
Komandcentrs
Katru otro nedēļu trešdienās aptuveni pusstundu “Komandcentrā” pievēršamies gan Latvijai tuvākām un pazīstamākām valstīm, gan izceļam interesantas aktualitātes citos pasaules nostūros. Tēmas neizbēgami skar pasaules politikas svarīgos spēlētājus ASV un Krieviju, kā arī “karstos punktus” un interesantus notikumus politikas perifērijā.
Epizodes

Vai Ukrainas pārsvars dronu karā novedīs pie okupantu patriekšanas?
Kopš aizvadītās ziemas Ukraina arvien izeiktāku pārsvaru gūst tā sauktajā "dronu karā" ar Krieviju - tās bezpilota lidaparāti turpina bombardēt Krievijas ekonomikas pamatu - naftas pārstrādes rūpnīcas - agresorvalsts teritorijā, bet no pašas Ukrainas okupētās daļas pienāk arvien skaidrāki signāli, ka ukraiņu droni sagrāvuši okupantu apgādes līnijas Melnās jūras piekrastē. Vai tas nozīmē, ka inicia

ASV pamet Vāciju, Vācija audzē militāros muskuļus – vai tas ir labi NATO?
Pēc strīda ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka izvedīs no valsts 5000 tur izvietoto ASV karavīru. TIkmēr pati Vācija, kas jau kopš sakāves 2. pasaules karā savu armiju apzināti uzturējusi salīdzinoši vāju, Merca vadībā pieteikusi ambīcijas atkal kļūt par Eiropas dominējošo militāro spēku. Vai tas ir labi? Cik ātri Vācija var modernizēt armiju, lai tā spē

Vai ungāri vēlēšanās gāzīs Putina lieldraugu Orbānu?
Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas. Ilggadējajam premjeram Viktoram Orbānam beidzot parādījies nopietns konkurents Pēters Maģārs. Socioloģiskas aptaujas viņa vadītajai opozīcijas partijai "Tisza" sola uzvaru pār Orbāna "Fidesz". Tomēr Orbānam palīgā steidz gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan Krievijas specdienesti. Kurš uzvarēs un kā tas mainīs Eiropas kopējo politiku? Par to raidī

Vai pēc zaudējumiem ASV Tramps meklē uzvaru Irānā?
ASV prezidents Donalds Tramps piedzīvojis sāpīgu iekšpolitisko sakāvi – Augstākā tiesa tirdzniecības tarifus, ko Tramps bija piemērojis daudzām pasaules valstīm, atzinusi par pretlikumīgiem. Socioloģiskās aptaujās viņa popularitāte turpina kristies, un politikas vērotāji prognozē Trampa Republikāniskajai partijai sāpīgu zaudējumu novembrī gaidāmajās Kongresa starpvēlēšanās. Tikmēr starptautiskajā

Kāda ir situācija Ukrainā un Krievijā pēc četriem gadiem kara?
Pēc dažām dienām apritēs jau četri gadi kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Par spīti milzu grūtībām, ko sagādā okupantu uzbrukumi civiliedzīvotājiem, bargais sals un ASV palīdzības apsīkums, iebrucējiem nav izdevies salauzt Ukrainas aizstāvjus. Tieši otrādi, okupantu virzība arvien palēninās, bet viņu zaudējumi frontē pieaug. Ko tālāk varam sagaidīt frotnes līnijā? Kāda ir situāc

Vai Tramps "apēdīs" Grenlandi?
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava otrā prezidentūras termiņa sākumā atgriezās pie runām, ka ASV grib iegūt Dānijai piederošo Grenlandes salu. Uz vairākiem mēnešiem runas noklusa, bet tagad atjaunojušās ar jaunu sparu. Vairākas Eiropas valstis nosūtījušas uz Grenlandi savus karavīrus, Tramps pret šīm valstīm sola no februāra ieviest jaunus tarifus, bet Eiropas Savienības līderi jau apsprieduši

Vai kārtējais Trampa miera plāns atkal lemts neveiksmei?
Kaismīgas diskusijas gan diplomātu aprindās, gan plašā sabiedrībā raisījis kārtējais ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājums panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Mediji atmasko dīvainas detaļas par to, kā ASV un Krievijas pārstāvji runājuši par 28 punktu miera plānu, analītiķi to kritizē kā pārāk izdevīgu Kremlim, vienlaikus no Krievijas skan ziņas, ka tā šo plānu tik un tā nebūtu gatava parakstīt.

Kā sociālists pārvaldīs pasaules finanšu galvaspilsētu?
ASV notikušas kārtējās starpvēlēšanas, kur ekonomiskās nenoteiktības, valdības darba daļējas apturēšanas un prezidenta Donalda Trampa skandālu fonā lielus panākumus guvusi opozīcijā esošā Demokrātiskā partija. Vislielākais pārsteigums, kas nonācis arī starptautisko ziņu virsrakstos – ASV lielākās pilsētas, par globālās finanšu sistēmas galvaspilsētu dēvētās Ņujorkas mēra amatā ievēlēts 34 gadus ve

Vai Donalds Tramps tiešām panācis īstu mieru Tuvajos Austrumos?
Oktobrī aprit jau divi gadi kopš "Hamās" teroristu grupējuma asiņainā iebrukuma Izraēlā, kam sekojusi ilga un asiņaina karadarbība starp Izraēlas bruņotajiem spēkiem un "Hamās" atbalstītājiem Gazas joslā. Tagad jaunu miera plānu piedāvājis ASV prezidents Donalds Tramps un tas arī pieņemts. Ko šis plāns paredz? Vai miers ir iespējams ilgtermiņā? Vai Izraēlas reakcija uz iebrukumu bijusi samērīga? K

