Sākums Aplādes Vēsture un fakti
Vēsture un fakti

Vēsture un fakti

Eiropas Parlaments 14 Epizodes dec. 2, 2025

Šis raidieraksts stāsta par Eiropas Savienības vēsturi un cilvēkiem, kuri to veidojuši. Klausītāji uzzinās par nozīmīgiem notikumiem un personībām, kuru drosme un redzējums palīdzēja izveidot mūsdienu Eiropas Savienību. Sērija veidota no Eiropas Parlamenta materiāliem, un tā ir pieejama arī Europarl Radio.

Epizodes

Melina Merkuri — sieviete, kas sevī apvienoja kultūru un politiku
Melina Merkuri — sieviete, kas sevī apvienoja kultūru un politiku dec. 2, 2025 00:07:53 Melina Merkuri (Melina Mercouri) bija ne tikai aktrise vai slavenība — pateicoties viņai, Eiropas Savienībā kultūra tika atzīta par politisku prioritāti. Šajā raidījumā aplūkosim viņas revolucionāro darbu Grieķijas kultūras ministres amatā — no iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsēta” iedibināšanas līdz kultūras saišu veidošanai starp valstīm Aukstā kara laikā. Atskatīsimies arī uz viņas atklā
Alčide De Gasperi — vīrs, kas stāvējis pie Eiropas Savienības šūpuļa
Alčide De Gasperi — vīrs, kas stāvējis pie Eiropas Savienības šūpuļa nov. 10, 2025 00:09:48 1881. gadā Austroungārijas impērijas Itālijas daļā dzimušais Alčide De Gasperi bija nelokāms fašisma pretinieks. 1943. gadā viņš nodibināja Kristīgo demokrātu partiju un kļuva par pirmo Itālijas Republikas premjerministru. Šajā amatā viņš vadīja valsti līdz 1953. gadam. Kopā ar Konrādu Adenaueru un Robēru Šūmanu viņš ir devis ārkārtīgi svarīgu ieguldījumu, veicinot Eiropas integrāciju.
Eiropas Parlaments, Berlīnes mūra krišana un Vācijas atkalapvienošanās
Eiropas Parlaments, Berlīnes mūra krišana un Vācijas atkalapvienošanās okt. 8, 2025 00:12:17 1989. gadā naktī no 9. uz 10. novembri negaidīti tiek atvērtas robežas, ko sargā Berlīnes mūris. Vienlaikus krīt Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) komunistiskā valdība. Aukstajam karam pienākušas beigas, un Eiropa pāršķir nozīmīgu vēstures lappusi. Mēnesi vēlāk ar Brandenburgas vārtu oficiālu atvēršanu tiek pilnībā atjaunota pārvietošanās brīvība starp abām Vācijas valstīm. 1990. gada 3. okto
Konrāds Adenauers — vienotības un miera simbols
Konrāds Adenauers — vienotības un miera simbols maijā 8, 2025 00:09:04 Konrāds Adenauers — pirmais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers — ir devis izšķirošu ieguldījumu savas valsts atjaunošanā pēc Otrā pasaules kara un būtiski veicinājis Eiropas vienotību. Par primāru viņš uzskatīja izlīgumu ar Franciju un atbalstīja Eiropas integrāciju, rosinot veidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Neraugoties uz tādiem šķēršļiem kā Berlīnes mūris, viņš bija nelokāmi apņēmies
Simona Veila — Eiropas Savienības pamatlicēja
Simona Veila — Eiropas Savienības pamatlicēja apr. 8, 2025 00:11:05 Simona Veila ir viena no Eiropas Savienības pamatlicējām un pirmā tieši ievēlētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja. Viņa veicināja Eiropas vienotību un stiprināja cilvēktiesības. Simona Veila iestājās par sieviešu tiesībām un bija viena no galvenajām personām, kas cīnījās par aborta legalizāciju Francijā, turklāt palīdzēja panākt, lai sievietes varētu strādāt vadošos amatos. Pati uz savas ādas pie
Starptautiskā sieviešu diena
