Skanošais
Latvijas Bankas raidieraksti par ekonomiku, finansēm un citām aktuālām tēmām.
Episodes
Kā pārkreditēšana var palīdzēt tev ietaupīt? Ekspertu viedokļi un padomi
Pagājušajā gadā stājās spēkā grozījumi normatīvajos aktos, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju vienkāršāk un lētāk pārkreditēt mājokļa kredītus ar mainīgu procentu likmi pie citiem aizdevējiem. Pārkreditēšana jeb pašreizējā hipotekārā kredīta pārcelšana uz citu banku vai lūgšana savai bankai samazināt likmi var būt lielisks veids, kā samazināt ikmēneša maksājumus un ilgtermiņā ietaupīt ievērojamas su
Procentu likmes turpina krist, bet piesardzība saglabājas
17. oktobrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome jau otrajā monetārās politikas sēdē pēc kārtas nolēma pazemināt eiro procentu likmes. Inflācija eirozonā nokritusi zem mērķa līmeņa (kas ir 2 % vidējā termiņā), tomēr ECB prezidente Kristīne Lagarda nesteidzas pasludināt uzvaru pār inflāciju un saglabā piesardzību. Tiek prognozēts, ka gada nogalē inflācija nedaudz pieaugs, lai 2025. gada laikā atka
Ekonomikai vajadzīga spēcīga finanšu nozare. Kādi soļi jāsper Eiropai?
Vai finanšu nozare ir gatava mūsdienu tautsaimniecības vajadzībām? Kāpēc Eiropā labi darbojas vienotais preču tirgus, bet par finanšu pakalpojumu tirgu to nebūt nevar teikt? Šie jautājumi tika šķetināti Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" oktobra sākumā.Šajā "Skanošā" epizodē Latvijas
Procentu likmes krīt. Cik straujš būs turpinājums?
12. septembrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome lēma veikt nākamo procentu likmju pazeminājumu. Tas ir jau otrais šogad.Uzreiz pēc sēdes mūsu ekonomists Erlands Krongorns sarunājās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, kas ir viens no Padomes locekļiem.Sarunā Kazāks stāsta, ka, lemjot par likmju samazinājumu, viņš un kolēģi ņēma vērā gan jaunākos datus par ekonomiku – pamatā inflāciju
Vēstule no pensiju pārvaldnieka. Kas tālāk?
Aptuveni puse pensiju 2. līmeņa dalībnieku – tātad katrs otrais no mums – tur savu naudu savam vecumam neatbilstošā plānā. Tas nozīmē, ka viņi neizmato pilnvērtīgi visas iespējas, ko var piedāvāt Latvijas pensiju sistēma.Lai to labotu, veiktas izmaiņas likumā. Tās pensiju pārvaldniekiem ļauj saņemt informāciju par savu pārvaldīto plānu dalībniekiem un sazināties ar viņiem.Ko tas nozīmē iedzīvotāji
Procentu likmes: kas par tām jāzina?
Šovasar Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ilgi gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes tika uztverts kā pozitīva ziņa kredītņēmējiem – tātad var cerēt arī uz kredītu maksājumu sloga samazinājumu.Nupat 18. jūlija sēdē, kā arī tika gaidīts, likmes tika saglabātas iepriekšējā līmenī.Šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē runājam par to, kā uz šiem notikumiem raudzīties no iedzīvotāja
Kā izvēlēties ilgtspējīgu pensijas uzkrājumu?
Klāt noslēdzošā ilgtspējīgām finansēm veltītā epizode, un tajā runājam par zaļajiem pensiju produktiem un to nozīmi ilgtspējīgākas nākotnes veidošanā. Šajā epizodē uzzināsi:· Kādas ir galvenās atšķirības starp pensiju 1., 2. un 3. līmeni?· Kā lēmumi par pensiju var būt ilgtspējīgi? Kas ir zaļie pensiju produkti, un cik tādu ir Latvijā?· Cik ienesīgi ir zaļie pensiju produkti sal
Kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana?
Turpinot no visām pusēm aplūkot ilgtspējīgu finanšu tematu, šajā epizodē ielūkojamies dziļāk, kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana.Šoreiz uzzināsi:Kādi ieguldījumi ir pieejami Latvijā, un kuri no tiem ir ar zaļo komponenti?Kā atšķirt ilgtspējīgus ieguldījumus no neilgtspējīgiem?Kas ieguldītājam jāņem vērā par ilgtspējīgiem ieguldījumiem? Vai tiem ir kādas īpašas atšķirības, risku iezīme
Kā aizņemties ilgtspējīgi?
