobežo filmu veidotāju brīvību?
Kāpēc tu nevari pagulēt? "Zinātne vai muļķības" par narkolepsiju, melatonīnu un miega mītiem
Šad tad grūtības aizmigt? Guli kādu stundu par maz? Vismaz priecājies, ka tev nav tādas miega slimības kā narkolepsija, nemierīgo kāju sindroms, paradoksālais bezmiegs un eksplodējošās galvas sindroms. Vai vēl trakāk – fatālais ģimenes bezmiegs, kas parasti beidzas letāli. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Marta Celmiņa un Madara Mičule stāsta par dažādiem biežāk un retāk sastopamiem miega trauc
Iesnas labāk šņaukt ārā vai vilkt uz iekšu? Viss par ausu, deguna un kakla veselību
Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē ārstiem prasījām visu, kas mums interesē, par ausu, deguna un kakla veselību. Kā pavasarī pareizi ģērbties, lai nesaslimtu, un kā izvairīties no duršanas ausīs lidojumu laikā. Un – vai puņķus labāk šņaukt ārā vai vilkt uz iekšu? Izrādās – vienalga!
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zin
Zaļā gaisma visos luksoforos jeb kas notiek smadzenēs epilepsijas lēkmes laikā
Vai epilepsijas lēkmes laikā cilvēks vienmēr krīt gar zemi un raustās krampjos? Vai visiem epilepsijas lēkmi var ierosināt alkohola reibums vai mirgojošas gaismas? Ko darīt un ko nedarīt, ja esi līdzās cilvēkam epilepsijas lēkmes laikā? Vai sen zināmais triks ar karoti mutē ir pareiza rīcība vai tieši pretēji – muļķības? Neirologi Jurģis Strautmanis un Elīna Pūcīte palīdz nošķirt patiesību no mald
Vīriešu vientulības epidēmija un aprēķina mīlestība. Viesos Aina Poiša un Kristīne Balode
Klāt Valentīndiena. Daļa laicīgi ieplānojuši romantisku pārsteigumu saviem partneriem. Citi par to atceras pēdējā brīdī un ar skābu sejas izteiksmi stāv pie pāri palikušajiem trim nīkulīgajiem puķu pušķiem ziedu stendā. Vēl citi ir saskumuši, jo visapkārt sirsniņas un rozā, bet viņi – vientuļi. Kā katru sezonu, februārī "Zinātne vai muļķības" velta epizodi attiecībām. Vai patiesi mūsdienās tieši v
Salaspils kodolatkritumi un mūsu piedzīvojumi Čornobiļā – iztaujājam zinātniekus par radiāciju
Ko pētnieki darīja Salaspils kodolreaktorā? Un kur palika tur esošā kodoldegviela un atkritumi? Kas kaitīgāk – rentgena vai datortomogrāfijas izmeklējums? Vai Latvijā ir notikuši kādi ar radiāciju saistīti incidenti, par kuriem sabiedrība nezina? Vai šeit Latvijā nākotnē būs kodolreaktors enerģijas ražošanai? Šajā epizodē prasījām speciālistiem visu, kas mums interesēja saistībā ar radiāciju un tā
Neskatās acīs, tātad melo? Tiesu eksperti par to, kā pamanīt melus
Pieskaras degunam, novērš skatienu, nosarkst un pirms atbildes pārāk ilgi iepauzē vai stostās – šīs un vēl citas pazīmes tipiski pieņemts uzskatīt kā drošu apliecinājumu, ka sarunu biedrs melo. Vai tā tiešām ir? Kā izmeklētāji un tiesu eksperti pieķer cilvēku melos? Vai ir īpašas metodes, vai tā vienkārši ir pieredze un intuīcija? Vai ir cilvēki, kas vienkārši nespēj nemelot – tā sauktie "patoloģi
Kas īsti ir "alfa" un "beta" vīrieši – pētām līderību
Influenceri dārgās mašīnās, skaistās zemēs un ar skaistām sievietēm pie sāniem – pašpasludinātie "alfas", kas saviem sekotāju tūkstošiem sola līdzīgu dzīvesveidu, ja vien tie nopirks viņu apmācību kursu, kā arī sevī "ieslēgt miljonāra domāšanu" un kļūt par īstu "alfu", kam seko gan nauda, gan cilvēki. Skaists sapnis, uz ko uzķeras daudzi, taču, kā raidījumā "Zinātne vai muļķības" norādīja viens no
Kas jāēd, lai "uzpumpētu bicīti"? Mācāmies no trenera un uztura speciālistes
Labs treniņa režīms vai pareizs uzturs? Kas svarīgāk, lai sasniegtu rezultātu – nomestu svaru un palielinātu muskuļu masu? Vai specializēts sporta uzturs, kreatīna monohidrāts, peptīdi un citi uztura bagātinātāji ir obligāti labam rezultātam? Vai labs treniņš bijis tikai tad, ja nākamajās dienās sāp muskuļi? Tuvojas gadumija, kad atkal kāda daļa cilvēku apņemsies nākamgad sākt aktīvāk sportot, tāp
"Mans vectēvs smēķēja paciņu dienā, bet nodzīvoja līdz 90!"
