Tāpēc, ka traumēts?
Šis raidieraksts ir veltīts psiholoģiskās traumatizācijas seku izpratnei un palīdzībai ikdienas dzīvē. Vita Kalniņa, psiholoģe un psihoterapijas speciāliste ar 23 gadu pieredzi, skaidro, kā rodas traumas, kādas sekas tās atstāj un kā ar tām iejūtīgi apieties. Mērķis ir mazināt vainas un kauna sajūtu, kā arī uzlabot attiecības ar sevi un citiem.
Epizodes
#35 Mūžīgais negatīvisms kā traumas sekas
Vai pazīsti tādu cilvēku, kuram gandrīz nekad nekas nav pa prātam? Lai kas arī notiktu, viņš atradīs kaut ko, par ko izteikt kritiku un paust savu neapmierinātību.Varbūt reizēm šādu attieksmi pamani arī sevī?Aiz mūžīgā negatīvisma var slēpties mēģinājums pasargāt sevi no vilšanās, ievainojamības vai šaubām par sevi, par to, ka neesmu pietiekami labs. Kritizēšana var radīt arī kontroles un pārākuma
#34 Melošana kā traumas sekas
Šajā raidieraksta epizodē stāsts ir par melošanu kā vienu no iespējamām izdzīvošanas un pielāgošanās stratēģijām pēc traumatiskas vai ilgstoši nedrošas, visbiežāk bērnības pieredzes. Dzirdēsi arī par izpatikšanas reakciju, kas var ieslēgties situācijās, kad cilvēks tik ļoti cenšas izvairīties no otra dusmām, vilšanās vai atraidījuma, ka sāk teikt to, ko, viņaprāt, otrs vēlas dzirdēt.Ja bērnībā tei
#33 Pasīvā agresija kā traumas sekas
Netieši pārmetumi, klusēšana, ironija, regulāra kavēšanās, “nejaušas” aizmāršības un dīvaina gaisā jūtama spriedze, kas pasaka vairāk nekā vārdi - tā visa ir pasīvi agresīva uzvedība.Pasīvā agresija parasti nenozīmē, ka kādam vienkārši ir "tāds raksturs". Biežāk tas ir iemācīts izdzīvošanas veids, kā paust savas dusmas vai vajadzības netiešā veidā, jo tieša izteikšanās savulaik radīja k
#32 Sāc uztvert sevi nopietni!
Psihoterapijas praksē bieži dzirdu, kā cilvēki, runājot par savām smagajām dzīves pieredzēm, noliedz, ko tās īstenībā viņiem nozīmējušas. Viņi mazina ne tikai savu pagātnes pieredžu nozīmību, bet arī nepietiekami nopietni pievēršas tam, ko piedzīvo savā dzīvē pašlaik. Daudzi nes smagas pagātnes un arī tagadnes nastas, kas realitātē nozīmē viņiem grūtības un ciešanas, taču viņi turpina "pacies
#31 Vēlme pēc ātriem risinājumiem traumas dziedināšanā
Atklājot, ka dažādu dzīves grūtību cēlonis varētu būt iepriekš piedzīvota traumatizācija, dabiska šķiet vēlme pēc iespējas ātrāk šo visu atrisināt. Savukārt, dzirdot, ka dziedināšanās var prasīt pat vairākus gadus, daudzi alkst atrast kādu ātrāku un īsāku ceļu uz risinājumu un atvieglojumu. Epizodē dzirdēsi:kāpēc informācija un nozīmīgas atziņas par traumu izcelsmi un simptomiem vēl nenozīmē dzied
#30 Grūtības pieņemt lēmumus un trauma
Kad dzīve sasniedz punktu, kurā nepieciešamas kādas pārmaiņas, tās parasti sākas ar lēmumu. Tomēr gana daudziem tieši šī lēmuma pieņemšana šķiet grūtākais uzdevums. Viņi vilcinās, ilgi diskutējot un analizējot situāciju, gan iesaistot tajā citus, gan iekšēji paši ar sevi. Kamēr notiek vilcināšanās un atlikšana, dzīve turpinās kā iepriekš - ar vecajām un pierastajām ciešanām. Tomēr neapmierinātība
#29 Grūtības palikt vienatnē kā traumas sekas
Laiks, kas pavadīts vienatnē, var būt brīnišķīga iespēja beidzot sadzirdēt sevi, darīt to, kas patīk pašam, un atpūsties no citu radīta "trokšņa".Tomēr ne visiem brīži, kad neviena cita vairs nav līdzās, ir patīkami un uzpildoši. Gluži pretēji - daudziem tie kļūst par milzu izaicinājumu, no kā labprātāk gribētu izvairīties.Epizodē uzzini:kā grūtības palikt vienatnē ir saistītas ar piesai
#28 Kas tu gribi būt Jaunajā gadā?