Turpinot ilgtspējīgu finanšu tēmu, šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē skaidrosim, kas ir zaļie kredīti.Sarunā iezīmējam arvien pieaugošo sabiedrības interesi un pieprasījumu saņemt zaļos kredītus un finanšu pakalpojumus, piemēram, ēku renovācijai, elektroauto iegādei vai kādas energoefektīvas tehnoloģijas uzstādīšanai.Ekspertes stāsta: zaļo kredītu attīstība liecina, ka finanšu nozare
Kas ir ilgtspējīgas finanses?
Pirmajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē, kas izskan Zemes stundas nedēļā, iezīmēsim, kas ir ilgtspējīgas finanses. Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm, nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Un te loma būs arī privātajām investīcijām, jo kopējo rezultātu var ietekmēt mūsu katra veiktās izvēles ieguldīt ne tikai dro
Recepte ekonomikas izaugsmei: kas jādara, lai Latvijai izdotos?
Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. Dažādi eksperti uzsver dažādus faktorus. Kāpēc dažām valstīm izdodas, bet dažām nē? Ko var darīt Latvija un arī Eiropa? Un kāpēc šie jautājumi nodarbina centrālās bankas ekspertu prātus?Par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts sarunā
Pelnītprasme #10: Makroekonomika un ieguldījumi
Ekonomiskā attīstība ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslīdes. Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldījumu veikšanai, jo tad iespējams iegādāties aktīvus par zemāku cenu. Laikā, kad Latvijā ik dienas diskutē par inflāciju un energoresursu krīzi un valda liela nenoteiktība, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jāmeklē risinājumi, kā šajos apstākļos plānot savas finan
Pelnītprasme #9: Kā aizsargāt savas tiesības?
Brīdī, kad investori ir iegādājušies akcijas, spēkā stājas vairāki akciju tiesību aizsardzības veidi, par kuriem daudzi pat nenojauš. Nav svarīgi, cik daudz akciju pieder katram akcionāram, arī mazākuma akcionāriem ir pietiekami daudz iespēju, lai rosinātu pārmaiņas, piemēram, labāku korporatīvo pārvaldību kādā jomā, pieprasītu informāciju vai tās publisku atklāšanu, sasauktu akcionāru sapulci vai
Pelnītprasme #8: Kāds ir sekmīgs kapitāla tirgus dalībnieks?
Līdzīgi, kā vērtējot biznesa partnerus vai pakalpojumu sniedzējus, arī finanšu tirgū, izvēloties ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās, nākamajiem akcionāriem ir būtiski vairāki aspekti. Piemēram, pārliecība par biznesa nišas ilgtspēju un biznesa modeli, kas nākotnē nesīs peļņu gan uzņēmumam, gan investoram. Vēl viens no investoriem svarīgiem aspektiem ir uzņēmuma piedāvātās priekšrocības tā akciju
Kas notiek ar pensiju 2. līmeņa fonda uzkrājumiem?
Uzkrātais 2. līmeņa pensijas kapitāls ekonomikas satricinājumos neaug, kā gribētos. Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kāpēc zeķē paturētais tomēr sarūk vairāk, bet ieguldījumi gan obligācijās, gan akcijās ilgākā posmā pārsniedz inflāciju. Kāpēc 2. un 3. pensiju līmeņa kapitālu iegulda ārzemju aktīvos, ne Latvijā? Mērķis ir ne tikai nopelnīt vairāk, bet arī dažādot ieguldījumus, lai pensija nebūt
Pelnītprasme #7: Privātā investora pirmie soļi ieguldījumu jomā
Privātajiem investoriem vai tiem, kuri tikai domā spert pirmos soļus ieguldījumu jomā, bieži vien ir bažas, vai es visu izdarīšu pareizi, vai man ir pietiekami daudz līdzekļu, lai ieguldītu, vai varu sākt ar mazu summu. Nav īsti skaidrs, kas jādara, lai būtu sakārtotas attiecības ar finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu mirklī, kad no investīcijām gūst peļņu.Sākot investēt, rodas jautājums,
Pelnītprasme #6: Alternatīvie ieguldījumi: nekustamais īpašums un māksla
Raidieraksta “Pelnītprasme” sestajā epizodē vērtēsim divus alternatīvus ieguldīšanas veidus: ieguldījumus nekustamajā īpašumā un mākslas priekšmetos. Raidieraksta laikā tā viesi ik pa laikam nonāk pie secinājuma, ka gan zeme un nekustamais īpašums, gan arī dažādi mākslas priekšmeti jau izsenis – krietni pirms vērtspapīru rašanās – ir uzskatīti par lietderīgu veidu, kā saglabāt un vairot savu labkl
Pelnītprasme #5: Kam pievērst uzmanību ieguldot?