Lai kādus simptomus ievadītu interneta meklētājos, visbiežāk viena no "diagnozēm", ko tie piedāvā – vēzis. Iemesls panikai? Ne gluži. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē ar ārstiem spriežam par smagiem jautājumiem – onkoloģiskajām saslimšanām. Kā vēzi diagnosticēt laicīgi? Vai visiem regulāri jāiet uz profilaktiskām pārbaudēm? Cik liela loma ģenētikai, cik – dzīvesveidam? Un kā pēdējos gados progr
Masks pret Bezosu, ASV pret Ķīnu – kurš uzvarēs jaunajās kosmosa sacīkstēs
Līdz šīs desmitgades beigām cilvēkiem atkal jābūt uz Mēness. Vai tas vajadzīgs, ja jau paveikts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Grūti pateikt. Taču tādi nu ir gan ASV, gan Ķīnas plāni. ASV līdz šim liela likme bija uz Īlona Maska kompānijas kosmosa kuģi "Starship", kam jānosēdina amerikāņi uz Mēness virsmas. Taču pēdējā laikā NASA uzticība saļodzījusies. Vai "Starship" lidojumi ir īstenojami? Varbū
Uztura bagātinātāji, zāles, trekns burgers vai šmiga – kas visvairāk "sit pa aknām"
Kas sliktāk – viena glāze vīna katru vakaru vai piecas glāzes vienā vakarā, bet reizi nedēļā? Vai lēts alkohols aknas bojā vairāk nekā dārgs? Cik ļoti aknām kaitē cukurs, medikamenti un uztura bagātinātāji? Un cik jēdzīgi ir visādi aknu detoksi? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar hepatoloģi Sniedzi Laivacumu un gastroenterologu Alekseju Derovu pievēršamies aknu veselībai. Projek
Puma pierobežā, Spānijas kailgliemežu uzbrukums un pilsonība latvānim – risinām invazīvo sugu problēmu
Šis karš, visticamāk, ir zaudēts. Varam gūt nelielas taktiskas uzvaras un kaut ko darīt, lai invāziju ierobežotu, taču Spānijas kailgliemeži Latvijā ir uz palikšanu. Un arī latvāņi. Taču kas ar Kanādas zeltslotiņām, kuras vasaras otrajā pusē ne vienu vien ceļmalu un pļavu iekrāsoja dzeltenu? No tām var tikt vaļā, ja vien ir apņēmība. Par invazīvajām sugām Latvijā šajā “Zinātne vai muļķības” epizod
Vai pasaulē ir "autisma epidēmija" un kas pie tās vainīgs? Viesos Ņikita Bezborodovs
Nav pagājis pat viens gads ASV prezidenta Donalda Trampa otrajā termiņā, un zinātnes graušanā ir izdarīts vairāk nekā visos četros pirmā termiņa gados. Eksperti to sauc par "karu pret zinātni", kas iznīcinās gadu gaitā kaldinātu progresu daudzās jomās. Viena no tām ir veselības aprūpe. Tandēmā ar veselības ministru Robertu Frānsisu Kenediju jaunāko Tramps solījis padarīt Ameriku atkal veselu. Vien
BMW – diagnoze? Vai jāsoda arī lēnie braucēji un kāds ir Latvijas šofera portrets
Vai Latvijā visi tiešām brauc kā nenormāli, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm? Un vai BMW vadītāji izceļas kaut kā īpaši? Kāpēc par visām varītēm gribam apdzīt, kad tas objektīvi nav nepieciešams? Vai jāsoda arī pārlieku lēnie braucēji, jo tie provocē uz apdzīšanu un padara satiksmi bīstamu? Cik lielā mērā pie bēdīgās ceļu satiksmes negadījumu statistikas Latvijā varam vainot infrastruktūru? P
Vai rudiem cilvēkiem sāp vairāk? Iztaujājam neirologu par sāpju slieksni un anestēziju
Dzīve bez sāpēm būtu lieliska, vai ne? Tā varētu šķist, taču tie cilvēki, kuri retu ģenētisku variāciju dēļ sāpes nejūt, nepiekristu. Viņu dzīves kvalitāte nebūt nav tā labākā. Sāpes ir nepieciešama mūsu organisma funkcija. Tā ir izdzīvošanas stratēģija, kaut reizēm ļoti nepatīkama. Vai pie hroniskām sāpēm var pierast? Un kāpēc dažiem cilvēkiem pret migrēnu nepalīdz itin nekas? Kālab sasista kāja
Kā strādā "Latvijas CSI" – kontrabanda, narkotiku meklēšana, kinologi un smaržu analīze
Lojāli un neuzpērkami? Vai tādi ir policijas suņi, kurus nekādi nevar apmānīt? Vai tomēr arī suņiem, gluži tāpat kā cilvēkiem, ir savas labās un sliktās dienas? Cik patiesības jokos, ka narkotiku meklētāji suņi tās tik sekmīgi meklē tikai tāpēc, ka par to atalgojumā paši dabū nedaudz no atrastās vielas un būtībā ir nedaudz narkomāni? Vai suns "velna salātus" meklē arī ārpus darba laika? Un kā ar b
Cik "ibīši" ir par daudz? Pētām bezrecepšu zāles
Viens "ibītis" pret sāpošu galvu, otrs pret velkošo smeldzi ceļa locītavā, bet trešais pa virsu tīri tā – nelielam taktiskam pārsvaram cīņā pret sāpēm. Un to visu noskalot ar karsto dzērienu, kura sastāvā ir paracetamols. Šajā epizodē kopā ar ekspertiem spriežam, kāpēc daļa sabiedrības pret bezrecepšu medikamentu lietošanu saskaņā ar instrukciju attiecas visai bezrūpīgi, un kādas tam var būt sekas
Kotlete pret soju – cik veselīgi ir būt veģetārietim vai vegānam?
