NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē
Raidījums “NeZāle” pievēršas videi cilvēkā un cilvēkam vidē. Tajā tiek pētītas teritorijas abās mūsu ādas pusēs — gan iekšējā, gan ārējā vidē. Tiek aplūkots, kā mēs dzīvojam apkārtējā vidē un kādu vidi veidojam sevī.
Epizodes
Kontaktimprovizācija
Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā, apvienojot laikmetīgās dejas, aikido un somatisko prakšu elementus, ASV radās kontaktimprovizācija. Lai arī par tās tēvu tradicionāli tiek uzskatīts horeogrāfs un dejotājs Stīvs Pakstons (Steve Paxton), nozīmīgu ieguldījumu dejas attīstībā sniegušas arī Nensija Stārka Smita (Nancy Stark Smith), Lisa Nelsone (Lisa Nelson), Nita Litla (Nita Little) un cit
Dzīvā mūzika
Mūsdienās, kad aizvien grūtāk kļūst atšķirt mākslīgā intelekta ģenerēto no cilvēka radītā, nākas uzdot dažādus nepatīkamus jautājumus. Ko īsti nozīmē "mūzika" mūsdienās? Vai tā ir noteiktā veidā sakārtotas skaņas? Vai vispār kaut ko, ko ģenerējis mākslīgais intelekts, vajadzētu saukt par mūziku? Varbūt tas ir "mūzikas izstrādājums"?Atstājot šo diskusijas fokusu industrijas ziņā
Rijība
“Gaļas rijība ir industrijas veidota, tā nav dabiska, bet radīta, lai mēs patērētu daudz vairāk, nekā mums vajag,” uzskata festivāla “Māksla par gaļas nodokli” līdzrīkotājs Sandris Mūriņš.Festivāla organizatori gaļas nodokļa ieviešanu redz kā vienu no iespējamajiem instrumentiem pārmērīga gaļas patēriņa mazināšanai. Ar laikmetīgās mākslas palīdzību festivāls grib rosināt diskusiju par cilvēku pārt
Radikālā skeitborda vide
Saruna par un ap skeitbordu (skrituļdēļošanu) kā dzīves-veidu, apziņas atbrīvošanu un radošuma izpausmi, atlētisku ekstrēmo sporta veidu, sevis pārvarēšanu vai vienkārši sevis un pilsētas iepazīšanu caur aktīvu laika pavadīšanu. Kā tas ļauj iepazīt vidi pilsētā, sabiedrībā, sev apkārt un sevī? Vai skeitboards maina dzīvi? Dažādus personīgās un kolektīvās identitātes veidojošus aspektus apskatīsim
Saikņotās ainavas
Kādas ir dabas un cilvēka attiecības laikmetīgā skatījumā? Tas ir viens no jautājumiem, kas interesē radošās apvienības "Fabulas" komandu. “Fabula” strādā ar starpdisciplināriem projektiem, savienojot dizainu, ekoloģiju, sociālo līdzdalību un pedagoģiju.Tikko klajā nākusi apvienības pirmā grāmata “Saikņotās ainavas: navigācija”. Bilingvālajā (LV+ENG) izdevumā apkopoti astoņu autoru sagat
Vecie meži
Ko mēs zinām par mežiem? Tas atkarīgs no tā, kam uzdodam šo jautājumu. Ir cilvēki, kuri mežus metaforiski salīdzina ar burkānu dobēm: gan meži, gan burkāni ir jākopj, jāizskauž nezāles, jānovāc raža. Ir cilvēki, kuriem meži palīdz atgūties pēc grūtas darba nedēļas - viņi dodas garās pastaigās, izbaudot ainavu un putnu dziesmas. Ir cilvēki, kas mežu saņēmuši mantojumā vai iegādājušies. Viņiem meži
Sēnes Leļļu teātrī
Latvijas Leļļu teātra Mazajā zālē 8. maijā pirmizrādi piedzīvos sezonas pēdējais jauniestudējums - populārzinātnisks mūzikls “Sēnes”."Pasaulē ir zināmas tūkstošiem sēņu sugu, un to loma ir fascinējoša: tās burtiski "sarunājas" ar koku saknēm, pārstrādā mirušo matēriju jaunā dzīvībā un nodrošina apriti, bez kuras mūsu ikdienas eksistence vienkārši apstātos,"saka izrādes režisore
Vai varam ietekmēt pārtikas sistēmas?
Jau kopš pagājušā gadsmita otras puses diezgan populārs ir apgalvojums, ka patērētājs var ietekmēt tirgu - "balsot ar savu maku". Vai tā tiešām ir?Globālo sēklu tirdzniecību kontrolē vien daži lielie tirgus spēlētāji, tāpat tas ir graudu tirdzniecības un mazumtirdzniecības jomās. Vai tas ietekmē mūsu paradumus? Atbildi neredzēt faktiski ir neiespējami, ja vien esam pazīstami ar formālās
Kāpēc idejas ir bīstamākas par pārtiku?