Agresora militārie droni šaipus NATO robežām – cik ilgi vēl to pacietīsim?
Pēdējos mēnešos no nebijuša šoka par teju regulāru parādību kļuvusi agresorvalsts Krievijas militāro dronu "iemaldīšanās" Baltijas valstu vai Polijas teritorijā. Masveidīgākais šāds notikums piedzīvots vien pagājušonedēļ. Kā politiski un militāri uz šādiem notikumiem reaģēt? Cik ticamas ir versijas par apzinātām provokācijām, cik - par tehniskām kļūmēm dronu vadīšanā? Par to Ansis Īvāns raidījumā

Tarifi, draugs pedofils un ultimāts Krievijai – kas notiek ar Donaldu Trampu?
Globālās lielvaras ASV politikā aizvadītā vasara bijusi karsta un nekas neliecina, ka kaislības grasītos aprimties. ASV prezidentu Donaldu Trampu iekšpolitiski arvien niknāk vajā senā draudzība ar pedofilijā apsūdzēto Džefriju Epstīnu, bet ārpolitiski viņš turpina "tarifu karu" ar lielu daļu pārējās pasaules. Vienlaikus pavisam tuvu pienācis arī kārtējais Trampa noteiktais termiņš, līdz kuram Krie

Vērdiņš analizē un komentē Ukrainas dronu operāciju "Zirnekļa tīkls"
Svētdien Krieviju un pasauli pārsteidza plašs un veiksmīgs Ukrainas dronu uzbrukums Krievijas gaisa bāzēm dziļi valsts teritorijas iekšienē. Kādus postījumus ienaidniekam spējuši nodarīt ukraiņu droni un vai operācija "Zirnekļu tīkls" mainīs spēles noteikumus pamiera sarunās? Par to "Delfi TV" raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns runā ar militārā bloga "Vara bungas" autoru, NBS rezerves

Kurp pāvests Leons XIV vedīs katoļu baznīcu?
Pēc tikai dažu dienu ilgas spriešanas Romas katoļu baznīcas kardināli ievēlējuši jaunu baznīcas galvu - tas ir Čikāgā dzimušais kardināls Roberts Prevosts, kurš pāvesta amatā stājies ar vārdu Leons XIV. Viņš ir vēsturē pirmais no ASV nākušais pāvests, kurš tiek uzskatīts par tuvu iepriekšējā pāvesta Franciska sabiedroto un centristu vairākos mūsdienās sāpīgajos "kultūrkaru" jautājumos. Kādas izmai

Kas būs jaunais pāvests un kurp dodas katoļu baznīca?
Kas būs nākamais Romas pāvests? Vai viņa vadībā katoļu baznīca kļūs konservatīvāka vai liberālāka? Un kā vērtējams mūžībā aizgājušā pāvesta Franciska devums pasaulei? Vai viņš bija dižens reformātors, kas ieviesa baznīcā pieticību? Vai tieši otrādi - aizveda baznīcu neceļos? Par to un citiem jautājumiem Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāt

Trampa tarifi – "četrdimensiju šahs" vai zilonis trauku veikalā?
ASV prezidents Donalds Tramps 2. aprīlī izsludināja jaunus tirdzniecības tarifus pret gandrīz visām pasaules valstīm – tikai Krievija, Baltkrievija, Kuba un Ziemeļkoreja nekrita viņa nežēlastībā. Tagad liela daļa tarifu atkal "iepauzēti", bet Tramps pie tiem sola atgriezties jau tuvā nākotnē. Kā Tramps nonāca pie tarifiem? Kā izrēķināja procentus, ko piemērot dažādām valstīm? Kādēļ viņam šis rīks

Kas zināms par traģēdiju Pabrades poligona purvā?
Pagājušās nedēļas vidū militāro mācību laikā Pabrades poligonā Lietuvā notika traģisks negadījums - ASV karavīri ar bruņoto remonta un evakuācijas mašīnu M88 HERCULES iebrauca purvā un nomira. Tikai pirmdien 31. martā agri no rīta noslīkušo transportlīdzekli izdevās no ūdens izcelt. Kā traģēdija varēja gadīties? Cik bīstami ir purvi militārajai tehnikai? Un ko no notikušā varam mācīties? Par to An

Vai Ukrainā iespējams pamiers un kā interesēs tas būtu?
Kopš Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā starptautiskā politika piedzīvojusi daudzas satraucošas pārmaiņas. Viena no redzamākajām - Trampa šķietamā vēlēšanās izbeigt karu Ukrainā par jebkādu cenu, pat pieļaujot Krievijas uzvaru. Vai starpvalstu sarunās izdosies panākt 30 dienu pamieru? Uz kādiem nosacījumiem? Un kā interesēs tas beigu beigās būtu? Par to Andris Kārkluvalks raidījumā "Koma

Retzemju metāli, Krievijas propaganda un karš Āfrikā
Pēdējās nedēļās arvien biežāk dzirdam vārdu salikumu "retzemju metāli". Galvenokārt tādēļ, ka tos ASV prezidents Donalds Tramps pieprasa no Ukrainas, un tādi atrodami Trampa iekārotajā Grenlandē. Kara vai mūžīgā sasaluma skartajās zemēs šādu izrakteņu ieguve gan ir vairāk teorētiska. Praktiski tādus iegūst daudzviet Āfrikā. Bet kurā pusē mūsdienu ģeopolitiskajos konfliktos ir Āfrikas valstis? Kādē

Kāds ir stāvoklis frontē pēc trīs gadiem pilna mēroga kara?
Pirmdien apritēs trīs gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kāds šobrīd ir stāvoklis frontē? Cik ilgi vēl Ukrainas aizstāvji spēs pretoties iebrucējiem? Vai tieši otrādi - cik drīz gaidāms sabrukums okupantu ierindā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcnetrs" runā ar Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.