Gada noslēgumā aicinu veltīt laiku, lai pārdomātu, kāds tev bija šis gads. Kādus izaicinājumus un kādas pārmaiņas tu piedzīvoji? Ko tie tev mācīja?Ko tu vēlies sev Jaunajā gadā?Un - kas tu gribi būt Jaunajā gadā?Epizodē dzirdēsi jautājumus pašrefleksijai, tāpēc iesaku sagatavot papīru un rakstāmo.Laimīgu Tev Jauno gadu, brīnišķīgais klausītāj!Pievērs uzmanību: Līdz 12. janvārim notiek pieteikšanās
#27 Izdzīvot Ziemassvētkos, ja tavā ģimenē nav veselīgu attiecību
Daudziem Ziemassvētku laiks mēdz būt smags tāpēc, ka jāsatiek ģimene, kurā valda neveselīgas attiecības. Pārsvarā tas tiek noliegts, tāpat kā tiek noliegti bērnībā piedzīvotie pāridarījumi. Taču bieži atgriešanās šajā vidē un vēl kopā ar šiem cilvēkiem nozīmē vienlaikus nonākt arī kontaktā ar neskaitāmiem traumu trigeriem.Šo iemeslu dēļ daudzi pieauguši cilvēki nepriecājas par gaidāmajiem svētkiem
#26 Perfekcionisms un trauma
"Varēja vēl labāk!" ir perfekcionista devīze cauri dzīvei. Lai cik ļoti tu centies un ieguldījies, nav īsti brīža, kurā varētu sev uzsist uz pleca un nosvinēt sasniegto. Katram pabeigtajam projektam seko nebeidzams arvien jaunu izaicinājumu slogs un galvenais - ne mirkli nedrīkst apstāties!Perfekcionisms ir kompensācijas stratēģija, tāds šķietams risinājums ārkārtīgi dziļām un bieži no s
#25 "Nekad nav pietiekami" kā traumas simptoms
Iespējams, ka zini to sajūtu, kā tas ir, kad ārēji visa kā ir gana, taču iekšēji šķiet, ka tomēr nepietiek. Tāds milzīgs ne ar ko neremdināms emocionāls izsalkums, kas izpaužas negausībā pēc ēdiena, dažādām lietām, citu komplimentiem, dažādiem statusa simboliem, nemitīgiem mīlestības apliecinājumiem.Reizēm tai brīdī, kad roka sniedzas pēc kaut kā ļoti, ļoti kārota, turpat blakus ir jau doma par to
#24 Ievainojamība kā dāvana
Lai cik nedroši tas daudziem šķiet, tomēr atzīt savu ievainojamību un atklāti rādīt to arī citiem tomēr padara mūs stiprākus.Tad kāpēc daudzi no tās tik ļoti baidās?Epizodē dzirdēsi:kas ir ievainojamība un kāpēc tā var šķist nedroša;kā trauma ietekmē to, kā piedzīvojam ievainojamību;kā ievainojamību integrēt praktiski savā dzīvē.Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizā
#23 Drošības meklējumi un trauma
Ja tu joprojām ciet no traumatiskas pieredzes sekām, visticamāk esi viens no tiem, kurš pat tad, ja apkārtējie apgalvo, ka esi drošībā, un racionāli tam pat piekrīti, iekšēji tā nebūt nejūties.Nedziedinātie pārdzīvojumi var izraisīt ne tikai ilgstošus baiļu stāvokļus, bet pat somatiskus simptomus. Šādā stāvoklī var šķist ārkārtīgi ticami, ka pasaule ir bīstama, cilvēki ir draudīgi un nekur nav ies
#22 Kad vecāku "mīlestības" ir par daudz
Smagas bērnības pieredzes veidojas ne tikai ģimenēs, kur bērni un viņu vajadzības pamestas novārtā. Ciešanas var radīt arī pārmērīga vecāku uzmanība un nodarbošanās ar bērniem. Nereti tas vairāk kalpo pašu vecāku vajadzību apmierināšanai, nevis bērnu labklājībai. Šos attiecību modeļus un potenciālo kaitējumu atpazīt parasti ir grūtāk, jo no malas viss bieži izskatās skaisti un pareizi. Kā gan lai
#21 Kāpēc šķirties ir tik grūti?