Raidieraksta “Pelnītprasme” piektajā epizodē plašāk spriedīsim par to, kam pievērst uzmanību ieguldot. Viens no svarīgiem ieguldīšanas aspektiem nenoliedzami ir risku izvērtējums. Raidieraksta viesi atklās, kā vērtēt riskus, kur meklēt informāciju, kā to izmantot un interpretēt. Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti mūsdienās ir ļoti būtiski gan uzņēmumu darbības stratēģijās, gan arī iegul
"Pelnītprasme" #4: Ieguldījumu portfeļa izveide
Šajā raidieraksta epizodē runāsim jau par krietni praktiskākiem jautājumiem: kā izveidot savu ieguldījumu portfeli atbilstoši savai pieredzei, cik aktīvu ieguldījumu stratēģiju izvēlēties, kādus vērtspapīrus iegādāties un kā diversificēt riskus? Kopīgi ar raidījuma viesiem meklēsim atbildes, kādam jābūt ieguldījumu portfelim, lai naktīs varētu mierīgi gulēt. Kādi ieguldījumu veidi ir piemēroti ie
Einars Repše par Latvijas Bankas likumu, lata sižetiskajiem risinājumiem
Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 3. daļa, kurā tiek runāts par:🔵 Latvijas Bankas likuma tapšanu un Vācijas padomu neatka
Einars Repše atceras, kā tapa neatkarīga centrālā banka brīvā valstī
Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 2. daļa, kurā tiek runāts par:🔵 Starpbanku norēķinu reformēšanu, bezskaidrās naudas apr
Pelnītprasme #3: Ieguldījumu lēmumi: racionāli vai emocionāli?
Uzvedības ekonomika ir zinātnes joma, kas pēta, kā dažādi psiholoģiski, sociālie vai citi faktori ietekmē cilvēku finanšu lēmumus un uzvedību. Pētījumu atziņas pārsteidz, atklājot, piemēram to, cik daudz lēmumus ietekmē emocijas.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” trešajā epizodē runāsim par to, vai investīciju lēmumi ir racionāli un c
Einars Repše par priekšdarbiem Latvijas Bankas atjaunošanai
Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 1. daļa, kurā šādas tēmas:🔵 Pie Latvijas Bankas pārtapšanas deviņdesmitajos godam strād
Pelnītprasme #2: Latvijas investoru kopienas
Dažādās dzīves situācijās mūs visus interesē citu cilvēku viedokļi un pieredze. Investīcijas nav izņēmums. Tomēr Latvijā esam diezgan kūtri uzzināt citu pieredzi investīciju jomā, bet jo īpaši – dalīties ar savu.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” otrajā epizodē runāsim par to, kas ir investoru kopienas, kādas tās var būt un kādus iegu
Pelnītprasme #1: Latvijas iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un SKDS veiktā aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par ieguldījumiem kopumā ir labas, bet viņi aizvien vilcinās tās pielietot savā ikdienā, lai ieguldītu uzkrājumus ar mērķi pelnīt ilgtermiņā. Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” pirmajā epizodē iepazīsimies ar nesen veiktās socioloģiskās
Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?
Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz trīsreiz bagātāki. Rīgas ekonomika aug straujāk gan par Latvijas ekonomiku, gan par Eiropas Savienības ekonomiku. Taču Viļņa un Tallina attīstās vēl straujāk. Ar pašreizējo attīstības tempu Viļņas un Tallinas ienākumu līmeni R
Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?
Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk apmierināti ar pilsētas pārvaldības kvalitāti nekā Tallinas un Viļņas iedzīvotāji. Turklāt visās jomās. Rīdzinieku skatījumā korupcijas apjoms Rīgas domē pēc vēlēšanām samazinās. Taču nepieciešams turpmākais progress. Ar
Lielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?
Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par trešdaļu - no 900 000 līdz 600 000. Savukārt Tallinā un Viļņā iedzīvotāju skaits aug. Kāpēc? Rīgā ir vislielākā mirstība un vismazākā dzimstība. No Rīgas izbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc. Ja tas tā turpināsies – Viļņa pēc i
Lielpilsētas (2): Kas jādara, lai rīdzinieki pilsētā justos droši un uzticētos viens otram?
Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata drošību un iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos Rīgā. Rīdzinieki, salīdzinot ar Tallinas un Viļņas iedzīvotājiem, pilsētā jūtas apdraudētāki un biežāk kļūst par noziedzības upuriem. Rīgas iedzīvotāji neuzticas viens otram. Rīga ir viena no nedrošākām galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Drošības sajūta ir viena no cilvēku pa
Kā sākt ieguldīt gudri
Iespējas ieguldīt pieejamas ikvienam! Ik uz soļa, īpaši digitālajā vidē, tiekami aicināti šķirties no saviem līdzekļiem tagad ar cerību nākotnē nopelnīt vairāk. Aplikācijas viedtālruņos, investīciju platformas bez komisijas maksas un neticami piedāvājumi vilina iesaistīties. Kāpēc šādi plaši pieejami finanšu pakalpojumi tas ir iespējams tieši tagad, kā bija kādreiz? Par to saruna ar Latvijas Banka
Personīgā budžeta plānošana - ar ko sākt?
Parasti visi ir vienisprātis personīgais budžets ir jāplāno! Taču kad un ar ko lai sāk? Kādi ir pirmie soļi, lai plānošanu iesāktu veiksmīgi? Izrādās, nav jāgaida 31. decembris, lai apņemtos analizēt savu personīgo budžetu, izsvērt izdevumu un ienākumu attiecību. Ikgadējā finanšu pratības nedēļa ir gluži piemērots laiks, lai uz savām finansēm paskatītos no cita skatu punkta.Tāpēc šajā reizē uz sar
Finanšu pratība pirmsskolā
2022. gada Finanšu pratības nedēļa ir īstais laiks, lai runātu par naudas prasmi. Taču labākā prakse finanšu pratības veicināšanā saka priekšā, ka tas darāms jo agrāk, jo labāk. Proti, par naudu ar pašiem mazākajiem var un vajag runāt jau no agras bērnības. Latvijā tieši pirmsskolas izglītības iestādes ir tās, kurās bērni apgūst pirmās prasmes un iemaņas. Par to, kā ar finanšu pratības jautājumu u
Lielpilsētas (1): Rīga nekad nekļūs par Ņujorku, un nevajag! Rīgai jākļūst par labāku savu versiju.
Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā.Iekšzemes kopprodukts un ienākumi megapolēs ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim, par to šajā un nākamajos raidierakstos Latvjas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs.Aprīlī norisināsies 2022. gada pirmās “Ekspertu sarunas”. Tajās eks
Krievijas iebrukuma Ukrainā mainītā saimnieciskā realitātē: kas jāmaina pašiem Latvijā
Kustības vektors Latvijai ierasts - prom no atkarības saitēm ar Krieviju, bet jauna situācija nāk ar svaigiem nezināmajiem. Tie jāiekartē – 3.marta raidierakstā "Skanošais" Latvijas Bankas ekonomisti Uldis Rutkaste, Elmārs Zakulis un Edvards Kušners par mainīto realitāti trīs jomās: tautsaimniecībā, tās finansēšanā, enerģētikā.Īsi no viņu teiktā:Uldis Rutkaste. Krievijas izolēšana palēn
Latvijas Banka – mājas finanšu pratībai
Finanšu pratība – pirmajā brīdī izklausās visai sarežģīti. Bet ko šis jēdziens nozīmē? Atbildot īsi – tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Arī gādīga saimniekošana.Plašāk par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kurā komunikators Ivars Svilāns izvaicā Latvijas Bankas finanšu pratības ekspertus Aiju Brikši un Kasparu Kravinski.2022. gada 1. janvār
Ko atklāj pētījums par aplokšņu algām?
Ikviens būs dzirdējis par aplokšņu algām, to negatīvo ietekmi uz kopējo valsts attīstību un šādu nelegālo maksājumu saņēmēju labklājību (piemēram, tiekot nostumtiem no palīdzības ekonomisko krīžu laikā un mūža nogalē saņemot niecīgu pensiju). Latvijas Bankas debijas raidierakstā “Skanošais” – komunikatora Ivara Svilāna saruna ar pētniekiem Konstantīnu Beņkovski un Kārli Vilertu par centrālās banka