Tramps Grenlandi nopirks, iekaros vai liks mierā?
ASV prezidents Donalds Tramps savu jauno termiņu uzsācis ļoti aktīvi, izdodot virkni pavēļu attiecībā uz nelegālo imigrāciju, transpersonu tiesību ierobežošanu un izstāšanos no starptautiskām organizācijām un nolīgumiem. Tramps arī aktīvi sazvanās ar dažādu pasaules valstu līderiem. Viena no šīm sarunām raisīja sašutuma vētru nelielajā Ziemeļvalstī Dānijā - Tramps gandrīz stundu esot centies Dānij

Tramps atgriezies Baltajā namā. Kas tālāk?
Republikānis Donalds Tramps ir atkal stājies ASV prezidenta amatā. Viņa raisītu skandālu netrūka jau mēnešos starp vēlēšanām un inaugurāciju. Vai turmpākos četrus gadus pasaules politikā valdīs neprognozējamība? Kā Tramps centīsies pildīt solījumu izbeigt karu Ukrainā pirmajā dienā kopš stāšanās amatā? Vai viņa "joki" par Grenlandes, Panamas kanāla un Kanādas iekļaušanu ASV sastāvā paliks tikai jo

Kā cīnīties ar kabeļu rāvējiem Baltijas jūrā?
Pēdējos mēnešos par teju ierastu parādību kļuvusi iespējamā dažādu zemūdens kabeļu sabotāža, ko pastrādā ar Krieviju un Ķīnu saistīti civilie kuģi. Tie, velkot enkuru pa Baltijas jūras dzelmi, sarauj datu un elektrības kabeļus, kas savieno dažādas NATO valstis Baltijas jūras krastos. Pēc pēdējā šāda gadījuma Somija pat arestēja iespējamo vaininieku. Kā šādus uzbrukumus varam novērst? Kādi ir sabot

2024. gads Ukrainā – ko gaidīt tālāk? Saruna ar Valdi Kuzminu
2024. gads, diemžēl, tā arī neatnesa lielus panākumus Ukrainas aizstāvju cīņā pret iebrucējiem no austrumiem. Krievijas armija tikmēr turpinot šķērdēt gan savu karavīru dzīvības, gan militāro tehniku, kilometru pa kilometram turpina okupēt plašākas Ukrainas teritorijas. Protams, ne viss ir tik melnbalti - Ukrainas karavīri joprojām kontrolē daļu pašas Krievijas Kurskas apgabala, ko iekaroja šovasa

Kad sabruks Krievijas kara ekonomika?
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Rietumvalstis steidza noteikt pret to plašas sankcijas. Cerība bija, ka agresorvalsts ekonomika sagrūs, tā būs spiesta pārtraukt karu un atkāpties. Tas nenotika. Pēc sākotnējām valūtas kursa svārstībām un IKP krituma, Krievijas ekonomika 2023. gadā pat esot augusi, lielā mērā pateicoties milzu pieprasījumam no valdības pēc militārās tehnikas ražo

Kas būs kas Donalda Trampa valdībā?
Gatavojoties pārņemt varu ASV pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās, Donalds Tramps izziņojis virkni savas topošās valdības amatpersonu. Starp tiem ir jau gadiem pazīstami ASV politiķi, bet izskan arī uzvārdi, kas lielākajai daļai pasaules neko daudz neizsaka. Daļa nomināciju tikušas cilvēkiem, kuri ilgstoši stingri nostājas par draudzību ar Eiropu un Ukrainu, bet vēl daļa ir neslēpti Rietumu pasaules

Diskusija par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem
Pirms dažām stundām durvis aizvēra pēdējais vēlēšanu iecirknis ASV. Galīgie vēlēšanu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet visticamāk, nākamos četrus gadus pasaules spēcīgāko lielvalsti atkal vadīs Donalds Tramps. Kādi vēl pavērsieni gaidāmi pirms vēlēšanu kaislības būs norimušās? Kā mainīsies ASV kurss un kā tas ietekmēs Latvijas drošību? Un beigu beigās - vai "apokalpises teicējiem" izrādīsies taisnī

Gads kopš 7. oktobra – kas notiek Tuvajos Austrumos?
Šonedēļ aprit gads kopš "Hamās" sarīkoja asiņainu teroraktu, no Gazas joslas iebrūkot Izraēlā, nogalinot ap 1200 cilvēkus un vēl 250 saņemot gūstā. Daļa ķīlnieku joprojām atrodas teroristu nagos, bet Izraēlas izvērstajā militārajā atbildes operācijā Gazas joslā gājuši bojā vairāki desmiti tūkstošu palestīniešu. Gadu vēlāk konflikts neaprimst - tieši otrādi, Izraēla īstenojusi vērienīgas operācijas

Kaķu ēdāji Springfīldā, Zelenskis Amerikā un otrais Trampa slepkavības mēģinājums
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ vizītes laikā ASV plāno tikties gan ar prezidentu Džo Baidenu, gan republikāni Donaldu Trampu, lai lūgtu lielvalsts atbalstu karā ar Krieviju. Tikmēr ASV politikā arvien saasinās priekšvēlēšanu cīņa un skandalozi notikumi seko viens otram. Tramps piedzīvojis jau otro slepkavības mēģinājumu, kamēr mediji joprojām mutuļo par viņa skandalozajiem izteik

