Satori podkāsti
Interneta žurnāla “Satori” podkāsti par kultūru, zinātni, sabiedrību un vidi. Podkāsti sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un Baltijas Mediju izcilības centra atbalstu. Par podkāstu saturu atbild biedrība “Ascendum”.
Epizodes
Ko mediji par Saeimas vēlēšanām vēsta krieviski? Vēlēšanu troksnis
3. oktobrī notiks 15. Saeimas vēlēšanas, kurās par iekļūšanu parlamentā sacenšas 14 partijas. Vien četrus mēnešus pirms vēlēšanām nomainījās valdība, informatīvo telpu piepilda vēstījumi par drošības draudiem, birokrātijas mazināšanu, nevaldības organizācijām, migrantiem, ekonomisko atpalicību, "Rail Baltica" un "airBaltic" neskaidro nākotni, mežu nozari. Kā orientēties vēlēšanu troksnī un partiju
Kā mediji ietekmē vēlēšanu rezultātus? Vēlēšanu troksnis #2
3. oktobrī notiks 15. Saeimas vēlēšanas, kurās par iekļūšanu parlamentā sacenšas 14 partijas. Vien četrus mēnešus pirms vēlēšanām nomainījās valdība, informatīvo telpu piepilda vēstījumi par drošības draudiem, birokrātijas mazināšanu, nevaldības organizācijām, migrantiem, ekonomisko atpalicību, "Rail Baltica" un "airBaltic" neskaidro nākotni, mežu nozari. Kā orientēties vēlēšanu troksnī un partiju
Socioloģijas krīze un partiju reitingi. Vēlēšanu troksnis #1
3. oktobrī notiks 15. Saeimas vēlēšanas, kurās par iekļūšanu parlamentā sacenšas 14 partijas. Vien četrus mēnešus pirms vēlēšanām nomainījās valdība, informatīvo telpu piepilda vēstījumi par drošības draudiem, birokrātijas mazināšanu, nevaldības organizācijām, migrantiem, ekonomisko atpalicību, "Rail Baltica" un "airBaltic" neskaidro nākotni, mežu nozari. Kā orientēties vēlēšanu troksnī un partiju
Piekrišana seksam. Pelēkā zona #6
Šajā sērijā runāsim par piekrišanas jēdzienu. Ar kādām grūtībām sastopas mēģinājumi definēt seksuālo piekrišanu likumdošanā? Kāpēc cilvēki laiku pa laikam piekrīt seksam, ko nevēlas? Vai ar piekrišanu pietiek, lai nodrošinātos, ka intīmas attiecības visām iesaistītajām pusēm būs drošas? Kādi piekrišanas sniegšanas un jautāšanas paradumi mums var palīdzēt veidot drošas attiecības?
Sarunā piedalās j
Mājasaimnieces un mājas darbi. Pelēkā zona #5
Šajā sērijā runāsim par tradwives, mājsaimniecēm un mājas darbiem. Kāpēc rūpju un mājas darbs joprojām tiek uzskatīts par mazāk vērtīgu nekā algots darbs? Vai feminisms atbalsta jebkuru sievietes izvēli, tai skaitā izvēli būt mājsaimniecei? Vai tradwife fenomens ir ceļš uz lielāku brīvību vai jauna atkarības forma? Ja sievietēm tiek reklamēta tradwife loma, kādēļ vīriešiem netiek reklamēta papildi
Darbs seksa industrijā. Pelēkā zona #4
Ar sēriju par darbu seksa industrijā turpinām raidierakstu "Pelēkā zona". Daži aicina seksa pakalpojumu sniegšanu pilnīgi aizliegt un kriminalizēt, uzskatot, ka šī industrija degradē sievietes un vardarbība tajā ir neizbēgama. Savukārt citi atkal aicina to dekriminalizēt un aizsargāt seksa darbinieku tiesības. Kur ir atšķirība starp cilvēku tirdzniecību un seksa pakalpojumu pārdošanu? Vai piekriša
Liela vecuma starpība attiecībās. Pelēkā zona #3
Vai liela vecuma starpība attiecībās ir kas neparasts un nevēlams? Kādi riski ir šādās attiecībās? Kā laikam ejot mainās mūsu izpratne par to, kas ir labas attiecības? Kur ir robeža starp gādību un izmantošanu?
Par šiem jautājumiem radierakstā diskutēs partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperte Kristīne Balode un dzimtē balstītas vardarbības novēršanas eksperte Madara Mazjāne. Sarunu vad
Ārpus dzimtes binaritātes. Pelēkā zona #2
Pēdējos gados dzimte kļuvusi par vienu no redzamākajiem sabiedrisko diskusiju tematiem. Vai dzimte ir galvenokārt personiska pieredze, sociāls konstrukts vai bioloģiska realitāte? Kā savu identitāti piedzīvo nebināri cilvēki? Kādas ir transidentitātšu, nebināru identitāšu un drag attiecības? Vai valodai nepieciešams mainīties, reaģējot uz nebināru cilvēku vajadzībām?