Kādēļ nopietnā, optimizācijas un sasniegumu, peļņas un ikdienišķās "normālības" pasaulē mums vajadzētu domāt par reliģiskām un filosofiskām idejām?Pirmkārt, kā teikts kādā tekstā: "Cilvēks nedzīvo no maizes vien".Otrkārt, Platona dialogā “Protagors” Sokrats brīdina, ka idejas ir bīstamākas par pārtiku. Pārtiku varam apskatīt, pārbaudīt, izsvērt. Mācības turpretī - tiklīdz uzņem
Ģeoprocesi
Ģeoprocesi ir ne tikai bioloģiskās un kultūras realitātes fons. Tie caurstrāvo un līdzveido mūsu pasaules pieredzi. Mijiedarbība ir abpusēja, it sevišķi mūsdienās, kad cilvēks aizvien vairāk iejaucas planetārajās norisēs, tās pārvirzot, izjaucot vai paātrinot. Lai nepadotos piesārņojuma un klimata pārmaiņu priekšā, jāmeklē jauni vai sen aizmirsti veidi vides problēmu risināšanai.Ar tehnoloģiskajie
Kāpēc mūziķis Dmitrijs Lisenko ir vides aktīvists?
Dmitrijs Lisenko (Dima Bass) ir mūziķis, nirējs, audioinženieris un vides aktīvists. Jau trešo gadu viņš ir arī Eiropas Klimata Pakta vēstnesis. Apmēram četrus gadus Dmitrijs kā brīvprātīgais ir pabijis vairāk nekā 30 valstīs. Šobrīd viņš veido dokumentālo filmu, tā stāsta par vaļiem, delfīniem, zinātniekiem un mūziķiem. Zinātnieki ieraksta ledāju skaņas, vaļu un delfīnu sazināšanos, savukārt mūzi
Cik zaļš bija 2025. gads?
Nespējot pretoties kārdinājumam strukturēt realitāti, šajā raidījumā nāksim klajā ar top 5 sliktajām un labajām lietām vides jomā 2025. gadā.Radio NABA studijā viesos Vides izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Ulme. Sarakstē pirms raidījuma diezgan ātri kļuva skaidrs, ka top 5 sliktajām lietām ir sīva konkurence - kas paliks aiz svītras, savukārt ar top 5 labajām lietām ir gluži pretēji. &
Rūpju ētika
Kā mainās mūsu skatījums uz dabu, ja raugāmies uz to caur "rūpju" prizmu? Kur sniedzas "rūpju ētikas" saknes un kā tā attīstījusies šobrīd? Vai un kā šis ētikas virziens izpaužas mūsdienu Latvijā?Radio NaABA studijā viesos pētniece Karīna Ješkina. Jau vairākus gadus viņa strādā starpdisciplināros projektos kā vides ģeogrāfijas pētniece Latvijas Universitātē. Kopš maģistrantūras
Kā jumts ietekmē jūru?
Būvniecības nozare rada vairāk nekā 35% CO2 emisiju Eiropā. Būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi veido lielāko daļu no kopējā atkritumu apjoma. Tāpēc pēdējos gados energoefektivitāte un aprites ekonomikas principi arvien vairāk tiek ņemti vērā gan būvējot, gan remontējot. Diemžēl ķīmisko sastāvdaļu kaitīgā ietekme uz vidi un veselību pagaidām tiek aplūkota reti un
Ekoteātris
Videi draudzīga teātra prakse, teātris un apritīga domāšana, ekoscenogrāfija un organizācijas ilgtspēja - ko tas nozīmē? Vai tie ir tikai modīgi un skaļi vārdi, kas aizvien biežāk ieskanas arī Latvijas vidē, vai arī tiem seko nopietna un izsvērta rīcība?Septembrī koprades telpā “Sadarbnīca” notika darbnīcu cikla “Videi saudzīga radošā prakse skatuves mākslā” pirmā darbnīca. Oktobrī ieplānotas diva
Vai "sabiedriskās apspriešanas" ir ķeksītim?