Vai bez gaļas uzturā var dzīvot pilnvērtīgi un veselīgi? Un ne tikai bez gaļas, bet bez jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem? Kas ir pirmās pazīmes, ka tu ar savu veģetāro vai vegāno uztura režīmu dari sev pāri? Vai tieši pretēji – kā zināt, ka esi iebraucis grāvī ar pārmērīgu gaļas ēšanu? Kā ar bērniem – veģetārs vai vegāns uzturs netraucēs normālai augšanai? To šajā raidījuma "Zinātne vai mu
Laimes hormonu programmēšana – vai dopamīna gavēņi ir efektīvi
Dopamīnu bieži dēvē par laimes vai baudas hormonu. Šķiet tik vienkārši – ja kāds ir nelaimīgs, vienkārši trūkst dopamīna. Un ir taču arī preparāti, kuru efekti ir līdzīgi dopamīna iedarbībai. Tad kāpēc mums nav pilna pasaule ar nemitīgi laimīgiem cilvēkiem? Jo viss, kā jau allaž, nav tik vienkārši. Un daži izvēlas iet tieši pretējo ceļu, ievērojot tā dēvētos dopamīna gavēņus vai detoksus, lai "res
Cik droša parole ir tava seja un kā uzlauzt telefonu? Skaidrojam biometrijas autentifikācijas plusus un mīnusus
Atceries laiku, kad atbloķēji telefonu, ar rādītājpirkstu ekrānā punktiņu režģī uzvelkot kādu noteiktu musturu? Vai katru reizi rakstīji PIN kodu? Mēs atceramies, bet negribam – šobrīd atbloķēt ierīci ir daudz ērtāk. Pietiek parādīt telefonam savu seju. Taču cik droša ir biometriskā autentifikācija? To sarunu festivālā "Lampa" prasījām ekspertiem "Zinātne vai muļķības" sarunā, kas tapusi sadarbībā
No krāna, pudelē no veikala vai no avota – kurš dzeramais ūdens labāks?
"Latvijā ir virkne ar pilsētām, kur pa krānu tiek piegādāts zemas mineralizācijas pakāpes minerālūdens, taču cilvēki pukojas, jo aizkaļķojas "čaiņiks". Faktiski tā ir ekskluzīva prece, ko saņemam ikdienā," stāsta ūdens pētnieks Sandis Dejus. Pat ja ūdens garšo pēc dzelzs, tas no krāna vairumā gadījumu dzeršanai būs daudz drošāks nekā ūdens no akas. Tomēr aizvien ir gana daudz aizspriedumu par to,
Sapņu zinātne – iztaujājam miega ekspertes par sapņiem, murgiem un staigāšanu miegā
Vai visi cilvēki sapņo? Ja visi, kāpēc tu no rīta pamosties ar "melnu bildi" galvā un nekad neatceries nevienu sapni? Vai ir iespējams sevi ieprogrammēt uz labiem sapņiem? Bet varbūt tev ir pavisam cita problēma – sapņi ir bieži, tu tos atceries, tie artkārtojas un ir ļoti nepatīkami? Vai var tikt vaļā no uzmācīgiem murgiem? Un kāpēc cilvēki sapņos tik bieži krīt vai attopas kaili publiskās vietās
Mācīšanās stili un zibatmiņa aiz vaiga – kā labāk uztvert informāciju
Pēdējā naktī pirms eksāmena zaurēt līdz trijiem vai tomēr labāk iet laikus gulēt un labi atpūsties? Varbūt var apvienot abus – gan miegu, gan mācīšanos – un naktī aizmigt ar kādu audiolekciju fonā. Vai no rīta pamodīsies, apguvis vajadzīgo vielu? Un vai vispār šodien vēl ir aktuāli zināšanas iekalt? Varbūt labāk mācīties tikai to, kā vajadzības brīdī nepieciešamo informāciju atrast internetā. Eksā
Adrenalīna atkarīgie un nāves elpa kalnos – viesos alpīniste Kristīne Liepiņa un neirologs Ainārs Stepens
Ne bez lepnuma varam teikt – šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē mums sanācis nokomplektēt perfektu viesu duo. Sarunā par adrenalīnu mums pievienojās alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa. Viņa pastāstīja par savām sajūtām maršrutos, par kuriem vien pietiek iedomāties, lai jau nosvīstu plaukstas un sirds sāktu sisties straujāk. Savukārt to, kāpēc tādi cilvēki kā Kristīne, neskatoties uz bri
Bērzu sulas, ingvera šoti un kombuča – uztura speciālistes komentē veselības superdzērienus
Kļavu sula pret bērzu sulu – kura labāka? Vai varbūt neviena, un labāk ieraut ingvera šotu, ko pēc tam noskalot ar šļuku kombučas? Vai sulas vispār ir veselīgas, un vai ir kaut viens dzēriens, kas būtu pārāks par vienkārši tīru ūdeni? Kad ierakstījām šo epizodi, bērzu sulu laiks vēl īsti nebija sācies. Taču šobrīd visi, kas grib, var tikt pie bērzu sulām. Un tām nereti piedēvē dažādas labas īpašīb
Visdrošākā sēdvieta lidmašīnā un lidojuma režīms telefonos. Pētām aviācijas mītus
Vai ir nozīme, kurā vietā sēdi lidmašīnā, ja nu tieši šis reiss ir viens no tiem ļoti retajiem nelaimīgajiem gadījumiem, kad lidmašīna krīt vai piloti veic ārkārtas piezemēšanos? Cik ilgi vēl mums pacelšanās un nosēšanās laikā būs telefonos jāslēdz lidojuma režīms – vai tam vispār ir kāda nozīme? Kāpēc bagāža reizēm uz galamērķi ceļo ar citu reisu un kāpēc aviodzinējos ar lieglabaliem šauj iekšā v
Kā atpazīt un sadzīvot ar narcisu
Pašpārliecinātība un spēja sevi mīlēt vai narcistiski personības traucējumi? Kur novelkama robeža? Cik bieži sabiedrībā vispār sastopami īsti narcisi, un kāpēc cilvēkiem patīk citiem “karināt birkas” un katru, ar kuru neizdodas sadarboties vai saprasties, saukt par narcisu? Bet – ja nu sanākusi darīšana ar īstu narcisu, kā uzvesties un kā tikt galā? Vai narcisi var dibināt harmoniskas ģimenes, un
Kā dabūt vai nepazaudēt darbu mākslīgā intelekta laikmetā