Kad izveidojam dziļu tuvību attiecībās ar otru cilvēku, neapzināti tajā iesaistās ne tikai mūsu apzinātā pieaugušā daļa, bet arī citas - gan veselās, gan ievainotās iekšējā bērna daļas.Kamēr racionālā pieaugusī psihes daļa var pamatot, kāpēc šķiršanās process ir saprātīgs un varbūt pat vajadzīgs, tikmēr iekšējā bērna daļa baidās palikt bez šīm attiecībām. Reizēm šīs bailes var kļūt pat par visu pā
#20 Regulāras rūpes par sevi kā mocības
Parūpēties par sevi, savu ķermeni un vismaz par tā pamatvajadzībām būtu jābūt pašsaprotami un viegli. Tomēr, kāpēc tik daudziem labi zināmās un nepieciešamās rūpes par sevi ir tik grūtas? Īstenībā arī šeit varam meklēt un nereti atrast saistību ar traumatizācijām.Epizodē uzzināsi:Kāda saistība ir stabilai un labi regulētai nervu sistēmai ar ieradumiem un rutīnu?Kāpēc var būt grūti pievērsties sava
#19 Kāda ir Tava "toksiskā" uzvedība attiecībās?
Kad pārī regulāri notiek konflikti, kas neved pie risinājuma, bieži vaina tiek meklēta otrā. Viņa vai viņas nespējā, neprasmē, negribēšanā, viņa traumatizācijās. Nereti viens no pāra pat jau ir uzsācis individuālu psihoterapiju un labprāt uz to pierunātu arī otru. Kamēr tas neizdodas, otra traumas (parasti bez viņa piekrišanas) tiek analizētas tāpat – "mājas apstākļos". Paralēli tam otrs
#18 Spēja funkcionēt liela stresa apstākļos kā traumas sekas
Spēja turpināt funkcionēt augsta stresa apstākļos bieži tiek uzskatīta par priekšrocību. Tie ir cilvēki, kas izskatās stresa noturīgi, un daudzi citi viņus par to apskauž un apbrīno. Taču, neskatoties uz ieguvumiem, tam ir arī augsta cena, jo parasti tie ir arī cilvēki, kas jūtas savā ziņā "nedzīvi". Terapijā viņi mēdz atklāt, ka viņiem ir tāda sajūta, ka nekur pa īstam dzīvē nepiedalās.
#17 Greizsirdība, bailes otru zaudēt un emocionāla atkarība
Emocionāli atkarīgs cilvēks parasti piedzīvo neadekvātas bailes zaudēt otru, bieži savu partneri, bet, iespējams, arī savu bērnu vai citu cilvēku. Bailes tikt pamestam viņš mēģina mazināt ar milzu kontroli pār otru. Šādam cilvēkam ir vēlme saplūst ar otru, un viņi tic, ka bez otra nevar dzīvot. Dzīve ir pilna ar neuzticēšanos un greizsirdību, kas neļauj dzīvot pilnvērtīgi pašam savu dzīvi.No attie
#16 Saprast savas dusmas
Dusmas ir jūtas, kuras daudzi cenšas slāpēt un par kuru izpausmi jūtas vainīgi. Bieži saņemu jautājumus – kā tikt galā ar savām dusmām? Neiesaku dusmas aplūkot no perspektīvas, ka tas ir kaut kas, ar ko ir jātiek galā. Ir būtiski saprast, kā tās veidojas un kāda ir to saistība ar piedzīvotajām traumatizācijām. Tad, kad saprotam, ka dusmās slēpjas nozīmīga izdzīvošanas enerģija, varam sākt uz tām s
#15 Par ko pateikties narcistiskai mātei?