Par šiem jautājumiem raidierak
Vīrietības krīze. Raidieraksts "Pelēkā zona"
Ko šodien nozīmē būt vīrietim? Vai laikmetīgā maskulinitāte ir atbrīvošanās no novecojušām dzimtes normām vai tomēr identitātes krīze, kurā daudzi jūtas apmaldījušies? Kamēr vieni runā par lielāku brīvību būt ievainojamiem, emocionāliem un autentiskiem, citi meklē atbildes manosfēras kopienās, kurās neapmierinātība nereti pārtop mizogīnijā.
Par šiem jautājumiem raidieraksta "Pelēkā zona" pirmajā s
Kur ir Latvijas uzņēmēji? Nevienlīdzības kurss #6
Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturi raksturo ārkārtīgi nestabila ekonomiskā attīstība – periodi ar strauju izaugsmi, kam seko straujas lejupslīdes. Šādos apstākļos rodas būtiski jautājumi: kā veidot dzīvi? Kā riskēt un kļūt par uzņēmēju? Vai tas vispār ir tā vērts? Tieši tāpēc sestās un pēdējās raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" epizodes tēma ir uzņēmība, krīze un solidaritāte.
Lai rastu atbildi uz j
Kad tirgus kļūst par ieroci. Nevienlīdzības kurss #5
Pēdējā gada laikā globālo ekonomiku tricinājuši arvien jauni tarifu viļņi, tirdzniecības kari un lielvalstu savstarpējā sāncensība. Taču aiz šiem procesiem slēpjas mazāk uzkrītošs, bet strukturāli izšķirošs faktors – pieaugošā ekonomiskā nevienlīdzība gan valstu iekšienē, gan starp valstīm. Kā nevienlīdzība ietekmē globālās tirdzniecības līdzsvaru? Kā tirdzniecības pārpalikums un deficīts var kļūt
Drošība – tikai turīgajiem? Nevienlīdzības kurss #4
Sarunā par Latvijas drošību dominē praktiski apsvērumi – nepieciešamība palielināt aizsardzības budžetu, nostiprināt robežu, sagatavot iedzīvotājus 72 stundu izdzīvošanai. Taču sarunā par visaptverošu aizsardzību reti tiek pieminēta mazāk uzkrītoša, bet būtiska problēmas puse – augstā ekonomiskā nevienlīdzība Latvijā. Cik noturīga var būt valsts, kurā daļa sabiedrības nespēj atļauties pat elementā
Darbs sirdij, ne kontam? Nevienlīdzības kurss #3
Neapmaksātu darbu mēdz skaidrot ar aicinājumu, pieredzes gūšanu, pienākumu vai kopējo labumu, taču mūsdienu kapitālismā tas nereti kļūst par sistēmisku prasību, nevis brīvprātīgu izvēli. Kāpēc veselas nozares – kultūra, aprūpe un platformu ekonomika – atkarīgas no darba, par kuru bieži netiek maksāts vai tiek maksāts simboliski? Kādos brīžos "darbs sirdij" pārvēršas par piespiedu darbu, un kāpēc a
Reģionālā plaisa Latvijas ekonomikā. Nevienlīdzības kurss #2
Latvijā ekonomiskā nevienlīdzība īpaši smagi skar reģionus. Kamēr 2024. gadā Rīgā mēneša ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 1135 eiro, Latgalē šī summa bija teju divreiz mazāka – tikai 673 eiro. Kas ir pamatā šai nevienlīdzībai, kā to risināt, un ko mēs zinām par reģionālo nevienlīdzību?
"Satori" raidierakstā "Nevienlīdzības kurss" sērijas viesredaktors Andris Saulītis kopā ar da
Vēstures traumas Latvijas ekonomikā. Nevienlīdzības kurss #1
Latvijas ekonomiskās nevienlīdzības vēsture nav lineārs stāsts, bet veidojusies politisku, ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumu ietekmē, kuru sekas jūtamas vēl šodien. Kā Latvijā pēdējos divos gadsimtos attīstījusies ekonomiskā nevienlīdzība? Kāda ietekme tajā bijusi kariem, okupācijai, piespiedu industrializācijai un pārejai no PSRS uz Rietumu ekonomisko telpu?