Pirms ceturtdaļgadsimta darba sludinājumos pieprasīta profesija bija “cilvēks, kas māk datorus”. Ne gluži tādiem vārdiem, protams, bet darba tirgū arvien vairāk ienāca vajadzība pēc prasmes strādāt ar datoriem. Kaut reizēm paši uzņēmumi vēl īsti nesaprata, ko tieši tiem vajag, taču bija sajūta – vajag digitalizēties. Nu to pašu saka par mākslīgo intelektu (MI). Vieni biedē, ka tas atņems darbu un
Kā strādā "Latvijas CSI"? Iztaujājam noziegumu vietu izmeklētājus
Cik daudz var pateikt no viena mata, kas atrasts nozieguma vietā? Vai DNS testi ir drošs veids noziedznieka identificēšanai? Vai tiesu eksperti arī dzīvē spēj visu un tikpat ātri, kā to rāda CSI un citos līdzīgos detektīvseriālos – ierodas nozieguma vietā, paņem dažus paraugus un pēc pāris stundām jau iespējamais vainīgais tiek aizturēts? Un kas tur īsti ir ar to poligrāfa testu jeb melu detektoru
Fetiši, kinki un "apmammotie" latviešu vīrieši – pētām seksualitāti
Vai ulmaņlaikos Latvijā bija BDSM, dažādi citi fetiši un kinki? Vai tomēr esam bijuši tikli un pelēki līdz pat mūsdienām? Sieviešu bieži piesauktais latviešu vīriešu kūtrums un nevēlēšanās iedziļināties dāmu vēlmēs – realitāte vai pārspīlēts stereotips? Un ko darīt attiecībās, kur viens partneris ir vērsts uz dažādām trakulībām un grib izmēģināt visu, bet otrs ir daudz konservatīvāks un atturīgāks
Akupunktūra, reiki, kvantu dziednieki un sarkanie diedziņi ap roku – pētām apgaroto medicīnu
Sliktā enerģija ārā, labā enerģija iekšā! Pag, vai enerģija vispār var būt laba vai slikta? Un vai reiki dziedniecība strādā? Varbūt tu labāk vēlies, lai tev sadursta pilnu muguru ar adatiņām? Galu galā akupunktūra taču esot sena ķīniešu māksla, tāpēc gan jau ļoti efektīva. Un kā ar sarkano diedziņu ap roku? Vai tas nodrošina veiksmi un aizsardzību? Pie nedaudz modernākiem rīkiem pārejot – slavenā
Ķiploki un vitamīni, pirts un ziemas peldes – kā labāk stiprināt imūnsistēmu
Kad aiz loga ziem... kaut kas līdzīgs rudenim janvārī, allaž pieaug interese par to, kā izvairīties no slimošanas. Protams, ka jāstiprina imūnsistēma! Šī frāze gada pirmajos mēnešos cirkulē sabiedrībā ne mazāk kā paši vīrusi, un katram ir kāds ieteikums. Ēd ķiplokus! Sarīvē ingveru ar medu un citronu! Ej pirtī un rūdies aukstā dušā. Pievienojies "roņiem" un pasēdi āliņģī! Lieto visus iespējamos vi
Pērkam elektroauto, bet domājam kā "fūru" šoferi. Viesos Pauls Timrots un Edgars Korsaks-Mills
Elektrodzinēju automašīnu industrija attīstās nevis lieliem soļiem, bet skriešus, taču uzskati par šiem spēkratiem aizvien tie paši, kas pirms pieciem un desmit gadiem. Ar tiem necik tālu netiksi, būs jādirn divas stundas pie uzlādes stacijas, baterija pēc pieciem gadiem jāizmet ārā, un galu galā arī nekāds videi draudzīgais braucamrīks tas nav, jo lielu bateriju ir tik neekoloģiska, ka jānobrauc
Kāpēc tu neesi gudrāks par reklāmām – pētām mārketinga trikus
Daudzi no mums par sevi domā kā par ļoti racionālām būtnēm, kas vienmēr pieņem rūpīgi pārdomātus, izsvērtus lēmumus, nevis vienkārši ļaujas emocijām. Šie cilvēki noteikti teiks, ka reklāmas uz viņiem neiedarbojas. Taču reklāmas industrija aizvien eksistē un attīstās, turklāt bieži mērķē tieši uz mūsu emocijām, ne racionālo prātu. Par to, kā strādā reklāma, šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē izpra
Sezonālā un pirmssvētku depresija – reāla vai izdomāta?
Reklāmas ar smaidīgu ģimeni, kas sēž dīvānā pie kamīna, kamēr gar gājām luncinās priecīgs labradors. Piparkūku smarža Ziemassvētku tirdziņos un svētku dziesmas, kas veikalos sāk skanēt jau novembra sākumā un atgādina – drīz obligāti jābūt priecīgam un jāsāk domāt par dāvanām tuviniekiem. Taču ko darīt tiem, kas ir vientuļi? Un tiem, kas ziemas mēnešos vienmēr jūtas nomākti? Vai tā dēvētā sezonālā
Kāds saimnieks, tāds suns – iztaujājam vetārstus par mājdzīvnieku mītiem
Vai tiešām daudzinātā suņu līdzība ar saviem saimniekiem ir īsta, nevis tikai urbānā leģenda? Kāda ir veterinārārstu pieredze? Un – vai liels darba suns spēj labi justies arī mazā dzīvoklītī pilsētas centrā? Kas jāņem vērā, apsverot mājdzīvnieka adopciju, lai laimīgs būtu gan dzīvnieks, gan saimnieks? Vai jaukteņi tiešām ir veselīgāki par tīršķirnes dzīvniekiem? Un kāpēc kaķi skrien pievemt tieši
Pēdējais laiks aizlīmēt kameras un izdzēsties no soctīkliem? Kas ir mirušā interneta teorija
Tavas izvēles vairs nav tavas, un tīmeklis vairs nav vieta, kur cilvēkiem digitāli satikties un mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Vismaz tā apgalvo mirušā interneta teorija – lielāko daļu satura un aktivitātes tīmeklī nu ģenerējot boti, nevis dzīvi cilvēki. Tie izspieduši mūs no aprites, padarījuši par patērētājiem un stūrē savu radītāju iecerētā virzienā. Vai pēdējais laiks izdzēsties no sociāl
Meklējam Rīgas pils spoku. “Zinātne vai muļķības” ciemos pie prezidenta Rinkēviča
Aprit gads, kopš raidījums “Zinātne vai muļķības” klausāms ne tikai populārākajās podkāstu platformās, bet arī skatāms video formātā. Lieli svētki prasa lielas svinības, un kur nu vēl svinīgāk par epizodi pašā Rīgas pilī. Kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atskatāmies uz tematiem, ko aizvadītā gada laikā esam šķetinājuši kopā ar dažādu jomu ekspertiem, pētniekiem un zinātniekiem. Tostarp p