Putins Mongolijā, krievu drons Latgalē – karš un starpvalstu līgumi
Pēdējās nedēļās starptautiskajā arēnā noticis gana daudz kā tāda, kas prasa jurista vērtējumu - kā tā vispār var un vai kādam par to kas draud? Mongolija vizītē uzņēma Krievijas valdoni Vladimiru Putinu, ignorējot starptautisko aresta orderi. Tikmēr krievu droni arvien regulārāk savos centienos bombardēt Ukrainu "nomaldās" un ielido NATO valstīs - pagājušajā nedēļas nogalē vien tas notika gan Latv

"Telegram" saimnieka arests, "X" pircēju saraksts
Sociālie tīkli jau labi sen no vietas, kur dalīties ar ballīšu bildēm un apsveikt paziņas jubilejās, ir pārvērtušies par reāliem ģeopolitiskiem ieročiem. Valstis tajos apzināti izplata savu propagandu un dezinformāciju. Arī pašu tīklu īpašnieki tos nereti nekautrējas izmantot savu personīgo politisko ideju popularizēšanai. Globālo ziņu virsrakstos ne velti aizvadītajā nedēļas nogalē redzējām ziņas

Uzbrukums Trampam, Baidens pensijā, Harisas uznāciens - ASV vēlēšanas
Līdz pasaules ietekmīgākā politiķa ASV prezidenta vēlēšanām palikuši mazāk nekā trīs mēneši. Jau tagad skaidrs, ka pašreizējais prezidents Džo Baidens šo amatu vairs neieņems. Pēc Baidena izgāšanās debatēs, viņa vietā Demokrātu partija prezidenta amatam virza līdzšinējo viceprezidenti Kamalu Harisu. Kas viņa ir, kādu politiku piekops? Republikāniskā partija tikmēr palikusi uzticīga bijušajam prezi

Kādēļ Armēnija vairs negrib "draudzēties" ar Krieviju?
Kaukāza valsts Armēnijas valdība paziņojusi, ka gatavojas izstāties no Krievijas vadītās Kolektīvās drošības organizācijas. Tā vietā tā grib kļūt par ASV stratēģisko partneri. Kādēļ Armēnija šādi rīkojas laikā, kad kaimiņvalsts Gruzija iet tieši pretējo ceļu? Vai draudzība ar ASV tai dos labākas drošības garantijas, nekā ar Krieviju? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas

Okupantu zvērības Harkivā, F-16 gaidas - kas šovasar notiks Ukrainā?
Rietumvalstis jau ilgstoši sola Ukrainai piegādāt lielu skaitu ASV ražoto F-16 iznīcinātājlidmašīnu. Kad tās beidzot sāks sargāt Ukrainas debesis no okupantu bumbām? Vai ilgi iekavētā ASV militārās palīdzības pakete ļaus Ukrainai atkal pāriet pretuzbrukumā? Kādēļ Krievija atkal izvērsa ofensīvu Harkivas reģionā, kuru Ukrainas aizstāvji no okupantiem atbrīvoja jau pirms pusotra gada? Par to Ansis

"Teherānas miesnieka" nāve – kas notiks Irānā pēc prezidenta bojāejas?
Vai par "Teherānas miesnieku" dēvētā Irānas prezidenta Ibrahima Raisi nāve ko mainīs Irānas politikā? Vai Irāna varētu pārtraukt atbalstīt "Hamās" teroristus Izraēlā un Krieviju tās karā pret Ukrainu? Vai drīzāk tieši otrādāk - nākamais prezidents būs vēl kareivīgāks un konflikti eskalēsies? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecība

Ko gaidīt no Eiropas Parlamenta vēlēšanām?
Kā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas mainīs Eiropas Savienības nākotni? Vai "zaļais kurss" joprojām būs spēkā? Vai varu pārņems nacionālisti? Vai Ursula fon der Leiena saglabās Eiropas Komisijas prezidentes krēslu? Un kas beigu beigās būtu visizdevīgāk Latvijai? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

ASV atkal palīdzēs Ukrainai – vai pietiekami, vai nav par vēlu?
Pēc mēnešiem ilgas minstināšanās, ASV parlamenta apakšpalāta šajā nedēļas nogalē beidzot apstiprināja ilgi gaidīto 61 miljardus dolāru vērto militārās palīdzības paketi Ukrainai. Kaut gan lielākā daļa sabiedrības, gan politiķu ASV atbalsta Ukrainu tās karā pret Krieviju, palīdzības paketi ilgstoši nevarēja pieņemt, jo to bloķēja daļa Republikāniskās partijas politiķu. Cik svarīga šī palīdzības pak

Jānis Slaidiņš par Ukrainā piedzīvoto un stāvokli frontē
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem frontes notikumu komentētājiem. Viņa komentāri balstīti ne tikai datos, bet arī personīgajā pieredzē un gadiem ilgi uzturētos kontaktos ar Ukrainas aizstāvjiem. Slaidiņš Ukrainā viesojies arī šogad. Par stāvokli frontē citām aktualit

Asiņainais terorakts Maskavā – ko par to zinām, kas vēl jānoskaidro?
Piektdienas vakrā Krievijas galvaspilsētā Maskavā notika apjomīgākais terorakts šajā valstī pēdējos gados - koncertzālē "Crocus City Hall" uzbruka bruņoti vīrieši. Uzbrukumā un tā laikā izraisītā ugunsgrēkā vismaz 139 cilvēki gāja bojā, bet vēl 180 guvuši ievainojumus. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka teroristus notvērušas Brjanskas apgabalā un publicēja video, kuros nežēlīgi spīdzina aizdomās

Krievijas prezidenta 'vēlēšanas' – ko varam secināt?
Nedēļas nogalē Krievijā notika kārtējās prezidenta "vēlēšanas", un tajās kārtējo reizi "uzvarēja" Valdimirs Putins. Ko - ja jebko - varam secināt no pasākuma norises? Cik ilgi pie varas vēl noturēsies asinskārais režīms? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi.