Jaunajā "Satori" raidierakstā
#6 Zīmols "Latvija" // Misijas "Jūra 2030" vadītājs Jānis Nīgals
Latvija meklē savu nākotnes vektoru – misiju, kas ne tikai saliedētu sabiedrību, bet arī veidotu valsts starptautisko tēlu. Taču kā atrast iedvesmojošu mērķi, kura sasniegšanā vienoties gan uzņēmējiem, gan politiķiem, gan sabiedrībai? Vai Latvija var kļūt par vietu, kur tiek izmēģinātas drosmīgas idejas par to, kā ilgtspējīgi apdzīvot pasauli? Kas traucē Latvijai kļūt par inovāciju rotaļlaukumu un
#5 Zīmols "Latvija" // Hokeja treneris Oļegs Sorokins
Latvija sevi dēvē par hokeja valsti – un ne bez pamata. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tieši hokejs ir sporta veids, kam seko visvairāk Latvijas iedzīvotāju. Kāda ir hokeja nozīme Latvijas nacionālajā identitātē, un kā sports var kļūt par instrumentu valsts tēla veidošanā? Vai hokejs var palīdzēt veidot ne tikai valsts, bet arī pilsētu zīmolus? Kā nepazaudēt un izmantot Latvijas hokeja pa
#4 Zīmols "Latvija" // Izdevēja Alīse Nīgale
Bērnu grāmatu izdevniecību "Liels un mazs" var uzskatīt par Latvijas literatūras veiksmes stāstu – nelielā apgāda izdotās grāmatas ne tikai uzrunā bērnus un vecākus Latvijā, bet pamanītas arī pasaulē. Izdevniecība četrreiz nominēta un 2022. gadā saņēmusi Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu "Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā". Par augstvērtīgu un starptautiski novērtētu iegul
#3 Zīmols "Latvija" // RTU rektors Tālis Juhna
Latvija sevi pozicionē kā gudru, inovatīvu valsti, kas balstās zināšanās un tehnoloģijās. Taču realitāte rāda sarežģītu ainu – valsts joprojām kūtri atbalsta zinātni, bet STEM nozarēs vērojams gan augsti kvalificētu speciālistu, gan mācībspēku deficīts. Kur slēpjas šīs pretrunas iemesli? Kā veidot ambiciozu, konkurētspējīgu un ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu studentiem pievilcīgu izgl
#2 Zīmols "Latvija" // Diplomāte Katrīna Kaktiņa
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā pierāda – valsts tēls nav tikai tūrisma instruments, bet var būt izšķirošs tās drošībai. Uzmanība, kas pašlaik pievērsta Austrumeiropai, arī Latvijai sniedz iespēju skaidrāk un pārliecinošāk pavēstīt savu stāstu pasaulei. Kā veidot uzticamu un iedarbīgu vēstījumu par Latviju? Kas ir publiskā diplomātija, un kā tā atšķiras no klasiskās diplomātijas? Kāda noz
#1 Zīmols "Latvija" // Kinoproducente Alise Ģelze
Animācijas filmas "Straume" panākumi pievērsuši pasaules acis Latvijai, apliecinot, ka arī pašmāju kino var palīdzēt veidot valsts tēlu ārvalstīs. Tikmēr Latvijas filmu studijas un kinoprofesionāļi jau gadiem kopj sadarbību ar ārvalstu kolēģiem, uz Latviju atvedot gan Holivudas zvaigznes, gan daudzmiljonu projektus. Vai Latvija prot izmantot kinoindustrijas potenciālu valsts zīmola veidošanā? Kādu
#2.5 Kultūristi un apkaimisti // Dārzciema apkaimes biedrība – kā "apkaimisti" var veicināt savas kopienas piederības sajūtu?
Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas noslēdzošajā epizodē tiekamies ar Sandu Rozi un Lauru Dubru no Dārzciema apkaimes biedrības. Sarunā aktīvistes stāsta par biedrības vēsturi un izaugsmi pēdējo gadu laikā, veidu, kā ar dizaina palīdzību biedrība palīdz veidot jaunu apkaimes vizuālo identitāti, kā arī pašvaldības sniegto iespēju izmantošanu labākas dzīves vides radīšanā.
Biedrība
#2.4 Kultūristi un apkaimisti // "Rīgas Mazjumprava", kultūra kā aktīvas kopienas radītāja un piecu apkaimju kopsvētku veidošana
Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmspēdējā epizodē tiekamies ar biedrības "Rīgas Mazjumprava" pārstāvi un šī gada apkaimju svētku Dreiliņkalnā organizatori Inesi Grandāni! Sarunā apspriežam to, kā kultūras objekts apkaimē sniedz platformu apkaimes iedzīvotājiem saistoša satura veidošanā, kā nonākt līdz punktam, kurā apkaimes iedzīvotāji paši ierosina savas iniciatīvas, kā ar
#2.3 Kultūristi un apkaimisti // Avotu apkaime – kultūras koncentrācija, uzņēmumi kā biedri un savas vietas meklējumi
Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas trešajā epizodē tiekamies ar Avotu apkaimes pārstāvi Miku Celmiņu, kurš stāsta par to, kā ir būt apkaimei ar salīdzinoši lielu kultūras iestāžu piesātinājumu, apkaimju svētkiem kā platformu iedzīvotāju jaunradei, kā arī pienesumu, kuru biedrība gūst, uzklausot ne tikai Avotu iedzīvotājus, bet arī uzņēmējus un pat apkaimes viesus.