Šonedēļ Zemkopības ministrija izsludinājusi meža nozares attīstības pamatnostādņu sabiedrisko apspriešanu. Pavirši uzmetot acis, tā šķiet laba ziņa - jo dokumenta mērķis taču ir noteikt meža nozares attīstības stratēģiskos virzienus, un vai tad tieši sabiedrības interešu neņemšana vērā nav tas, ko Zemkopības ministrijai jau vairākus gadus pārmet gan iedzīvotāji, gan vides aizsardzības organizācija
Gaļas nodoklis
Gaļas nodoklis: risinājums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai?Pēdējo 60 gadu laikā globālais gaļas patēriņš ir pieaudzis 2,5 reizes, kamēr savvaļas sugu populācijas ir samazinājušās par satraucošiem 69%. Šo dramatisko bioloģiskās daudzveidības kritumu galvenokārt veicina mežu un dabisko platību izzušana, ko lielā mērā veicina intensīvā lopkopība. Lopkopība ir atbildīga par 67% no pasaules mežu
Give&Get - Dzīvošana Dabā
Vai iespējams dzīvot pie dabas Latvijā? Kā pavadīt vasaru tā, lai katra diena būtu harmonisks festivāls - kopienā, ģimenē un līdzsvarā ar dabas procesiem? Ciemos Agnese Vējvilka, daloties ar pieredzi festivāla organizēšanā, dzīvošanā saskaņā ar dabas ritmiem. Runāsim par Give&Get fesitvālu, tipijiem, Laidu muižas mākslas rezidenci un LaRes festivālu.Jautājumus uzdod Didzis Taurītis un raidīju
Maģija
"Maģija" ir vārds, kura lietojuma deflācija tieši modernajā laikmetā pārsteidz," žurnāla "Tvērums" šī gada pavasara numurā, kas kā reiz veltīts tēmai "Maģija", raksta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.Šajā raidījumā pie mums viesosies divi žurnāla veidotāji - Toms Babincevs un Tomass Stepiņš. Noskaidrosim, kā un kāpēc izdevuma redakcija
Vai sēnes ir visur?
"Bez sēnēm mēs dzīvotu augu zombiju pasaulē. Pareizāk gan teikt – nedzīvotu, jo nebūtu no kā iztikt – nebūtu ne augsnes auglības, ne dzīvnieku barības, ne pašu civilizācijas pamatu," reiz teica biologs, Latvijas Universitātes profesors, bijušais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.Šajā raidījumā runāsim par sēņu nozīmi mūsu dzīvēs, par sēnēm vēsturiskā kontekstā un par to,
Mobilitātes izaicinājumi
Mobilitāte mazapdzīvotās teritorijās vienmēr bijis un joprojām ir izaicinājums ne tikai Latvijas laukos, bet arī citās Eiropas valstīs. Zemā apdzīvotības blīvuma un lielo attālumu starp apdzīvotām vietām dēļ sabiedriskais transports bieži vien ir nepietiekami attīstīts – maz maršrutu, kustību grafiki ne vienmēr pielāgoti vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzībām, dažkārt vienkārši nav vietējo transp
Klimats un nemateriālais kultūras mantojums
Kā klimata pārmaiņas var ietekmēt nemateriālo kultūras mantojumu? Iezīmējot šī brīža situāciju Eiropas mērogā, kā biežākais klimata pārmaiņu risks tiek minēti ekstremāli laikapstākļi.Veiktā izpēte atklāj, ka jau pašreiz klimata pārmaiņas tieši skar vairākas Eiropas valstu tradīcijas. Šajā sarakstā iekļautas arī vīnkopības tradīcijas Vācijā, alpīnisms Šveicē, Itālijā, Francijā, Valensijas paelja Sp
Nāve dažādos filosofiskos kontekstos
Dažādās kultūrās un tradīcijās nāve ir aplūkota kā gals, pārvērtība, pāreja vai ilūzija. Taču neatkarīgi no skatījuma tā paliek vienīgais, par ko mēs nevaram būt droši. Nāve ir absolūti nezināmā iemiesojums, robeža, kuru nevar šķērsot un atgriezties ar pilnīgu izpratni. Mēs baidāmies ne tikai no fiziskajām ciešanām vai neesamības, bet arī no apziņas izdzišanas, no sevis zaudēšanas, no tā, ka viss,
Ko slēdz "Zaļā atslēga"?
"Zaļā atslēga" ir ekosertifikācijas programma, kas darbojas arī Latvijā. Šai programmai var pieteikties viesnīcas un hosteļi, restorāni un kafejnīcas, kempingi un brīvdienu parki, muzeji, tematiskie parki un centri, mazās tūrisma mītnes un konferenču centri.Kurās valstīs darbojas šī programma? Kādi ir tās darbības pamatprincipi? Kā "Zaļajai atslēgai" klājas Latvijā?Par šo un vē
Atkritumu dedzināšana - plusi un mīnusi
Lai arī Latvijā atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas vēl nav atvērtas, diskusijas par šo tēmu ir karstas jau labu brīdi. Šajā raidījumā iezīmēsim pašu diskusijas laukumu - kādi ir atkritumu dedzināšanas plusi un mīnusi? Viesos "Zaļās brīvības" valdes locekle Liene Krauja.