Baltijas jūra kļūst par 'NATO ezeru' – vai Latvija būs drošāka?
Ilgais Zviedrijas iestāšanās process NATO beidzot noslēdzies un līdz ar to visas Baltijas jūras piekrastes valstis, izņemot Krieviju, ir alianses sastāvā. Krievija gan saglabā pieeju jūrai caur Kaļiņingradas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Vai Latvijas piekraste tagad ir lielākā drošībā? Cik militāri spēcīga mums tuvējos ūdeņos ir agresorvalsts? Raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns par to runā ar

Divi kara gadi – kas notiek frontē? Jānis Slaidiņš 'Komandcentrā'
Šonedēļ apritēs jau divi gadi, kopš Krievija sāka savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Ja kara pirmajā gadā varējām būt optimisti, jo Ukrainai izdevās okupantus patriekt no lielas daļas savas teritorijas, tad pagājušais gads pagājis ar stagnējošu fronti un rūkošu Rietumu atbalstu. Kāda šobrīd ir militārā situācija frontē un ko varam gaidīt nākotnē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā

Kas notiek ASV politikā? Saruna ar Andri Teikmani
Vai Donalds Tramps varētu atkal uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās? Kā šī Putinu slavinošā NATO kritiķa atgriešanās ASV prezidenta krēslā ietekmētu Latvijas drošību? Kāda, ja jebkāda, ietekme uz vēlēšanu un priekšvēlēšanu rezultātiem būs daudzajām tiesvedībām, kurās iesaistīts Tramps? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un Latvijas vēstnie

'Hamās' teroristi, hutiešu pirāti – kāda tiem saistība ar Irānu?
Jau vairākus mēnešus turpinās Izraēlas militārā operācija pret "Hamās". "Hamās" un citus tuvo austrumu nemiernieku un teroristu grupējumus atbalsta Irāna. Viens no tiem - Jemenā valdošie hutieši - pēdējās nedēļās izvērš pirātiskus uzbrukumus komerctransporta kuģiem Sarkanajā jūrā. Irāna un Pakistāna tikmēr apmainījušās militāriem triecieniem viena otras teritorijā. Cik nestabili ir Tuvie Austrumi?

Kas Gazas joslā notiks pēc kara? Saruna ar vēsturnieku Iļju Ļenski
Cik ilgi Izraēla vēl turpinās karu Gazas joslā? Un kas notiks pēc karadarbības beigām? Vai tiešām tur varētu tikt celtas ebreju apmetnes? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru, vēsturnieku Iļju Ļenski.

Ukrainas nākotne Eiropā – būt vai nebūt?
Pagājušās nedēļas beigās Eiropas Savienības valstu vadītāji pulcējās sammitā, kur sprieda gan par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, gan finansiālo palīdzību kara plosītajai valstij. Kā jau vēstīts, Ungārijas premjerministrs un Vladimira Putina "draugs" Viktors Orbāns pārējo Eiropas līderu spiedienam padevās tikai vienā no tiem. Par to, kāda būs Ukrainas nākotne - Eiropā vai ārpus tās - Andris

Kauja par Avdijivku un Dņepras forsēšana – majors Slaidiņš ’Komandcentrā’
Kaut iestājusies ziema, Ukrainā nerimstas asiņainas cīņas starp valsts aizstāvjiem un okupantiem no Krievijas. Tagad jau mēnešiem ilgi asākās kaujas notiek par Avdijivkas pilsētiņu Doņeckas pievārtē. Vienlaikus, citā frontes sektorā pie Hersonas Ukrainas karavīriem izdevies šķērsot Dņepras upi un nostiprināties tās abos krastos. Par kara gaitu Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar Zemessa

Kādēļ Krievijas tauta tā arī nav sadumpojusies pret Kremli?
Kad kļuva skaidrs, ka Kremļa plāns iekarot Ukrainu dažās dienās ir izgāzies, izskanēja prognozes, ka pašā Krievijā sāksies pretošanās karam. Sevišķi, kad dzimtenē atgriezīsies kritušo zārki. Tās nepiepildījās. Vēlāk līdzīgas prognozes atkārtojās, kad Krievijā sākās masu mobilizācijas vilnis. Arī tad tās nepiepildījās. Kādēļ? Un cik stabils šobrīd ir Kremļa režīms? Par to raidījumā "Komandcentrs" A

Izraēlas un ’Hamās’ karš. Saruna ar vēsturnieku Iļju Ļenski
Kopš "Hamās" brutālā iebrukuma Izraēlā pagājis gandrīz mēnesis, tomēr konflikts šobrīd ne rimst, ne risinās. Kādēļ konflikts vēsturiskajā ebreju un palestīniešu zemē ir tik samežģīts? Ko pēdējo simts gadu pieredze mums ļauj secināt par Izraēlas nākotni? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru, vēsturnieku Iļju Ļenski.