Biedrības "Asc
#2.2 Kultūristi un apkaimisti // Brasas apkaime un 101 iemesls, kādēļ ieklausīties māmiņu viedoklī
Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas otrajā epizodē tiekamies ar Brasas apkaimes patrioti, aktīvisti un apkaimes biedrības pārstāvi Inesi Auziņu, lai uzzinātu, kā apkaimei ir sekmējies ar savu projektu realizēšanu, pieredzi pašiem savas teātra izrādes producēšanā un to, kādēļ māmiņas ir katras apkaimes slepenās kareives.
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un a
#2.1 Kultūristi un apkaimisti // Grīziņkalna apkaimes biedrība – starppaudžu kopiena, tieksme uz mūsdienīgumu un efektīvas komunikācijas nozīme
Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmajā epizodē tiekamies ar vienu no publiskajā telpā manāmākajam “apkaimistēm”, arhitekti, Rīgas apkaimju alianses valdes locekli un Grīziņkalna apkaimes biedrības aktīvisti Martu Kotello!
Sarunā noskaidrojam, kā Grīziņkalna apkaimes biedrībai ir izdevies pāris gadu laikā kļūt par vienu no lielākajām Rīgas apkaimju biedrībām, par tiešas un
#5 Latgolys vaicuojums // Ilze Sperga un Vineta Vilcāne
Latgaliešu valoda un literatūra arvien ir marginalizēta – gan publiskajā telpā un medijos, gan vēstures un mācību grāmatās. Latgaliešu dzejniece, zinātniece un sabiedriskā darbiniece Ilze Sperga savā rakstā sērijā "Latgolys vaicuojums" pat izmanto apzīmējumu "geto". Kāda īsti ir latgaliešu valodas vieta literatūrā un Latvijas publiskajā telpā gan Latgalē, gan citur Latvijā? Raidieraksta "Latgolys
#4 Latgolys vaicuojums // Jānis Sārts un Anna Elizabete Griķe
Runājot par Latgali, var minēt vairākas robežšķirtnes: valodu, valstu, vēsturiskās. Par Latgali kā robežzemi un to, kādas robežas mums jāsargā fiziski un kādas – savos prātos, Latgalei veltītā cikla "Latgolys vaicuojums" raidierakstā sarunājas raksta "Nepārkāp robežu" autore, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pierobežas monitoringa eksperte un antropoloģe Anna Griķe, NATO Stratēģiskās komunikācij
#3 Latgolys vaicuojums // Oļegs Krasnopjorovs un Inna Šteinbuka
Ar ekonomisko situāciju skaidrotas daudzas Latgales problēmas – gan emigrācija un reģiona iztukšošanās, gan latgaliešu politiskās izvēles un apmierinātība ar dzīvi kopumā. Ekonomisko atpalicību mēģināts risināt arī valstiskā līmenī, ieviešot Latgales speciālo ekonomisko zonu, taču strauju un paliekošu augšupeju arī šis instruments nav nesis. Kur īsti rodamas Latgales ekonomiskās atpalicības saknes
#2 Latgolys vaicuojums // Olga Procevska un Andris Saulītis
Teju pēc katrām vēlēšanām no jauna uzvirmo satraukums par to, Latgale atkal balsojusi "nepareizi". Cenšoties skaidrot atšķirības Latgales un pārējās Latvijas politiskajās izvēlēs, daudz runāts par kultūru, valodu un Latgales etnisko sastāvu, taču maz uzmanības pievērsts ekonomiskajai plaisai.
Vai un kā sociālekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība ietekmē politiskos viedokļus un balsojumu? Kā šo nev
#1 Latgolys vaicuojums // Lauris Liepa un Agris Bitāns
Latgalei un latgaliešu kultūrai Latvijā ir īpaša vieta – no vienas puses, apbrīnota un cienīta, no otras puses, sveša un nesaprasta. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pēdējām Saeimas vēlēšanām, kurās liels skaits latgaliešu atdeva savu balsi par prokrieviskām partijām, Latgale un tās robeža ar agresīvo kaimiņvalsti kļuvusi par īpaši sarežģītu tematu, un publiskajā telpā bieži izskan izteikumi, ka
Valters Sīlis // Intervija. Teātris var būt telpa bezbailībai
Valters Sīlis ir viens no aktīvākajiem latviešu jaunās un vidējās paaudzes režisoriem, dramaturgs, reizēm arī aktieris un kopš 2024. gada janvāra – Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs. Valters ikvienam savam darbam pieiet ar lielu atdevi, atbildību, dzīvu personīgo interesi un misijas apziņu, kuru sajūt un novērtē arī skatītājs. Tajā pašā laikā režisors nevairās no strīdīgām politiskām un so
Laura Stašāne // Intervija. Jūsu ir daudz, tu neesi viena
Māksliniece un laikmetīgā teātra dramaturģe Laura Stašāne ir viena no 2020. gadā izveidotās dokumentālās izstādes un digitālās platformas "Lietisko pierādījumu muzejs" autorēm. Vardarbība ģimenē ir viņas darbu tēma jau vairāk nekā astoņus gadus. 2023. gada izskaņā nāca klajā Lauras līdzveidotais literatūras žurnāla "Punctum" un "Lietisko pierādījumu muzeja" dokumentālo stāstu un dzejas krājums "Ne
Kultūristi un apkaimisti // Diskusija – apkaimes dzīves ekosistēma un stratēģijas
Šajā raidieraksta epizodē “Satori” redaktore Santa Remere sarunājas ar norvēģu valodas pasniedzēju Martu Roķi no Avotu ielas “Valodu mājas”, Lucavsalas ekokopienas koordinatoru un vides aktīvistu Emīlu Hlevicki un pedagoģi, publicisti, “Bērnu mājas” vadītāju Karīnu Elceri.