Cilvēki, zvēri un zvērīgums viduslaikos
Kādas bija cilvēku attiecības ar dzīvniekiem viduslaikos? Vai un kā tās atšķiras no mūsu attiecībām ar dzīvniekiem šobrīd? Kā tolaiku kontekstā ieguļas tādi fenomeni kā dzīvnieku prāvas, bestiāriji un nostāsti par monstriem? Ko viduslaikos nozīmēja "zvērīgā" pazīmes cilvēka uzvedībā? Vai un kā priekšstati par mežonīgiem zvēriem ietekmēja izturēšanos pret "zvēriskuma
Cik zaļš bija 2024. gads?
Protams, ne jau par krāsu mēs runāsim, bet gan par pārnestajām nozīmēm, ko ietver šis vārds: ilgtspējību, dabu un zaļmaldināšanu.
Raidījumā viesosies divi Jāņi, viens Rozītis (Pasaules dabas fonda vadītājs), otrs - Ulme (Vides izglītības fonda vadītājs).
Salaca
Latvija ar savām 12 500 upēm un ūdensteču kopgarumu, kas līdzinās
Ekvatora garumam, ir īsta upju lielvalsts. Starp Baltijas valstīm mēs
izceļamies ar visblīvāko un garāko upju tīklu. Tomēr tikai aptuveni
trešdaļa mūsu ūdeņu ir labā vai augstā kvalitātē. Viena no galvenajām
problēmām – apmēram 1500 aizsprostu, kas traucē ūdens ekosistēmām un
zivju migrācijai.
Salaca ir viena no Baltijā nozīmīg
Pilsēta kā dārzs
Čaka iela un Brīvības iela kliedz pēc kokiem. Saruna ar ainavu arhitekti Ilzi Rukšāni
Koki, krūmi, puķes - kāda ir to nozīme pilsētvidē? Kā to esamība -
vai neesamība - ietekmē cilvēkus? Vai ideja par "pilsētu kā dārzu" ir
vien skaista metafora vai gluži reāli sasniedzams mērķis? Kā un kāpēc ir
"zaļāka pilsēta" var palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām?
Cilvēku eko-paradumi piecos kontinentos
Šajā raidījumā tiekamies ar ceļotāju un
rakstnieci Zani Eniņu. Ceļošana ir viņas hobijs un vienlaikus arī
iedvesmas avots - par ceļā piedzīvoto varam izlasīt gan Zanes blogā, gan
vairākās grāmatās.
Zane ceļo nu jau 12 gadus, pabijusi
visos kontinentos; īsākais ceļojums ildzis vien dienu, savukārt ilgākais
- 389 dienas. Tā kā Zane viesojusies vairāk kā 80 valstīs, mūs interesē
viņas skatījums
Quo vadis, Leļļu teātri?
Oktobra sākumā Latvijas Leļļu teātris
aicina apmeklēt starptautisku konferenci "Laikmetīgais (leļļu) teātris.
Kurp doties?" Konference pulcēs starptautiski atzītus lektorus,
laikmetīgās skatuves mākslas meistarus, psihologus, filozofus,
mārketinga ekspertus un producentus, lai kopīgi domātu un runātu par
teātra nozares attīstības iespējām un scenārijiem šodien.
Par to, kurp tad dodas leļļu te
Rīgas Klimata asambleja
No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies Latvijā pirmā iedzīvotāju klimata asambleja. Viens no tās mērķiem ir iedzīvināt “iedzīvotāju asambleju” kā metodi, popularizējot tās ieviešanu ikvienā Latvijas pašvaldībā. Iedzīvotāju asambleja ir konsultāciju formāts, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pakāpeniski izplatās visā pasaulē. Organizatori uzskata, ka šī metode i
Homo Novus ekoteātru kustības kontekstā
Šonedēļ vairākas Latvijas pilsētas sava valdzinājuma varā ir pārņemis starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Festivāls skatītājus pulcē netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku ja
Skola dabā un daba skolā
Vides izglītība skolās - kāda tā ir un kādai tai vajadzētu būt?
“Pieaugot klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumu
aktualitātei pasaulē, rodas nepieciešamība pēc jaunām mācību metodēm un
mācību līdzekļiem, kas šīs tēmas palīdzētu skaidrot skolēniem. Šobrīd
šādu mācību līdzekļu, kas būtu integrēti izmantojami dažādos mācību
priekšmetos un pārbaudes darbos, Latvijas skolās trūkst,
Zaļās cilvēktiesības
Neviens prātīgs cilvēks neapšauba to, ka uzņēmumu mērķis ir pelnīt. Galu galā tieši uzņēmumi taču maksā nodokļus, ko iekasē valsts un kas līdz ar to pastarpinātā veidā sniedz labumu visai sabiedrībai. Vai uzņēmumi var pelnīt, nenodarot kaitējumu dabai un cilvēkiem? Vai ideja, ka "uzņēmumiem ir jābūt harmoniskās attiecībās ar dabu un cilvēkiem" ir utopiska iedoma vai mūsdienu tirgus prasī
Ekokritika
Saskaņā ar interneta ārēs pieejamo
informāciju, termins "ekokritika" dzima gandrīz pirms pusgadsimta. Tā
radītājs bija Viljams Rekerts (William Rueckert), kurš 1978. gadā šo
jēdzienu iekļāva diskusijas "Literatūra un ekoloģija: eksperimenti
ekokritikā" nosaukumā.