Derīguma termiņi, piecu sekunžu likums un 50 pelējuma nokrāsas – pētām mītus par pārtikas drošību
Kāpēc sieru ar pelējumu ēst drīkst, bet sapelējušu maizi vai ievārījumu jāsviež pa taisno miskastē? Un ko iesākt ar vecu biezpienu? Vai drīkst sacept pankūkās? Sen daudzinātais trīs sekunžu likums, ēdienam nokrītot zemē – mīts vai patiesība? Šajā epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, runājam par visu, kas saistīts ar drošu uztur
Atmaskojam globālistu plānus – kāds Liepājas āpsim sakars ar vakcināciju
Debesis šodien aizdomīgi daudz sašvīkātas! Agrāk tā nebija! Droši vien globālisti atkal indē cilvēkus! Bet varbūt aiz tā visa stāv āpsis, kas pirms daudziem gadiem tramvaja pieturā Liepājā “hibernējās”. Vismaz tāda ir podkāsta “Zinātne vai muļķības” vadītāja Jāņa viena no teorijām. Patiesībā jau āpsis bija miris, bet lidmašīnu atstātās inversijas gāzu sliedes debesīs bija arī agrāk un būs arī nāko
Skaistas novecošanas rokasgrāmata – "anti-age" padomus sniedz dermatoloģe un kardiologs
Kurš gan negrib novecot skaisti un būt vesels arī tad, kad matos iemeties sirmums? Anti-age industrija sola virkni risinājumu, lai labi izskatītos gan virsbūve, gan arī motors kalpotu lieliski. Taču ir arī satraucoši trendi, kad par novecošanu sāk uztraukties tie, kam par to vēl nebūtu jādomā. 10-14 gadus vecas meitenes, influenceru mudinātas, aizvien biežāk sāk lietot nobriedušai ādai paredzētu k
Veselīga vai tomēr nē? Izraisa atkarību? Iztaujājam ekspertus par kafiju
Cik daudz kafijas dienā ir par daudz? Vai kofeīnu var uzskatīt par narkotiku un atkarību izraisošu vielu? Un kādas būs sekas, ja pāršausi pār strīpu un kofeīnu pārdozēsi? Un kāda ir šī dzērina uzturvērtība – palīdz tas notievēt vai nē? Galu galā, kāpēc daudziem pēc rīta kafijas drīz vien jādodas uz tualeti? To visu šajā raidījuma “Zinātne vai muļķības” epizodē taujājām uztura speciālistei Agnesei
Melatonīna tabletes, pareizā poza gulēšanai un ideālais jaudas snaudas ilgums
Izrādās, ka miega speciālistu ieskatā likt bērniem celties tik agri no rīta un pusaizmigušiem skolas solā mēģināt koncentrēties uz jaunas informācijas “uzsūkšanu” vai vēl trakāk – pierādīt savas zināšanas kontroldarbā – ir sava veida legāla spīdzināšana. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē pievēršamies miegam un iztaujājam speciālistes par visu galveno, sākot no perfektā naktsmiera ilguma un ideāl
Zemes totāla sterilizācija vai asteroīda blieziens – pētām slepkavas no kosmosa
Ik pa laikam medijos pavīd ziņas, ka Zemei atkal “biedējoši tuvu” garām lidos Eifeļa torņa vai cita labi atpazīstama objekta izmēra asteroīds. Parasti gan “biedējoši tuvu” nozīmē desmitiem tūkstošus kilometru, un šī objekta trajektoriju speciālisti jau sen izskaitļojuši. Taču kādu dienu tomēr kāds kosmosa klintsbluķis var parādīties pēkšņi, un būsim dinozauru lomā. Ja vēl netālu notiek pārnovas ek
Raganu apļi un mušmiru Jēzus – dodamies sēņu medībās
Jebkurā citā valstī, pievakarē satiekot mežā cilvēku ar nazi rokā, visdrīzāk jābēg. Latvijā? Visticamāk, nazis rokā ir arī tev pašam, jo esi devies sēņu medībās. Neliels kašķis gan tāpat var sanākt, jo kārtīgs sēņotājs savas slepenās vietas nebūs gatavs atdot bez cīņas. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē mikoloģe mums stāsta par raganu apļiem un to vai, var izaudzēt gailenes mazdārziņā un beku po
Vai transpersonas sportā grauj godīgu konkurenci?
Jau iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs pamatīgu ažiotāžu sacēla Jaunzēlandes svarcēlāja Lorela Habarda, kas startēja sieviešu kategorijā un bija pirmā transpersona olimpisko spēļu vēsturē. Klāt ir nākamie lielie sporta svētki, un arī pirms Parīzes spēlēm raisās debates par to, vai sportam jākļūst iekļaujošākam. Tāpēc podkāstā “Zinātne vai muļķības” aicinājām viesos endokrinoloģi Unu Gailišu
Vai ekstremālas lietusgāzes un vētras Latvijā kļūs par regulāru parādību
Izpostīti skaistie Meža kapi Cēsīs, bet Bauskā vispār no zemes burtiski ceļas augšā miroņi – tāds ir aizvadītajā mēnesī notikušo vētru un virpuļviesuļu mantojums. Un daudziem arī ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne vienu vien automašīnu. Vai ar šādām stihijām turpmāk mums nāksies rēķināties arvien biežāk? Vai kādreiz Latvijā varam sagaidīt arī kārtīgu
Vai viedierīces mūs padara dumjākus? "Zinātne vai muļķības" speciālizlaidums festivālā "Lampa"
"Jaunā paaudze nemācētu pat govi normāli izslaukt," jauniešos vīlušies sociālo mediju lietotāji mēdz viņiem pārmest pārlieku koncentrēšanos uz mūsdienu tehnoloģijām, novārtā atstājot "īstās un praktiskās" dzīves gudrības.Raidījums "Zinātne vai muļķības" sarunu festivālā "Lampa" šķetināja jautājumu, vai jaunietim vispār ir nepieciešamas tās pašas prasmes, kas viņa vecākiem, un vai modernās tehnoloģ
Vai skriešana sabojās ceļu locītavas?