’Hamās’ zvērības un Izraēlas atbilde. Saruna ar Diānu Peršteinu-Lapkis
Joprojām turpina atklāties jauni fakti par zvērībām, ko oktobra sākumā Izraēlā pastrādāja "Hamās" teroristi. Tikmēr Izraēlas armija izvērš arvien asākus triecienus pa grupējuma kontrolēto Gazas joslu. Daudz neatbildētu jautājumu arī turpina izskanēt par to, kā teroristiem izdevās tik nesagatavotu pārsteigt vienu no spēcīgākajām valsts drošības sistēmām pasaulē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komand

Kā uzvarēt dronu karā?
Ukrainas aizstāvji apgalvo, ka kopš kara sākuma notriekuši jau aptuveni 5000 Krievijas bezpilota lidaparātu jeb dronu. Arī paši ukraiņi aktīvi izmanto dronus lai uzbruktu mērķiem Krievijā sākot no Sevastopoles Krimā un beidzot ar Maskavas debesskrāpjiem. Kādēļ tieši droni mūsdienu karā kļuvuši par vienu no efektīvākajiem, salīdzinoši lētākajiem un manevrētspējīgākajiem ieročiem? Ko Latvijas aizstā

Kā Ukraina turpina gremdēt Krievijas kuģus un pat zemūdeni?
Jūras karā, kur vienai valstij ir spēcīga karaflote, bet otrai flotes vispār nav, graujošus panākumus turpina gūt valsts bez flotes. Tā varētu raksturot Krievijas un Ukrainas karadarbību Melnajā jūrā. Pirms nedēļas Ukrainai izdevās iznīcināt nu jau kārtējo Krievijas kuģi "Minska", kā arī, pirmoreiz vēsturē, zemūdeni "Rostova pie Donas". Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Na

’Namejs 2023’ – ko Latvijas aizstāvji mācās no Ukrainas kara?
No 5. septembra Latvijā notiek ikgadējās visaptverošās militārās mācības "Namejs", kurās piedalās ap 8500 cilvēku. Kādi scenāriji tajās tiks izspēlēti? Cik ļoti un kā mācībās integrēta Ukrainas kara pieredze? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar pulkvežleitnantu, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Militāro mācību pārvaldes priekšnieku Agri Liepiņu.

Vai Donalds Tramps nonāks cietumā, un ko tas nozīmētu Latvijai?
Bijušais ASV prezidents un vienlaikus Republikāniskās partijas vadošais kandidāts uz šo amatu nākamajās vēlēšanās Donlds Tramps kļuvis par apsūdzēto jau četros kriminālprocesos. Vairāki no tiem varētu tikt iztiesāti jau nākamā gada pavasarī. Vai tas nozīmē, ka Tramps pasaules varenāko valsti varētu vadīt no cietuma kameras? Un ko viņa pārvēlēšana nozīmētu Latvijas un Austrumeiropas drošībai? Par t

Majors Jānis Slaidiņš par karu Ukrainā
Kaujas par Ukrainas nākotni turpinājušās visu vasaru, tomēr par lielām izmaiņām frontē ziņas tā arī nav pienākušas. Kaut iniciatīva neapšaubāmi pieder Ukrainas pusei, arvien vairāk ziņu izskan par Krievijas plāniem veikt jaunu mobilizācijas vilni. Ko tuvākajos mēnešos varam sagaidīt Ukrainā, un kā Latvijas drošību ietekmē "Vagner" algotņu nonākšana Baltkrievjā - par to Ansis Īvāns raidījumā "Koman

Algotņu grupējuma ’Vagner’ dumpis Krievijā
Pēkšņs dumpis, ilgstoši plānots valsts apvērsuma mēģinājums vai militāri politisks teātris? Tik dažādas versijas paspēja izskanēt, kamēr nedēļas nogalē algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieki maršēja uz Maskavu. Sacelšanās beidzās tikpat ātri un pēkšņi kā sākusies, apstulbušajai pasaulei tā īsti arī nezinot, kas notika Krievijas varas aizkulisēs. Kā "Prigožina dumpis" ietekmēs turpmākās Krievijas ka

Ko gaidīt no Ukrainas pretuzbrukuma?
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās 475 dienas un notikumi pēdējās nedēļās uzņem apgriezienus – pēc visa spriežot, ir sācies ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums. Par notikumiem frontē raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Ko Turcijas vēlēšanas mainīs pasaulē?
Vairākas nedēļas ārpolitikas vērotāji pavadīja saspringti vērojot notikumus Turcijā. Tur ilggadējajam valsts līderim, gana autoritārajam prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam draudēja varas zaudēšana. Tagad vēlēšanu otrā kārta aizvadīta, bet tas, cik stabila nākotnē būs valsts iekšpolitika un cik uzticams Erdogans kā partneris būs Eiropai joprojām nav pārlieku skaidrs. Par to Ansis Īvāns raidījum

Intervija ar Vācijas Bundestāga deputāti Zandu Martens
Pagājušā gada februārī īsi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzstājās ar vēsturisku runu. Tajā viņš pasludināja, ka pienācis "Zeitenwende" jeb pagrieziena punkts Vācijas ārējās drošības politikā. Ko tieši Šolcs ar to domāja un kas no viņa plānotā ir īstenojies - par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Šolca partijas biedri, Latvijā dzimuš

Kā NATO plāno aizstāvēt ’katru collu’ savas teritorijas?
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem kara noziegumiem, NATO maina savu aizsardzības koncepciju - vairs ne atkarot Krievijas okupētās teritorijas, ja nu tā iebrūk kādā alianses dalībvalstī, bet gan aizstāvēt "katru collu" savas teritorijas no pirmās uzbrukuma dienas - tā aprīļa vidū vēstīja prestižais ASV laikraksts "New York Times". Ko tieši šī koncepcijas maiņa nozīmē Bal

Vai ASV noplūdušie dokumenti apdraud Ukrainas pretuzbrukumu?
ASV tiesa pagājušonedēļ lēma apcietināt kādu 21 gadu vecu zema ranga karavīru Džeiku Teišeiru. Kā šobrīd izskan - tieši viņš bijis liela mēroga slepenu ASV militāro dokumentu noplūdes avots. Turklāt Teišeira tos nopludinājis nevis, lai celtu trauksmi vai kāda ārvalstu specdienesta uzdevumā, bet gan lai vienkārši palielītos saviem nepilngadīgajiem draugiem internetā. Kādēļ tas vispār varēja notikt?