Sarunas dalībnieki spriež par to, kā apkaimju aktīvie dalībnieki - uzņēmumi, kafejnīcas, centri, darbnīcas - palīdz veidot ap
#5 Kultūristi un apkaimisti // Kopiena, māksla, demokrātija – krustpunktus meklējot
Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas teātra veidotāja un režisore Krista Burāne, kas ilgstoši Latvijā nodarbojas ar dažādās kopienās balstītu mākslas darbu radīšanu. No bērnu kopienām līdz blokmāju iedzīvotājiem, dažādām etniskām grupām un pat kokiem – kā kopienās balstīta māksla ir saistīta ar demokrātijas procesiem un balsta tās vērtības?
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kult
Jana Kukaine // Intervija. Feminisms, kas nāk no ķermeņa
Mākslas zinātņu doktore, mākslas kritiķe, filozofe, kuratore un feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine šogad aizstāvēja promocijas darbu par feministisko mākslu postsociālismā. Jana jau senāk rakstīja, ka feminisma laiks ne pasaulē, ne Latvijā nav homogēns – pastāv dažādi atskaites punkti, strāvojumi jeb tā sauktās "feministiskās intereses salas" un to arhipelāgi, no kuriem daži ir gluži neizpētī
#4 Kultūristi un apkaimisti // Kultūra apkaimē – vai un kāpēc nepieciešama?
Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas Ieva Niedre - fonda “Initum” valdes priekšsēdētāja un ļoti pieredzējusi kultūras producente, kā arī Ilze Neimane - Juglas attīstības biedrības vadītāja. Sarunā apskatām gadījumu, kurā apkaimes biedrība ir veiksmīgi atradusi savu "kultūristu", impulsu, kas ir veicinājis šo sadarbību un šķēršļus un grūtības, ar kurām ir bijis jāsaskaras gan no kultūras prod
#3 Kultūristi un apkaimisti // Kā strādā kopienā balstīts teātris?
Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas teātra veidotājs un režisors Jānis Balodis, lai sarunā ar Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali apspriestu gan savu praksi, gan plašāk – teātra iespējas līdzdarboties ar kopienām un darba specifiku, veidojot tieši kopienā balstītu mākslas darbu.
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkai
#2 Kultūristi un apkaimisti // Ko nozīmē satikties caur kultūru un kādu atbildību tas rada?
Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas Kitija Vasiļjeva – radošā un izstāžu producente, kas strādā gan vietēji, gan starptautiski, tostarp, bijusi Latvijas paviljona direktore 56. Venēcijas mākslas biennālē. Sarunā ar Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali tiek pacelti vairāki nozīmīgi jautājumi – vai kultūra var būt kopienu veidošanas un stiprināšanas rīks? Kas nepieciešams, lai kultūras
#1 Kultūristi un apkaimisti // Kam nepieciešamas apkaimju biedrības?
Šajā epizodē ar raidījuma vadītājiem, Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali, tiekas Sandra Feldmane, Rīgas Apkaimju alianses un Čiekurkalna attīstības biedrības valdes locekle. Sarunāsimies par to, kādi impulsi ļauj apkaimes iedzīvotājiem sanākt kopā biedrībā, par to, vai ideālus nevar iznīcināt resursu trūkums, un vērtīsim skatu uz veidiem, kā savām idejām gūt arī negaidītus sabiedrotos.
B
#6 Jaunā pasaule // Žaneta Ozoliņa
Žaneta Ozoliņa ir Latvijas Universitātes profesore. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot iezīmēt, kā attīstīsies karš Ukrainā. Ko īsti grib Putins? Cik drīz beigsies karš? Vai Krievijā kaut kas var mainīties? Kā uz notiekošo raugās Ķīna un citas Krievijas kaimiņvalstis? Vai Rietumi varētu tikt ierauti jaunā konfliktā?
Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 202
Santa Remere // Intervija. Es nezinu, kas ir sociāli neaktīva māksla
Santa Remere ir trīskārt Normunda Naumaņa balvai nominēta kultūras kritiķe, festivāla "Homo novus" producente, tulkotāja, kura aprīlī sāks darbu kā redaktore jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par feministisko diskursu, kultūru, riebumu pret tituliem, mākslu, kas dod balsi, labas kritikas un žurnālu nozīmi.
Igors Gubenko // Intervija. Skaistums ļauj mums uz brīdi aizmirst domstarpības
Igors Gubenko ir filozofs, pētnieks, pasniedzējs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kas aprīlī sāks darbu kā redaktors jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par akadēmisko zināšanu neizmantoto potenciālu, estētikas nozīmi un dzīvi domstarpību un pretrunu pilnā pasaulē.
#5 Jaunā pasaule // Pēteris Krilovs
Pēteris Krilovs ir režisors un pedagogs. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot, kā politiķi konstruē savu tēlu un naratīvu. Kā aktierim notēlot katru no Eiropas līderiem? Kas spīd cauri Putina runasveidam? Kāpēc Šolcs no visiem līderiem ir vismīklainākais? Kas atšķir amerikāņu un Eiropas politiķu komunikāciju?
Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gad
#4 Jaunā pasaule // Katrīna Ošleja
Katrīna Ošleja ir organizāciju psiholoģe. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot saprast, kas raksturo labu līderi. Ar ko izceļas Zelenska runasveids? Ar ko atšķiras jauno valstu līderu paaudze? Kāda nozīme ir līderībai?
Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedro
Sistēmiska vardarbība dzemdībās // saruna par pētījumu
Februārī tika publicēti rezultāti ievērojamam pētījumam par dzemdību pieredzi Latvijā. Divas galvenās atziņas: katra trešā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi vardarbību dzemdībās un tas samazina sieviešu vēlmi radīt nākamos bērnus. Kā tieši tapis šis pētījums, kāda bijusi tā metodoloģija, kādi ir šo problēmu cēloņi un kā tos varētu risināt? Šajā sarunā, ko iespējams gan lasīt, gan klausīties podkāst
#3 Jaunā pasaule // Ieva Ilvesa
Ieva Ilvesa ir Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos un kiberdrošības eksperte. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot saprast, cik vienotas ir Baltijas valstis un kā tām izmantot krīzi, ko radījis Krievijas karš Ukrainā, lai stiprinātu savas pozīcijas ES un NATO. Kāpēc mums ir izdevīgi, lai Ukraina iestātos ES? Ko mums dos Zviedrijas un Somi
#2 Jaunā pasaule // Jānis Buholcs
Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt
#1 Jaunā pasaule // Ivo Briedis
Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt
Inese Zandere // Intervija. Bērns manī ir dzīvs
Šķiet kaut kā muļķīgi rakstīt biogrāfisku aprakstu Inesei Zanderei. Dzejniece, redaktore, izdevēja, latviešu bērnu literatūras gravitācijas centrs – vai tad ir kāds, kas to nezina? Taču tam līdzās Inese ir lieliska stāstniece, brīnišķīga sarunu biedre, kuru satiekot nav iespējams runāt par nebūtisko. Šajā sarunā, kuru iespējams lasīt arī Satori – par bērnu un nebērnu literatūru, dzejas valodu, kar
Māra Poļakova // Intervija. Niknuma enerģija
Māra Poļakova ir ne tikai izcila, bet arī ļoti ražīga tulkotāja – pēdējo divdesmit gadu laikā izdotas teju simts viņas tulkotas grāmatas no angļu, krievu, vācu, ukraiņu valodas un ivrita; citu starpā gribas izcelt viņas latviski pārceltos O. Henrija, Kurta Vonnegūta, Terija Pračeta, Dāvida Grosmana, Etgara Kereta, Levana Beridzes un Serhija Žadana darbus. 2010. gadā viņa saņēmusi Latvijas Literatū
Miks Magone // Intervija. Kāpēc tik skumji?
Miks Magone pēdējo padsmit gadu laikā ir rīkojis neskaitāmi daudz koncertu dažnedažādās vietās, organizējis festivālu "Zemlika" Durbē un kopš atvēršanas brīža līdz šim rudenim bijis Ventspils akustiskās koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs. Oktobrī vadība viņam paziņoja, ka darba attiecības esot jāpārtrauc.
Skaties sarunu arī video formātā.