Attiecības ar mammu bērnībā parasti ir tuvākās un nozīmīgākās cilvēka dzīvē. Ja viss ir labi, tad bērns piedzīvo, ka māte ir cilvēks, ar kuru var justies drošībā, kurš redz bērnu tādu, kāds viņš ir, kurš pieņem, sniedz mierinājumu un beznosacījuma mīlestību. Māte ir cilvēks, kurš sasilda gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kurš pieņem bērnu ar visām veiksmēm un neveiksmēm, nodrošinot tādus emocionālus
#14 Vai un kā raudāšana var palīdzēt?
Praksē bieži sastopos ar pieaugušajiem, kas neatceras, kad pēdējo reizi ir tā pa īstam izraudājušies. Raudāšana ir kaut kas, kas diemžēl daudziem asociējas ar nepatīkamām izjūtām – kaunu, bailēm, vientulību, izmisumu, bezpalīdzību... Nav daudz tādu, kas to sev ne tikai ļauj, bet arī zina, kā raudāšana palīdz un kāda raudāšana tikai vairo smagumu. Protams, ka arī raudāšanas spēja vai nespēja lielā
#13 Uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi
Ja spējam uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, tad neesam bezpalīdzīgi dzīves un apstākļu upuri, bet gan izjūtam sevī spēku iestāties par sevi, savām domām, vajadzībām un interesēm. Tomēr ne visi formāli pieauguši cilvēki spēj uzņemties šāda veida atbildību. Daudzi joprojām ir sastinguši attīstības traumu radītajā bezpalīdzībā un ticībā, ka citi ir pie visa vainīgi un arī glābšana vai risin
#12 Medicīniska diagnoze un trauma
Tad, kad pašu vai kādu tuvinieku skārusi smaga saslimšana, neviens to īsti nav gaidījis vai kaut kā tam gatavojies. Tas ir notikums, ko grūti aptvert, un, visticamāk, nākas piedzīvot spēcīgas bailes un bezpalīdzību. Nereti slimniekam trūkst arī laika un telpas, lai jauno pieredzi kaut kā aptvertu un pārstrādātu ar to saistītās emocijas. Ja apkārtējie nesniedz godīgu informāciju par notiekošo, kā a
#11 Grūtības norobežoties attiecībās
Nespēja pateikt otram NĒ arī tad, ja ar prātu saprotams, ka tas nepieciešams paša labā un ka šādas attiecības ir destruktīvas, raksturīga cilvēkiem, kam bērnībā nav izdevies apgūt veselīgu spēju norobežoties.Piesaiste ar citiem cilvēkiem var sniegt mums drošības izjūtu, taču spēja norobežoties, sajūtot pašam sevi kā patstāvīgu un spējīgu ietekmēt savu dzīvi, ir ne mazāk nozīmīga.Epizodē uzzināsi:k
#10 Kontrolēšana kā traumatizācijas sekas
Vajadzība pēc drošības ir ārkārtīgi nozīmīga, taču diemžēl ne vienmēr varam to bērnībā apmierināt tādā mērā, lai spētu iegūt pamatuzticēšanos. Ja drošības izjūtas trūkst, tad apgūstam kompensācijas stratēģiju, ko praktizējam, lai vismaz īstermiņā sajustos drošāk – kontroli.Kontrolēšanai var būt dažādas sejas. Tā slēpjas, piemēram, perfekcionismā, greizsirdībā, dažādās pielāgošanās stratēģijās, vie
#9 Vai izvēlos nepareizos partnerus?
Nereti attiecību grūtībās izmēģinām dažādus risinājumus. Secinot, ka tie īsti nestrādā, mēdzam palikt pie domas, ka šis droši vien nav "īstais cilvēks". Vai tiešām un ko tas nozīmē?Partnerattiecībās, kurās bieži atkārtojas intensīvi strīdi par vienu un to pašu, tie mēdz atstāt paliekošus un dziļus ievainojumus. Diemžēl šie strīdi tā arī parasti neved pie cerētā risinājuma, ja vien partne
#8 Kā apieties ar traumu trigeriem?