Vai un kā arestēs Putinu?
Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā marta vidū izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi saistībā ar Krievijas īstenoto ukraiņu bērnu deportāciju. Ko tieši šis orderis nozīmē politiski, un ko juridiski? Cik lielas ir izredzes, ka Putins tiešām sēdīsies uz apsūdzēto sola? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes lektoru, starptautisko tiesību ek

Ko Sji Dzjiņpins meklē Kremlī?
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins šonedēļ trīs dienas ilgā vizītē apmeklē Krieviju. Pēc tās it kā iecerētas Dzjiņpina sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kādi ir Ķīnas mērķi, vai tā grasās pastiprināt militāro atbalstu Kremļa agresīvajam karam, vai arī cer kļūt par miera sarunu vedēju starp Krieviju un Ukrainu? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas i

Vai Gruzijas politiķi nostājušies uz Krievijas ceļa?
Tikai pēc vairākas dienas ilgiem masu protestiem Gruzijas valdošie politiķi pagājušonedēļ piekrita apturēt jauna antidemokrātiska likuma ieviešanu. Un tikai apturēt, nevis atteikties no ieceres vispār. Kā viena no pirmajām NVS valstīm, kuras izrāvās no Krievijas "maigās varas" apkampieniem, tajos ieslīdējusi atkal atpakaļ? Un cik ticami ir Gruzijas valdošo politiķu apgalvojumi par kursa uz Rietumi

Vai un kā Krievija plāno Baltkrievijas ’anšlusu’?
Kremlī ir izstrādāts detalizēts "lienošās aneksijas" plāns, kā ar politiskiem, ekonomiskiem un militāriem līdzekļiem pilnībā sagrābt Baltkrieviju līdz 2030. gadam – tā pagājušonedēļ, atsaucoties uz Vladimira Putina administrācijā tapušu dokumentu, ziņoja vairāki starptautiski mediji. Šis plāns gan tapis vēl pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas parādīja – ne visi Kremļa plāni piepild

’Kara gads’: saruna ar Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu
Žurnālists Ansis Īvāns ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu apspriež kara gaitu gada garumā – svarīgākos "lūzuma" brīžus, kas izmainīja militāro situāciju frontē, ļaujot Ukrainas aizstāvjiem pāriet pretuzbrukumā.

Vai un kad Ukrainu uzņems Eiropas Savienībā?
Vai tiešām Ukraina jau divu gadu laikā varētu kļūt par pilntiesību Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti? Kam jānotiek, lai tas būtu iespējams, un kādi ir galvenie šķēršļi tās ceļā? Un, protams, kā Ukrainas iestāšanās, mainītu pārējo ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju dzīves? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu.

’Leopard’, ’Challenger’, ’Abrams’ – kurš labākais Rietumu tanks Ukrainai?
Pēc ilgas minstināšanās rietumvalstis beidzot apstiprinājušas tanku piegādes Ukrainai. Tā saņems gan vācu "Leopard", gan britu "Challenger", gan ASV "Abrams" tankus. Kā šie tanku modeļi atšķiras viens no otra un no Krievijas bruņojuma? Cik spēcīgi un cik strauji tie izmainīs spēku samērus frontē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba

Kurā pusē Ukrainā karo baznīca?
Pagājušā gada nogalē kristīgo pasauli pārsteidza ziņa, ka Ukrainā baznīca pirmo reizi atļāvusi ticīgajiem Ziemassvētkus svinēt kopā ar Rietumu baznīcām 25. decembrī, nevis 7. janvārī, kā to dara Krievijā. Vienlaikus kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma sākuma izskanējušas arī ziņas par Ukrainā aizturētiem prokrieviskiem garīdzniekiem un par drošībnieku veiktām kratīšanām baznīcās. Kuru pusi karā

Kādēļ Krievija cenšas sasaldēt Ukrainu?
Piektdien Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja kārtējo masīvo - šoreiz ap 60 - raķešu zalvi. Tā rezultātā daudzviet valstī uz laiku tika atslēgta elektrība. Šādu pret civiliedzīvotājiem vērstu taktiku - censties sabombardēt Ukrainas energoinfrastruktūru - agresorvalsts piekopj jau vairākus mēnešus. Bet kādēļ šos ieročus nevērst pret karavīriem frontē? Vai sabombardētas elektrostacijas ir neiesp

Ar ko beigsies kaujas par Bahmutu? – ’Komandcentrā’ militārais vēsturnieks Valdis Kuzmins
Nelielā Bahmutas pilsēta Ukrainas austrumos nu jau mēnešiem kļuvusi par intensīvāko kauju vietu starp Ukrainas aizstāvjiem un okupantiem no Krievijas. Kādēļ okupanti nežēlo spēkus šīs pilsētiņas ieņemšanai? Ko tās zaudējums nozīmētu Ukrainai? Un kā pašreizējais karadarbības veids vērtējams militāro konfliktu vēstures kontekstā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar vēsturnieku, Latvi