Kā pareizi skriet, lai nenodarītu sev pāri – tāds bija galvenais jautājums, uz kuru meklējām atbildes šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē. Skriešana ir viens no vispieejamākajiem fizisko aktivitāšu veidiem, ar ko var nodarboties gandrīz katrs. Taču arī to ir jāprot darīt. Citādi – durs sānā, ģīmis sarkans, prieka nekāda un rezultāta nav. Podkāsta gaitā ar ultramaratonistu Andri Ronimoisu un sporta
Oglīte un eļļas "šotiņš" – vai eksistē triki pret paģirām?
Vai oglīte palīdzēs pret paģirām, ja iepriekšējā vakarā ar grādīgajiem pāršauts pār strīpu? Vai vispār ir kāds veids, kā ātrāk atskaidroties un izdzīt no organisma promiles, vai labāk tomēr ievērot vienīgo drošo veidu, lai nākamā diena nebūtu izmesta miskastē – alkoholu nelietot? Un ko nozīmē "dzert atbildīgi"? Vai viens aliņš, bet katru vakaru, ir sarkanais karogs un pamats uztraukties par atkarī
Vardarbība vannasistabā. "Zinātne vai muļķības" pēta noziegumus pret zobiem
Vai ir atšķirība starp zobu pastu, kas maksā trīs vai piecus eiro, un tādu, kas maksā 15 eiro? Vai dārgāka vienmēr būs labāka? Kad pareizi izmantot zobu diegu – pirms vai pēc zobu tīrīšanas ar birsti? Kāpēc dažiem cilvēkiem gandrīz nemaz neveidojas caurumi, bet citiem pilna mute caurumainiem zobiem, kaut tiek ievērota laba higiēna? Kā dzīvot, lai sagaidītu vecumdienas ar saviem zobiem mutē? Par to
Odi, ērces un citi lielāki kodēji Latvijā – kā ar tiem tikt galā
Kāpēc viens pēc pastaigas mežā no sevis nolasa 15 ērces, bet citam, kas gājis turpat blakus, nav piesūkusies neviena ērce? Vai ērcēm tiešām ir iecienītās asinsgrupas un daži cilvēki garšo labāk par citiem? Un kā ar kaitinošajiem odiem – kāpēc viens Jāņu svinētājs ar tiem gluži kā aplipis, bet citam tie gandrīz nemaz nedzeļ? Par odiem, ērcēm un citiem Latvijas kodējiem šajā “Zinātne vai muļķības” e
Mīti un patiesība par sauļošanos, SPF un D vitamīnu
Ko tad īsti nozīmē SPF skaitlis uz aizsargkrēmu iepakojumiem? Vai SPF 100 tiešām nodrošina divreiz labāku aizsardzību pret ultravioleto starojumu nekā SPF 50? Un vai tas vispār pasargā no UV starojuma? Vai sauļošanās ir labs veids, kā uzņemt D vitamīnu, pēc kā tik ļoti kāro katrs 9 mēnešus zem pelēkas mākoņu segas pavadījis latvietis? Vai sauļošanās var būt arī veselīga? To šajā “Zinātne vai muļķī
Biškopība pilsētā – vai Rīgas centrā ievākts medus ir tīrs?
Ja medus, tad tikai tāds no dziļiem laukiem, kur tuvākais piesārņojuma avots ir kaimiņu Jēkaba zāles pļāvējs 3 kilometru attālumā, vai ne? Taču izrādās, ka biškopji tur bites arī Rīgā. Turklāt – tieši pie 5G torņiem! Kā bites tur jūtas un vai pilsētā ievākts medus ir tikpat tīrs un garšīgs kā laukos ievāktais – to stāsta biškopis un entomologs podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sa
Vai būt resnam ir izvēle – 'Zinātne vai muļķības' iztaujā speciālistes par lieko svaru
Pēc pēdējā (un kārtējā) cepiena sociālajos medijos, kur par citu cilvēku ķermeņa apmēriem gudri spriež influenceri un sociālo tīklu personības, nolēmām, ka ir laiks par to pajautāt tiem, kas zina, ko runā. Vai ķermeņa virssvars un aptaukošanās ir nolaidība un izvēle, vai tomēr dažiem cilvēkiem tas ielikts šūpulī, un neko nepadarīsi? Vai aptaukojies cilvēks var būt veselīgs cilvēks? Un ko darīt, ja
Cik īstas ir mūsu atmiņas? "Zinātne vai muļķības" pēta prāta dīvainības
Nav izslēgts, ka kāda no bērnības atmiņām, ko tu tik ilgi esi lolojis un kas atgādina par laiku, kad viss bija vienkāršāk un labāk, nemaz nav īsta. Nu, tādā izpratnē, ka prāts šo notikumu "atskaņo" pavisam citādi, uzburot ainu, kas patiesajam notikumam ir vien attāli līdzīga. Kā tur ir ar atcerēšanos un atmiņām? Un vai kāda galvā arī apzināti var iedēstīt viltus atmiņas? Par to un citām ar smadzen
Kā kļūt bagātam bez īpašām pūlēm – ‘Zinātne vai muļķības’ iztaujā finanšu ekspertus
Finansiāla brīvība – diez vai kāds no tādas atteiktos. Dzīvo, nebēdājot par naudu, jo tev visam pietiek. Diemžēl aizvien daļai cilvēku ar finanšu pratību ir tā, kā ir – vēlme ir, bet zināšanu nav. Un veikli darboņi vai shēmas šo mūsu vēlmi kļūt turīgiem ātri un bez lielām pūlēm lieliski māk izmantot. Vai vispār ir iespējams ātri un viegli pavairot naudu un iedzīvoties bagātībā, investējot vērtspap
Mīlestība no pirmā acu skatiena? Pie ‘Zinātne vai muļķības’ viesos Aina Poiša un Līva Spurava
Vai katram ir viens īstais un vienīgais cilvēks, vai dažiem tomēr labāk palikt vieniem? Mūžīga mīlestība – tāda vispār eksistē? Un kā ar mīlestību no pirmā acu skatiena – tiešām mīlestība, vai tikai īslaicīga aizraušanās. Tuvojoties Valentīna dienai, podkāsts "Zinātne vai muļķības" piedāvā savu līdz šim sirsnīgāko epizodi, studijā aicinot Ainu Poišu un Līvu Spuravu. Raidījums tapis ar Mediju fonda
Slepenie citplanētiešu faili – vai "cipīši" eksistē un apciemo Zemi?