Jānis Joņevs // Intervija. Vērot no malas un skumt
Jānis Joņevs ir četru grāmatu autors (romāns "Jelgava 94", bērnu grāmata "Slepenie svētki", stāstu krājums "Tīģeris" un nupat izdotais dokumentālais detektīvromāns "Decembris"), strādājis arī kā tulkotājs, dramaturgs, publicists. Saņēmis Eiropas Savienības literatūras balvu un virkni citu apbalvojumu. "Jelgava 94" šobrīd tulkota 12 dažādās valodās, tās ekranizācija nupat kļuvusi par pirmo latviešu
#2.4 Balso par kultūru! // Identitāte. Politiķu diskusijas analīze
1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzla
#2.3 Balso par kultūru! // Finansējums. Politiķu diskusijas analīze
1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzla
#4 Balso par kultūru! // Olga Procevska. Identitāte
1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzla
#3 Balso par kultūru! // Valts Ernštreits. Finansējums
1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzla
#2.2 Balso par kultūru! // Infrastruktūra. Politiķu diskusijas analīze
1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzla
#2.1 Balso par kultūru! // Izglītība. Politiķu diskusijas analīze
1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzla
#2 Balso par kultūru! // Kārlis Vērdiņš. Izglītība
1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzla
#1 Balso par kultūru! // Vents Vīnbergs. Infrastruktūra
1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzla
#2.10 Zaļgalvis // Zaļa ēdienkarte sākas smadzenēs. Saruna ar šefpavāru Mārtiņu Sirmo
Raidījuma "Zaļgalvis" 2. sezonu uzsākām ar stāstu par fermentēšanu, kuras tradīcija Latvijā šķiet ierasta, taču Eiropā, šķiet, sāk izzust, savukārt pagājušajā sezonā ar uztura skolas “Vegus” vadītāju Ditu Lasi taisijām maltīti no “atkritumiem” – ēdiena vienībām, kurām bieži vien ir lemts vientuļi sagaidīt derīguma termiņa beigas ledusskapja stūrī.
"Zaļgalvja" raidieraksta 2. sezonas noslēguma Rvī
#2.9 Zaļgalvis // Urbānā vide cilvēkiem un ne tikai. Saruna ar pilsētvides un tūrisma pētnieku Mārtiņu Eņģeli
Raidījuma "Zaļgalvis" sērijā “Senākie Rīgas koki” Rvīns ar Anitru Tomu apzināja to, kā urbānie apstādījumi var nest vietas vēsturi, savukārt sērijā “Dzīve zaļā festivālā” viņš ar vides aktīvistu Edgaru Ricevu sprieda par veidiem, kuros ekoloģijas tēma var ienākt arī pilsētvidē ar mākslas palīdzību. Podkāsta "Zaļgalvis" jaunākajā epizodē par urbāno sadzīvi, vajadzību vērst uzmanību ne tikai uz indi
#2.8 Zaļgalvis // Urbānais dārzs un tā mentālie augļi. Saruna ar ”Sporta pils dārzu” idejas autori Renāti Lagzdiņu
Raidījuma “Zaļgalvis” epizodē “Dārzs pret vientulību” Rvīns Varde iepazinās ar rīdzinieci Teresforu, kas aizrautīgi kopj savu stūrīti Sporta pils dārzos, pērn izveidotā mazdārziņu kompleksā Rīgas centrā. Lai parunātu vairāk par urbāno dārzkopību, podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns uz sarunu aicinājis šī projekta idejas autori un kuratori Renāti Lagzdiņu.
#2.7 Zaļgalvis // Daba un kultūra nav nodalāmas. Saruna ar ekotūrisma ekspertu Edgaru Ražinski
Sākoties pavasarim, cilvēki atkal piepildīs ne tikai daudzās atpūtas vietas pie dabas, bet arī tūrisma inventāra veikalus. Par to, kā nodrošināties pārgājienam, kas ir ekotūrisms un kāpēc zemē nomesta pudele nav mūsu lielākā problēma, podkāstā “Zaļgalvis” stāsta ekotūrisma entuziasts, Dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis un Vidzemes Augstskolas docētājs Edgars Ražinskis.