Kurā pusē karos ’ģenerālis ziema’?
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau precīzi deviņus mēnešus, un par spīti ukraiņu panākumiem, joprojām nekas neliecina, ka karš drīzumā varētu beigties. Dienām paliekot īsākām, bet laika apstākļiem - aukstākiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kurā pusē šoreiz karos "ģenerālis ziema"? Ja iepriekš februārī sasalušo zemi centās izmantot uzbrūkošā Krievija, vai tagad sals nāks par labu pretuzb

Kādēļ Krievijas flote turpina izgāzties karā pret Ukrainu?
Oktobra nogalē Krievijas Melnās jūras kara flote piedzīvoja kārtējo apkaunojošo izgāšanos - Ukrainas bezpilota "dronu" uzbrukumā cieta vismaz trīs okupētās Krimas pilsētas Sevastopoles ostā stāvoši karakuģi. Pēc tam Krievija paziņoja, ka izstājas no "labības darījuma", kas ļāva Ukrainai eksportēt ražu pa Melno jūru, bet jau dažas dienas vēlāk, nostāju atkal mainīja, un darījumā "iestājās". Kādēļ a

Pildegovičs par Irānas atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu
Kamēr civilizētās pasaules valstis arvien vairāk novēršas no Krievijas, Irāna tai nodrošina dronus, kurus tā izmanto Ukrainas iedzīvotāju terorizēšanai, nogalinot cilvēkus un izpostot kritiski svarīgo infrastruktūru. Tikmēr pašā Irānā plosās nemieri, kurus autoritārais režīms apspiež ar brutālām metodēm. Kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz Irānas atbalstu Krievijai un vai Irānā iespējams vietēja

Kurš un kā uzspridzināja Krimas tiltu?
Sestdien pasaules uzmanības centrā kārtējo reizi nonāca Krima - sprādzienā cietis Vladimira Putina "lepnums" - superdārgais tilts, kas savieno Krimas pussalu ar Krieviju. Brutāla Krievijas atbildes reakcija nebija ilgi jāgaida - pār Ukrainas pilsētām nokrita vairāk nekā 80 agresora raķetes. Tas gan nav mainījis kara kopējo gaitu - Ukraina turpina gūt panākums cīņā ar okupantiem, kaut zemākā tempā

Viltus referendumi un kodoldraudi – ’Komandcentrā’ Latvijas vēstnieks Ukrainā Kļava
Kopš straujā Ukrainas aizstāvju izrāviena septembra sākumā Harkivas apvidū, frontes līnija atkal šķietami stabilizējusies, kaut cerības joprojām ir uz ukraiņu panākumiem. Tikmēr Krievijā izsludināta daļēja mobolizācija un tās kontrolētajos Ukrainas reģionos notiek pseido-referendumi par pievienošanos Krievijai. Arvien aktuālāki kļūst arī sadzīviskie jautājumi - kā kara izpostītajās teritorijās pār

Kā Ukraina patrieca okupantus no Harkivas apgabala
August nogalē sākās Ukrainas aizstāvju pretuzbrukums Krievijas okupantiem valsts dienvidu Hersonas apgabalā, tomēr pēc tam vairākas nedēļas no frontes bija maz ziņu par izmaiņām frontē. Līdz pēkšņi aizvadītajā nedēļas nogalē ukraiņi gluži vai neticamā ātrumā patrieca iebrucējus no pavisam cita valsts reģiona - Ziemeļaustrumos esošās Harkivas. Vai beidzot noticis ilgi gaidītais lūzuma punkts kara g

Ekskluzīva intervija ar Ukrainas Augstākās Radas spīkeru Ruslanu Stefančuku
23. augustā apritēja seši mēneši, kopš Krievija sāka savu brutālo un neprovocēto iebrukumu Ukrainā. Kaut Ukraina noturējās pret sākotnējo iebrucēja pārspēku, okupēta joprojām ir liela daļa valsts un par karadarbības drīzu izbeigšanos nekas neliecina. Kādi pavērsieni gaidāmi vai cerami tuvākajā laikā un kā Latvija var palīdzēt Ukrainai aizstāvēties - par to Ansis Īvāns runā ar Ukrainas Augstākās Ra

’Komandcentra’ sezonas noslēgums: kara pirmie mēneši, Ukrainas nākotne un Latvijas drošība
Kopš 24. februāra Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās nežēlīgi un asiņaini, tomēr spilgtu uzvaru un panākumu netrūkst arī Ukrainas aizstāvjiem - uzvara kaujā par Kijivu, Bilahorivkas "gaļasmašīna", "Moskva" nogremdēšana. Noslēdzot raidījuma "Komandcentrs" pirmo sezonu atskatāmies uz to, kā šie notikumi ietekmēja kara gaitu un vēršam skatu nākotnē. Ansis Īvāns studijā runā ar bloga "Vara bungas" a

Karš Ukrainā un Latvijas drošība
Cik droši pēc vairāk nekā trim kara mēnešiem Ukrainā esam mēs Latvijā? Kā mūs ietekmēs turpmākā kara gaita un lielie ģeopolitskie notikumi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar ģenerāli Raimondu Graubi, kurš militārās karjeras laikā vairāk nekā 10 gadus ieņēmis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatu.

’Azovstaļ’ beigas un Bilahorivkas ’gaļasmašīna’
Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst jau vairāk nekā trīs mēnešus, taču viens pēc otra pasludinātie agresora mērķi tā arī nav īstenojušies. Par situāciju frontē un ieročiem, kurus Krievija liek lietā, lai tomēr gūtu panākumus, žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.