Kas kopš tā laika ir noticis, kādas
mentālās un sociālās teritorijas šis 20. gadsimta otrās puses bērns ir
iek
Modē ilgtspējīgi studenti
Maija beigās VEF kvartālā notiks tradicionālā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate. Tajā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu darbu veikums, prezentējot 19 kolekcijas. Kā stāsta organizatori, "šogad jauno modes dizaineru kolekcijās dominēs bērnības atmiņas un nostaļģiski personiski stāsti, līdztiesības jautājumi un radoši ilgtspējīga dizaina risinājumi".
Eiropas Klimata pakts un mēs
Kas ir Eiropas klimata pakts? Ar ko tas atšķiras no Zaļā kursa? Ko
Eiropas Savienība vispār dara klimata jomā? Kāda saistība ir cementa
ražošanai ar klimata ietekmes mazināšanu? Ko tas nozīmē - "klimata
konkurence" un vai tam ir kāda ietekme uz mums?
Par šiem un vēl citiem jautājumiem runāsim ar divām Eiropas klimata
pakta vēstnesēm - Madaru Meļņiku, juristi, vides un cilvēktiesību
Ekoremonts
Veicot remontdarbus, mēs izvēlamies produktus, kas mums šķietami nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Piemēram, mēs dodam priekšroku ūdensnecaurlaidīgai sienas krāsai vai grīdai bez elektrostatiskā lādiņa. Šādas īpašības visbiežāk tiek panāktas ar noteiktu ķīmisku piedevu palīdzību. Diemžēl tam ir sava cena.
Laika gaitā no būvmateriāliem, ko esam izmantojuši, izdalās gan ķīmiskie šķīdinātāji, gan p
Augu internets
Vai augi sazinās? Ja jā, kā viņi to dara? Vai arī viņiem ir savs internets? Ko viņi ziņo viens otram? Vai mēs, cilvēki, arī varam sazināties ar augiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko raidījumā uzdosim pētniekam Zigmundam Orlovskim.
Klimata pārmaiņu modeļi
Kādā klimatā dzīvosim vecumdienās? Kāda gaisa temperatūra būs šī gadsmita vidū? Cik intensīvi būs nokrišņi tuvākajās desmitgadēs?
Meklējot atbildes, zinātnieki nodarbojas ar nākotnes klimata pārmaiņu pētniecību. Viņi izstrādā dažādus iespējamos nākotnes scenārijus, balstoties uz fizikas likumiem, siltumnīcefekta gāzēm un dažādiem cilvēku darbības principiem. Arī Latvijā klimatologi strādā pie nāko
Ekoskaistums
Pavisam nesen, janvāra otrajā pusē, Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu direktīvai, kas būtiski ierobežos - vismaz tāds ir plāns - zaļmaldināšanu. Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Ja direktīvu pieņems, marķējumā būs aizliegts bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā “videi draudzīgs”, “dabisks”, “biolo
Kara ietekme uz vidi
Kāda ir kara ietekme uz cilvēkiem, mēs zinām - par to var lasīt grāmatās, redzēt dokumentālajās un mākslas filmās. Šobrīd, 21. gadsimtā, par to var uzzināt arī sociālajos medijos. Bet kāda ir kara ietekme uz vidi?
"Ukraina ir viena no pirmajām valstīm, kas rūpīgi uzskaita Krievijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas videi radīto kaitējumu, tostarp norādot, kādām finansiālajām izmaksām tas būtu pi
Vides eksperti vērtē 2023. gadu
Kāds bija 2023. gads, ja vērtējam to vides aizsardzības kontekstā? Vai un kā globālie notikumi ietekmēja procesus Latvijā? Cik sagatavoti esam klimata pārmaiņām? Kāda ir situācija saistībā ar bioloģisko daudzveidību?
Pērno gadu vērtēs trīs vides eksperti: Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda vadītājs un Jānis Ulme, Vides izglītības fonda v
Kā Tvērums tvēra dabīgu dabu
"Nevietu ētiskā dimensija", "racionāli dzīvnieki", "spekulatīvais dizains dabīgas dabas invāzijas apkarošanā" - tās ir tikai dažas no tēmām, kas aplūkotas žurnāla "Tvērums" jaunākajā numurā. Sestā "Tvēruma" tēma ir "vide", un autori to tver gan "dabas", gan "urbānā" kontekstā.