# 2.6 Zaļgalvis //Noskriet maratonu Antarktīdā. Saruna ar skrējēju un rekordisti Eviju Reini
Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Āra vingrošana” Rvīns iepazina rīdziniekus, kas regulāri tiekas, lai kopīgi nodarbotos ar sportu pilsētas publiskajās ārtelpās, turklāt ne tikai vasaras tveicē, bet arī sala spelgonī. Daļa to dara, lai uzlabotu fizisko formu svaigā gaisā un labā kompānijā, bet ir cilvēki, kuri savu hobiju pārcēluši nākamajā līmenī. Podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns sarunāja
#2.5 Zaļgalvis // Aīda valstība Baltijas jūrā. Saruna ar PDF Latvijā pārstāvi Magdu Jentgenu
Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Kāpēc tā un ko mēs varam darīt, lai jūru glābtu? Lai to noskaidrotu, podkāsta “Zaļgalvis” vadītājs Rvīns Varde uz sarunu aicinājis Magdu Jentgenu, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Pasaules da
#2.4 Zaļgalvis // Acīm neredzamais piesārņojums. Saruna ar Ievu Putnu-Nīmani
Bieži vien kaitēšana dabai ir saistīta ar nezināšanu, piemēram, neizpratni par to, kāpēc vecus medikamentus nevar vienkārši izmest sadzīves atkritumos – raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Mājsaimniecības gudrības” saules paneļu entuziasts Guntars Kopeika stāstīja par alternatīvu enerģijas ieguvi, kas ir ne tik acīmredzami saudzīgāka izvēle dabai. Par to, kā acīm neredzamais piesārņojums ietekmē mūsu dz
#2.3 Zaļgalvis // Apklustošā daba. Saruna ar Daini Īvānu
Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Dabas apklušana” beļģu režisors Deivids Vēbers-Krebs (David Weber-Krebs) stāstīja par to, kā ar mākslas palīdzību iespējams publikai parādīt cilvēka izraisītas dabas izmaiņas – to, kā apklust putni, kukaiņi, koku šalkoņa. Tā nav apklušana, ko saistām ar harmoniju un mieru, drīzāk baiss klusums, kas liecina – notiek pārmaiņas, izmirst sugas.
Par dabu kā saudzējamu vē
#2.2 Zaļgalvis // Cilvēks pie ūdens. Saruna ar Ilzi Lasmani-Broži
Kaislības ap miljoniem gadu senām fosilijām, izdzīvošana dabā un savas upes atrašana. Ilze Lasmane-Brože veido LTV1 raidījumu “Pa straumei”, kur divi jaunieši un suns Urga apceļo Latviju laivās, iepazīstot gan daudzveidīgās Latvijas upes, gan interesantākos pieturpunktus to krastos. Arī pati Ilze ir aizrautīga laivotāja un dabā gājēja. Podkāsta “Zaļgalvis” 2. sezonas 2. epizodē Rvīns tiekas ar Ilz
#6 Latvijas mediju arheoloģija // Atis Klimovičs
Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?
Šis ir pēdējais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas medij
#2.1 Zaļgalvis // Kokkopība. Saruna ar arboristu Edgaru Neilandu
Kas kopīgs zobārstiem un arboristiem? Kā mēs varam cīnīties ar ledu, nekaitējot kokiem? Kāpēc arborists ir perspektīva profesija jauniem cilvēkiem? Televīzijas raidījuma “Zaļgalvis” 2. sezonas otrajā sērijā Rvīns Varde kopā ar žurnālisti Anitru Toomu meklēja Rīgas senāko koku saknes un iepazina pilsētas parkus, savukārt jaunās podkāsta “Zaļgalvis” sezonas pirmajā ierakstā uz sarunu aicinājām arbor
#5 Latvijas mediju arheoloģija // Ingus Bērziņš
Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?
Šis ir piektais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas medij
#4 Latvijas mediju arheoloģija // Oļegs Ignatjevs
Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?
Šis ir ceturtais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas medi
#3 Latvijas mediju arheoloģija // Daiga Bitiniece
Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?
Šis ir trešais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju
#2 Latvijas mediju arheoloģija // Sarmīte Ēlerte
Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?
Šis ir otrais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju
#1 Latvijas mediju arheoloģija // Nellija Ločmele
Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?
Šis ir pirmais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju
#6 Ar ģimenēm // Karīna: ja būtu zinājusi pirms dzemdībām, būtu grūtāk
Sestajā sarunā Karīna stāsta par stāsta par dzīvi ar dēlu Dāvidu, kurš ir mūžīgais bērns, par sabiedrības attieksmi prete neredzamajiem bērniem un citām cilvēku grupām, kā arī dalās ar prieku, kuru ir iespēja gūt tieši ģimenē. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone.
"Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzir
#5 Ar ģimenēm // Iļja: mīlestība ir griba
Piektajā sarunā Iļja stāsta par dzīvi pēc sievas nāves, bērnu audzināšanu, vietu, ko viņa dzīvē ieņem ticība, un to, kā viņš raugās uz dažādām ģimenēm un mīlestību. Ar viņu sarunājas Lolita Tomsone.
"Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos personiskos stāstus papildinās raksti, kas izvērsti anal
#4 Ar ģimenēm // Krišjānis un Ieva: ģimene nozīmē būt kopā vismaz katru dienu
Ceturtajā sarunā Krišjānis un Ieva stāsta par to kā ir uzaugt sabiedrības krustugunīs, jo viens no vecākiem ir piederīgs LGBT, runā par dzīvi Rietumeiropa nacionālismu un vajadzību sarunāties ar centriski noskaņotajiem. Ar viņiem sarunājas Lolita Tomsone.
"Sarunas ar ģimenēm" ir sešu interviju un rakstu sērija, kurā "Satori" mēģinās apzināt to, cik dažādas ir Latvijas ģimenes. Intervijās dzirdamos