Starptautiskā sieviešu diena martā 6, 2025 00:06:45 DescriptionStarptautiskās sieviešu dienas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad radās strādnieku kustības. Tā bija un joprojām ir diena, kurā tiek godināta cīņa un progress virzībā uz dzimumu līdztiesību. Eiropas Parlaments ir viens no aktīvākajiem dzimumu līdztiesības aizstāvjiem Eiropas Savienībā. Tas ir pieņēmis svarīgas rezolūcijas un tiesību aktus, lai aizsargātu sieviešu tiesības, ve
Māstrihtas līgums un tā attīstība
Māstrihtas līgums un tā attīstība okt. 31, 2024 00:09:17 Māstrihtas līgumu, kura oficiālais nosaukums ir Līgums par Eiropas Savienību, 1992. gada 7. februārī Māstrihtā, Nīderlandē, parakstīja toreizējās divpadsmit Eiropas Kopienu dalībvalstis. Tas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī pēc tam, kad visas dalībvalstis to bija ratificējušas. Ar Māstrihtas līgumu oficiāli tika izveidota Eiropas Savienība, tā pārveidojot Eiropas Ekonomikas kopienu par saliedēt
Atceroties Srebrenicu
Atceroties Srebrenicu jūl. 11, 2024 00:09:48 1995. gada 11. jūlijā Bosnijas serbu spēki ģenerāļa Ratko Mladiča vadībā ieņēma Bosnijas austrumu pilsētu Srebrenicu, ko ANO bija pasludinājusi par drošības zonu. Nākamo dienu laikā tika sistemātiski nogalināti un masu kapos aprakti vairāk nekā 8000 musulmaņu, galvenokārt vīrieši un zēni. Tūkstošiem sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tika piespiedu kārtā deportēti. Ap 20 līdz 50 tūkstoši
Eiropas Savienības lielākās paplašināšanās 20. gadadiena
Eiropas Savienības lielākās paplašināšanās 20. gadadiena apr. 30, 2024 00:05:02 Šajā reizē ienirsim Eiropas vēstures dzīlēs, lai atzīmētu kādu ļoti svarīgumu notikumu — 20. gadadienu kopš Eiropas Savienības vēsturiski lielākās paplašināšanās kārtas. 2004. gada 1. maijā Strasbūrā desmit valstis pievienojās Eiropas Savienībai, oficiālo Savienības darba valodu saimi kuplinot ar deviņām jaunām valodām. Tas bija svētku, vienotības un neizsmeļamu iespēju brīdis.
Pieminot verdzības upurus un atceroties vergu transatlantisko tirdzniecību
Pieminot verdzības upurus un atceroties vergu transatlantisko tirdzniecību martā 25, 2024 00:08:58 Transatlantiskā vergu tirdzniecība ir baisa un sāpīga sadaļa cilvēces vēsturē. Tā ilga vairāk nekā 400 gadus, un no vergu tirdzniecības cieta vairāk nekā 15 miljoni cilvēku. Verdzība ir atcelta, tomēr rasisma ideoloģija joprojām ir dzīva un vēl šodien veicina diskriminējošu attieksmi un uzvedību. Lai vairotu izpratni, veicinātu līdztiesību un veidotu iekļaujošāku sabiedrību, tiek īstenotas dažādas
Šengenas zona: kā panākt savstarpēju uzticēšanos, dzēšot robežas
Šengenas zona: kā panākt savstarpēju uzticēšanos, dzēšot robežas febr. 12, 2024 00:06:01 Šengenas zonas teritorijā ir divdesmit septiņas Eiropas valstis — divdesmit trīs ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Šajā zonā bez robežkontroles var brīvi ceļot no vienas valsts uz citu. Viss sākās 1985. gadā, kad piecas ES dalībvalstis nolēma atcelt kontroli pie savām iekšējām robežām.
Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena
Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena janv. 26, 2024 00:08:00 2005. gadā Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 60. gadadienā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, ar kuru 27. janvāri oficiāli pasludināja par Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu. “Holokausts” ir grieķu izcelsmes vārds, un tā nozīme saistās ar reliģisku ceremoniju, kurā ziedojums tiek pilnībā sadedzināts. Mūsdienās ar to apzīmē ebreju vajāšanu un aptuveni sešu miljonu šīs

Ieteikts