Šajā raidījumā divi no žurnāla komandas -
Tualetes
"Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!" reiz kāds episks tēls stingri norādīja kādā tik pat episkā filmā. Vai tā patiešām ir?
Kāda ir tualešu nozīme mūsu dzīvē - gan individuālā, gan sociālā, gan vides kontekstā? Vai visiem cilvēkiem ir pieejamas tualetes? Ko nozīmē - "laba tualete"? Kāda ir situācija pasaulē un Latvijā? Un kas gan var noiet greizi, ja nebūsim gana prātīgi?
Ekodizains
"Labs dizains ir saistīts ar ilgtspēju, iekļaušanu un atbildību. Veidojot dizainu, mērķis nav vienīgi radīt ko jaunu, bet arī uzņemties atbildību pret sabiedrību un vidi, cenšoties veicināt labāku pasauli," uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, "Dizaina procesā studenti risina arī ilgtspējas jautājumus, pievēršot uzmanību gan fiziskiem, gan men
Pārmaiņas pārtikas sistēmās
Pēdējo gadu krīzes skarbi apliecina - mūsdienu pārtikas sistēmas ir ievainojamas. Cik reāls ir mūsu risks jau pavisam tuvā nākotnē saskarties ar situāciju, kurā nespējam nodrošināt pārtikas pieejamību visiem?
"Pārtikas sistēmām ir jāmainās visos līmeņos. Tomēr, lai gan mēs to redzam arvien skaidrāk, jautājums, no kurienes mēs varam sagaidīt pārmaiņas, vēl joprojām paliek neatbildēts," a
Piekrastes atkritumi
Kurš gan būs tik neprātīgs, lai apšaubītu Baltijas jūras piekrastes skaistumu? Ja neiedziļināmies, grūti noticēt, ka šis skaistums ir apdraudēts. Un mēs, cilvēki, esam tie, kas šo skaistumu posta.
Šajā raidījumā runāsim ar Jāni Ulmi, kampaņas "Mana jūra" dibinātāju un Elīnu Kolāti, "Zero Waste Latvija" valdes locekli.
Kampaņa "Mana jūra" jau divpadsmit gadus veic pi
Cik zaļa ir Latvijas konkurētspēja?
"Zaļš" ir ne tikai krāsa. Šādā vārdā sauc arī principiālus cilvēkus, kam rūp vides aizsardzība. Šādu vārdu mīl arī mārketings, ne vienmēr gan pamatoti. Un tad, kad produkta, pakalpojuma, plānu vai ideju "zaļums" ir vien mārketinga triks, to sauc par "zaļmaldināšanu".
Cik "zaļa" ir Latvijas konkurētspēja? Vai, plānojot Latvijas valsts attīstību, mēs ņemam
Garīgais (apved)ceļš
"Garīgā apvedceļa iešana ir cilvēka mēģinājums izvairīties no emocionālām sāpēm un mēģinājums aizpildīt iekšējo tukšumu, pievēršoties garīgumam," raksta amerikāņu klīniskais psihologs Džons Velvuds.
Kā saprast, vai ejam pa garīgo ceļu vai pa garīgo apvedceļu? Vai un kādas ir pazīmes, kas tos atšķir? Vai mistiskā pieredze liecina par indivīda garīgo briedumu vai psihisko saslimšanu? Vai
Tvērums tver vidi
Filosofijas žurnālu "Tvērums" veido domubiedri, kas uzskata - "filosofija ir [domāta] visiem un tai ir būtiska vieta mūsdienu vidē." Pavisam nesen žurnāls nosvinēja savu divu gadu jubileju. Katrs no numuriem iedziļinās citā tēmā, to redakcija izvēlas balsojot. Šobrīd tapšanas stadijā ir izdevums par vidi.Žurnāla veidotāji uzskata, ka vides tēma paver plašas iespējas: autori var
Vide un miesiskā pieredze
Vides humanitārās zinātnes piedāvā dažādus jaunus un alternatīvus skatījumus uz cilvēka-vides un cilvēka-dabas attiecībām, norādot, ka efektīvai, pozitīvi orientētai vides ētikai jāsākas cilvēka pašizpratnē. Tam pamatā ir vienkārša atziņa – tam, kā uztveram sevi, savu ķermeni un savu apkārtni, ir liela nozīme. Ja dabu uztveram atsvešināti – tā kļūst par resursu, ko iztērējam, vai trauslu un romant
Ekopannas, ekodīvāni un ekodrēbes - īstenība vai ekomaldi?
Izglītots pircējs zina: ja vēlas nopirkt ekoloģiski tīru pārtikas produktu, ir jāraugās, vai tam ir sertificēts ekomarķējums. Tāpat jārīkojas arī tad, ja gribam iegādāties videi saudzīgu sadzīves ķīmiju.