Latvijā plašākā sabiedrībā vislabāk pazīstamais astronoms Ilgonis Vilks cer, ka līdz 2040. gadam būsim atraduši drošticamus pierādījumus ārpuszemes dzīvībai. Taču tā nebūs ķirzaka ar lāzerpistoli vai mazie, pelēkzaļie vīriņi. Par to, cik daudz saprotam par dzīvības izcelsmi uz Zemes un to, vai ārpus mūsu planētas vēl kaut kas dzīvo, jaunākajā podkāsta “Zinātne vai muļķības” epizodē, kur Ilgonim Vi
Mellenes, acu vingrinājumi un datora brilles pret tuvredzību – zinātne vai muļķības
Vai ilgstošs darbs pie datora, "TikTok" video jūklī pavadītās stundas un lasīšana sliktā apgaismojumā bojā redzi? Kas notiks, ja optometrists izrakstīs nedaudz vājākas brilles, lai "acis nepierod un redze nekļūst sliktāka"? Vai ar mellenēm, burkāniem un acu vingrinājumiem var uzvarēt tuvredzību? Par to un daudziem citiem ar redzi saistītiem uzskatiem – jaunākajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epi
Rasola faili – Ziemassvētku ēdienu anatomija un pārēšanās tradīcijas
Cepeši, pīrāgi, plātsmaizes, zirņi ar speķi un, protams, rasols! Bez šiem ēdieniem kārtīgs Ziemassvētku vakariņu galds parasti neiztiek. Taču – ko par rasolu un latviešu svētku mielastu domā uztura speciāliste un fitnesa trenere? Vai liela skāde, ja svētkos kārtīgi pārēdamies vienu vai piecas reizes, kā tas daudziem neizbēgami notiek? Cik ilgi būs jāsvīst trenažieros, lai nodzītu svētku riepu? Rai
Patiesība skaitļos. Vai numeroloģija strādā?
Numeroloģija, astroloģija un plaukstas lasīšana – atslēga uz panākumiem vai pseidozinātniskas muļķības, kas reizēm var izvērsties arī pat bīstamas veselībai un dzīvībai? Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē ar Latvijas Universitātes pasniedzēju un informācijas uztveres pētnieku Mārtiņu Priedolu, kā arī kritiskās domāšanas biedrības “SkeptiCafe” pārstāvi Līvu Štāli-Potaičuku meklējam atbildes skaitļ
Vai homeopātija ārstē? Zinātne vai muļķības
Jo vairāk atšķaidītas zāles, jo stiprāka to iedarbība? Tas ir viens no homeopātijas pamatprincipiem, un šīs prakses "tēvs" Zāmuels Hānemanis rekomendēja preparātu atšķaidīt tik ļoti, ka tajā vairs nepaliktu pat viena molekula aktīvās vielas. Taču ūdens "atceroties", ka tā tur bijusi. Kāpēc pirms vairāk nekā 200 gadiem iedibinātā alternatīvā medicīna homeopātija mūsdienās aizvien ir tik populāra, k
Krēmi un kolagēns pret novecošanos – zinātne vai muļķības? Vērtējam anti-aging industrijas solījumus
Visi grib dzīvot ilgi, bet neviens negrib kļūt vecs – šajā frāzē arī slēpjas atbilde, kāpēc antieidžinga (anti-aging) industrijas piedāvātie risinājumi ir pieprasīti. Skaitli pasē neizmainīt, laika ritējumu apturēt arī nevar, bet vai sejas krēmi un procedūras var saglābt vismaz “fasādi”? Cik pamatoti ir solījumi, ka šis vai tas līdzeklis “liks ādai izskatīties par 20 gadiem jaunākai”? Raidījums ta
Sentēvu laika ziņas – vai putnu uzvedība un egles zars ļauj prognozēt laikapstākļus?
Pat tiem, kam patīk kārtīga, auksta ziema, nepatīk apkures rēķini. Meteorologi laika ziņās mums var ļoti precīzi pateikt, vai un kur rīt līs. Ar prognozēm vairākas nedēļas vai pat mēnešus uz priekšu ir daudz sarežģītāk. Taču nekur nav pazuduši arī laika zīmju vērotāji – cilvēki, kas pēc norisēm dabā šķietami spēj prognozēt, kāds laiks gaidāms nākamajā mēnesī vai pat gadalaikā. Vai tas darbojas? To
Spēka kristāli un ”Telegram” medicīna – ”Zinātne vai muļķības” satiekas ar ”Bize vaļā”
Podkāsta "Zinātne vai muļķības" sezona ir galā, tāpēc laiks atskatam uz paveikto. Iepriekš viesos aicinājām profesorus un pētniekus no dažādām universitātēm un institūtiem. Šī speciālizlaiduma viesi nevienu no tām nepārstāv. Studijā neatkarīgie pētnieki no "Bize vaļā" – lietišķās ķīmijas profesors Edgars Bāliņš un varbūtību teorijas adepts Kārlis Liepiņš.