Mūsdienās termins "trigeris" tiek izmantots gandrīz tikpat bieži un arī tikpat nevietā kā vārds "trauma". Epizodē dzirdēsi: - ko tieši nozīmē "trigeri", ja runājam par cilvēka psihi,- kāpēc trigeri veidojas un kā tie mums palīdz,- kā trigeri var traucēt,- kuros gadījumos tos mainīt ir vieglāk un kad sarežģītāk,- kā palīdzēt sev.Ja vēlies pievienoties manai memberšipa
#7 Pamata drošības izjūtas trūkums jeb attīstības trauma
Daudzi mokoši un ilgstoši simptomi kā, piemēram, dažādas bailes, vientulības izjūta, bezpalīdzība, ķermeņa nejušana, hronisks saspringuma stāvoklis un grūtības atslābt vai atpūsties, negatīvs paštēls, ir saistīti ar attīstības jeb piesaistes traumu. Šajā gadījumā, visticamāk, simptomi ir tik seni, ka cilvēks nemaz citādāku dzīvi nepazīst. Reizēm viņš uzskata, ka tāds vienkārši ir piedzimis, un līd
#6 Jaunā gada apņemšanās bez spiediena un vainas sajūtas
Dzīvojam laikā, kad par normālu tiek uzskatīta dzīve, kurā katrs cenšas sevi nemitīgi uzlabot, izvirzīt lielus mērķus, tos sasniegt un nekad tajā visā neapstāties. Ja ik vakaru neiekrītu gultā pārguris, visticamāk esi bijis slinks. Jaunais gads nereti ir brīdis, kad daudzi atkal mēģina sevi piespiest kļūt par citu, "labāku" cilvēku, cerot, ka tas mazinās viņu ikdienas ciešanas. Daudziem
#5 Tavs svētku izaicinājums – tikšanās ar ģimeni
Nezini, kā izvairīties no kopīgiem svētkiem ar saviem vecākiem vai citiem radiem? Iespējams, arī Tu piederi pie tiem, kas ilgojas piedzīvot skaistus brīžus kopā, taču ik gadu nožēlo, ka atkal esi kam tādam piekritis.Pat tie, kas jau gājuši psihoterapijā un kopumā pašlaik dzīvē jūtas gana stabili, var piedzīvot milzu satricinājumu, atkal nonākot vecāku mājās un satiekot savu izcelsmes ģimeni. Svētk
#4 Bailes no noraidījuma – traumatizācijas sekas
"Ja citi zinātu, kāds esmu patiesībā, tad viņi no manis novērstos." Varbūt arī Tev ir pazīstamas šādas dziļas šaubas par sevi, savu vērtību? Iespējams, nejūties droši par to, ka citi spētu Tevi pieņemt tādu, kāds esi?Arī tad, ja šaubas par sevi parādās tikai reizēm noteiktās situācijās, ir nozīmīgi izpētīt, kas tās izsauc. Iespējams, ka bailes no noraidījuma ierobežo Tavu dzīvi un neļauj
#3 Kad piedzīvotais kļūst par traumu?
Vai, izvairoties no noteiktiem notikumiem, var izvairīties arī no traumām? Jā un nē, jo trauma neslēpjas pašā notikumā, bet gan mūsu reakcijā uz to. Tā kā cilvēkiem atšķiras temperamenti, dzīves un attiecību pieredzes, attiecīgajā brīdī pieejamie iekšējie un ārējie resursi, tad arī tas, kā viņi piedzīvos teju identiskus notikumus, atšķirsies.Lai palīdzētu sev pēc smagiem notikumiem, mērķis nav aiz
#2 Kāpēc pašpalīdzības metodes var nedarboties?
Iespējams, arī Tu esi mēģinājis dažādas metodes, kurām Tev vajadzētu palīdzēt justies labāk. Kāds no Taviem draugiem vai kāds iedvesmojošs cilvēks publiskajā telpā apgalvo, ka vajag tikai saņemties. Tu dzirdi un lasi, ka vajag sevi disciplinēt, vajag domāt pozitīvi un darīt šīs konkrētās lietas, lai viss beidzot kļūtu labāk. Mēģināji un nesanāk? Jūties par sevi vēl sliktāk, nekā iepriekš? Tā neklā
#1 Kā atpazīt, vai esmu traumēts?
Runājot par traumām, mūsdienās dominē divas galējības, kas nav patiesas. Viens ir uzskats, ka, lai piedzīvotu traumatizāciju, jānotiek kam ārkārtīgi briesmīgam un tas skar tikai dažus cilvēkus. Otra - visi ir traumēti un viss ir "trauma". Ne visas grūtās un nepatīkamās dzīves pieredzes kļūst par traumatiskām. Līdzīgi dzīves notikumi vienam var kļūt traumatiski, kamēr cits spēj iziet tiem