Kā ir ar pannām, dīvāniem un drēbēm? Vai ekopannas, ekodīvāni un ekodrēbes eksistē, vai arī, ja redzam šādu reklāmu, tie ir vien mārketinga triki, citā vārdā saukti arī par zaļmaldināšanu?
Jā vai nē dabasgāzei?
Krievijas iebrukuma Ukrainā gaismā asi ir iezīmējusies Latvijas energoneatkarības tēma. Kā Latvijai nodrošināt savus iedzīvotājus ar enerģiju, ņemot vērā gan šī brīža ģeopolitiskos notikumus, gan prognozēto klimata krīzi?
Kāpēc biedrība "Zaļā brīvība" kritizē Skultes termināļa būvniecību? Vai un kā varam pāriet uz citiem enerģijas avotiem? Kādas ir šīs iespējamās alternatīvas? Cik reālas tā
Dekoloniālā ekoloģija
Vai pagātnes apcere un analīze var palīdzēt risināt šodienas krīzes? Tas ir tikai viens nojautājumiem, ko uzdod izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma”, kas gandrīz trīs mēnešus bija skatāma Rīgas mākslas telpā.
Izstāde pievēršas ekoloģijas un sociālpolitisko pārmaiņu jautājumiem mūsu reģionā, saistot tos gan ar globālajiem, gan lokālaj
Vai viegli būt pankam?
Vai viegli būt pankam 21. gadsimta sākumā - Rīgā, Latvijā, Eiropā? Vai varam runāt par "Latvijas panku scēnu", kāda tā ir? Vai un kā šī subkultūra ietekmē mūs visus?
Vecgada vakarā pie mums ciemos Dāvis Krauklis - panks un mūziķis, kas jau desmit gadus nodarbojas ar pasākumu, festivālu un koncerttūru organizēšanu, izmantojot segvārdu Discultur. Decembra sākumā Dāvis publicēja savu otro grāmatu /
Uz zaļo tāli
Pēdējos gados publiskajā telpā nosacīti bieži var dzirdēt tādus vārdus un vārdu savienojumus kā "klimatneitralitāte", "Eiropas Zaļais kurss", "energoefektivitāte".
Vai un kā šie jēdzieni pieredzami tīri praktiskā līmenī? Piemēram, vai un kā tiek plānota transporta plūsma, lai tā būtu gan videi draudzīga, gan cilvēkiem ērta? Vai energoauto uzlādēt varēs arī pie daudzdzīvokļu namiem? Vai mūsu vilci
Apkaimes biedrības
Kāpēc cilvēki iesaistās apkaimes biedrībās? Vai un kā apkaimes biedrības var ietekmēt pilsētas attīstību? Kas jauns Sarkandaugavā un Grīziņkalnā, un kādi ir šo apkaimju biedrību lielākie izaicinājumi un nākotnes plāni?
Šodien radio Naba studijā viesosies Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve, kā arī Marta Kotello un Andrejs Kalnačs no šajā rudenī dibinātās Grīziņkalna apk
Energokopienas
Kas ir energokopienas? Kā un kad šis koncepts radās, kāda ir tā vēsture un "darbības teritorija"? Kas šobrīd notiek Latvijā - vai jau varam runāt par plašu "enoergokopienu kustību"? Kādi ir izaicinājumi, ieguvumi, riski? Vai energokopienu attīstība ietekmēs to, kā raugāmies uz enerģijas ražošanu, patēriņu un izmaksām?
Radio Nabas studijā viesos jomas eksperts Einārs Cilinskis, jautājumus uzdod San
Krastu erozija - ko mēs varam darīt?
Latvijas jūras piekraste ir pakļauta pastāvīgām pārmaiņām – lēzenās smilšu pludmales ir izteikti jutīgas pret vētru izraisīto eroziju. Lai gan šie procesi ir notikuši jau gadsimtiem ilgi, pēdējos gados erozijas apmēri palielinās. Eksperti ir pārliecināti, ka nākotnē tie kļūs vēl intensīvāki - nākotnes klimata pārmaiņu prognozes liecina gan par vidējā jūras līmeņa, gan par vētru biežuma palie
Aizsprostotās upes
Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju un strautu, to kopējais garums - apmēram 38 000 km. Tajās peld zivis un dažreiz, lielākoties vasaras sezonā, arī cilvēki. Reizēm peldēt ir grūti gan cilvēkiem, gan zivīm, jo ūdens plūšana ir apgrūtināta - uz daudzām Latvijas upēm ir uzbūvēti aizsprosti.
Kas īsti ir "aizsprosti"? Kad un kāpēc tie radās? Vai un kādi aizsprosti ir citās pasaules valstīs? Kāpēc pētnie
"Provodņika" jaunā elpa
"Provodņiks" atrodas vienā no vēsturiski senākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem, Sarkandaugavā. Industriālā kvartāla lielāko ēku ir projektējis viens no 19. gadsimta ievērojamākajiem inženieriem un arhitektiem Edmunds fon Trompovskis. Šobrīd mājai piemīt nobružāti industriāls šarms, kas valdzina daudzus 21.gadsimta urbānajā vidē mītošos radošos censoņus.