#SIF_MAF2022
Tualetes papīrs ar mūžīgajām ķimikālijām PFAS – zinātne vai muļķības?
PFAS – jeb perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas – ir plaša ķīmisko savienojumu grupa. Mums ļoti patīk īpašības, ko šie savienojumi piešķir produktiem. Pannas, pie kurām nelīp olas un pankūkas. Jakas, kuras labi atgrūž ūdeni un palīdz lietanā laikā palikt ar sausu ādu. Izskanējis pat, ka tie atrodami tualetes papīrā (nez, ar kādu funkciju?). Taču otra šo savienojumu puse ir – tie, iespējams,
Pāreja uz vasaras laiku, kas sagrauj miega režīmu un veselību – zinātne vai muļķības?
Naktī uz svētdienu, 26. martu, pulksten trijos atkal šķietami "pārlecam nākotnē" par stundu, notiekot kārtējai pārejai uz vasaras laiku. Spriežot pēc aptaujas "Delfi" sociālajos tīklos (jā, zinām – ļoti "zinātniska" pieeja), vairums lasītāju par to nav sajūsmā un gatavi nošaut arī ziņnesi. Proti, uz brīdi pat sajutāmies vainīgi par šādu provokatīvu jautājumu. Kam pāreja uz vasaras laiku "sāp" vair
Telefons mani nemitīgi noklausās – zinātne vai muļķības?
Satikies ar sen neredzētu čomu, kurš palielījās par saviem atvaļinājuma plāniem – lidojumu uz Bali. Taču jūs sarunā klāt nebijāt divi vien, vai vismaz tā šķiet. Pāris stundas vēlāk savā "Facebook" laika joslā pamani piedāvājumu aviobiļetēm. Un tieši uz Bali. Tu esi drošs, ka neesi nedz tādas meklējis, nedz seko kādas aviokompānijas vai tūroperatora lapai soctīklos. Un ceļošana tevi vispār ne pārāk
Vai spēsim izceļot no Saules sistēmas?
Nesen virs ASV tika notriekts gan Ķīnas spiegošanas balons, gan vēl trīs neidentificēti lidojoši objekti jeb – un šis saīsinājums daudziem bieži liek saausīties – NLO. Protams, klāt uzreiz spekulācijas par to, ka citplanētieši atkal ir klāt. Taču cik reāli vispār ir starpzvaigžņu un starpgalaktiski lidojumi? Vai cilvēce kādreiz būs gana attīstīta, lai apceļotu kaut Saules sistēmai tuvāko zvaigzni?
E-cigaretes – vai tiešām par 95% mazāk kaitīga alternatīva?
Elektroniskās cigaretes kā veids, lai atmestu parastās cigaretes, un mazāk kaitīga alternatīva tabakas smēķēšanai – šādi daļa sabiedrības redz tā dēvētās veipošanas šķietamos ieguvumus. Dažviet šāda politika īstenota pat valstiskā līmenī. Piemēram, Apvienotajā Karalistē nesmēķētājus, protams, nemudina sākt veipot, taču tabakas cigarešu kūpinātājiem gan rekomendē pāriet uz e-cigaretēm kā starpposmu
Vai prātīgi uzticēties ’ChatGPT’?
Atņems mums darbu, padarīs cilvēkus stulbākus, par daudz "līdīs" privātajā dzīvē un kas tik vēl nav dzirdēts par mākslīgā intelekta dominētu nākotni. Pēdējā laikā šīm bažām piepulcējušies arī uzskati, ka attēlu ģeneratori un tādi valodu modeļi kā "ChatGPT" graus radošumu un cilvēku autordrbi vairs nebūs atšķirami no mākslīgā intelekta radīta satura. Vai varam uzticēties "ChatGPT" rakstītajam? Vai
‘Nomest’ 10 kilogramus 10 dienās? Uztura speciālisti par populārām diētām
“Jauns gads, jauns es!” – klāt janvāris, kad cilvēki apņemas izmainīt sevi uz labu. Bieži vien apņemšanās saistīta ar fiziskās formas uzlabošanu – vairāk sportot, ēst veselīgāk un nomest svaru. Taču tad, ja tavs uztura speciālists ir internets, var arī “iebraukt auzās”. Vai svaru var “nomest” ātri un kādi tam riski? Kas ir asinsgrupu diēta? Vai pārtrauktā gavēšana ir veselīga uztura prakse? Labās
Simpsoni – multene, kas prognozē precīzāk par astrologiem? ‘Zinātne vai muļķības’ pēta horoskopus
Un tā katru gadu no jauna – vecā gada izskaņā un jaunā gada pirmajās dienās ar savām prognozēm mūs iepazīstina astrologi. Lielai daļai šo prognožu lasīšana ir tikai izklaide, bet ir arī tādi, kas patiesi tic debess ķermeņu spējai paredzēt nākotni. Taču – astroloģija (nejaukt ar astronomiju!), ir pseidozinātne. Galu galā, arī populārā multene ‘Simpsoni’ ne reizi vien spējusi “prognozēt” nākotnes no
Vai eksistē nesavtīga dāvana – ‘Zinātne vai muļķības’ svētku speciālizlaidums
Dāvināšana no brīvas gribas tikai tāpēc, ka vēlies otru iepriecināt, pilnīgi neko negaidot pretī – tā taču ir definīcija nesavtīgai dāvanai. Vai varbūt tomēr nē? Vai dāvināšanas prieku un gandarījumu, ko izjūtam par otra cilvēka iepriecināšanu, var uzskatīt par atalgojumu, un tādējādi dāvana tomēr nav bijusi līdz galam nesavtīga? Ko darīt, ja negribas dāvināt, un vai drīkst atteikties no negribēta