Pirms pandēmijas šeit notika dzī
Viskaļi
Blakus Ķīšezeram ir liela māja, kurā nu jau ilgāku laiku norit dažādi procesi. Mākslinieku darbnīcās dzimst jaunas realitātes, Brīvbodē savu otro dzīvi pieredz dažādi apģērbi un citas lietas, mūziķi dalās ar jaunradītajām skaņām, brīvprātīgie veido azsargtīklus no saziedotiem audumiem, māja iegūst jaunus vaibstus. Un tas vēl nav viss.
Vairāk par to, kas notiek Viskaļos, u
Vai būs globālā pārtikas krīze?
Tas, ka mūsdienu pasaulē viss ir saistīts, vienlaikus ir gan labi, gan slikti. Kāpēc labi, to varam apcerēt, atverot savu ledusskapi - daudzi produkti tur neatrastos, ja mēs nebūtu globālā pārtikas tīkla tiešie ieguvēji. Kāpēc slikti - jo Krievijas iebrukums Ukrainā rada ilgtermiņa postījumus ne tikai šīm divām valstīm, bet arī globāli.
Vai un kā pārtikas krīzi sajutīsim
Rīgas gaiss
Vai tiešām gaisa piesārņojums ir dabiska urbānās vides blakne, ar ko mums vienkārši jāsadzīvo? Vai arī šobrīd, 21. gadsimta sākumā, mums ir iespējas gaisu savās pilsētās padarīt tīrāku? Šoreiz radio Naba studijā viesosies Dace Sevčenko, Manabalss.lv komunikācijas projektu vadītāja - viņa pastāstīs par kādu ar tīru gaisu saistītu iniciatīvu; vairāk par to varat lasīt&n
Energovējš un tā ietekme uz vidi
Ja vēl pirms pāris mēnešiem “energoneatkarība” nebija pirmais vārds, kas ienāk prātā, mostoties no rīta, šobrīd tikai retais uzdrošinās apšaubīt Latvijas energoneatkarības nozīmīgumu.
Kāda šajā kontekstā ir ietekmes uz vides novērtējuma loma? Kāds ir tā mērķis un kādi ir riski, ja atsakāmies no tā? Kāda ir sabiedrības, vietējo kopienu loma, kad runājam par energoneatkarību, vēja enerģiju, Latvija
Ielu muzikants mūsdienu pasaulē
"Hei, vai Tu gribētu šajā sestdienā atnākt uz radio Naba? Gribu uztaisīt raidījumu par to, kā ir "būt ielu muzikantam mūsdienu pasaulē"", es viņam rakstu.
Viņš atbild apstiprinoši un piebilst, ka jau drīzumā, no maija, kopā ar sievu plāno "pārcelties uz dzīvi mašīnā un ceļot, spēlēdami ielās".
Harijs Vagrants ir ielu muzikants jau vairāk nekā 12 gadus. Viņš ir spēlējis ne tikai Latvijā, bet arī I
Pārtikas piegādes ķēdes
Pēdējie gadi it īpaši ir izgaismojuši to, cik ļoti mēs esam saistīti globālā līmenī. Notikumi citās zemās atstāj ietekmi uz mums, pat ja to neapzināmies. Savukārt mūsu visbanālākās izvēles, piemēram, iegādājoties pārtikas produktus, var būtiski ietekmēt citās valstīs strādājošo cilvēku dzīves.
Ja pārtika veikalā ir lēta, tā reti kad patiešām ir lēta; nereti par to ir samaksājis kāds cits - saņemo
Klimata likums
Vai zeme ir plakana, vai apaļa? Vai zinātnes sasniegumi mūs nogalinās, vai izglābs? Vai klimata pārmaiņas eksistē, vai arī tās ir izdomātas?
Atbildes uz šiem jautājumiem mūsdienās nošķir cilvēkus līdzīgi kā agrāk to paveica reliģija.
Vairākās Eiropas valstīs kā atbilde klimata pārmaiņām ir Klimata likuma pieņemšana. Ideālajā pasaulē tas ir normatīvais akts, kas sniedz vadlīnijas, konceptuā
Vide un enerģija: spilgtākie notikumi 2021. gadā
2021. gada noslēguma raidījumā runāsim par spilgtākajiem šī gada notikumiem vides un enerģijas jomā, kā arī uzzināsim, kas un kāpēc ir ilgtspējīgu pārmaiņu vēstneši pārejā uz atjaunīgiem energoresursiem.
Raidījuma viešņa ir Krista Pētersone, biedrības "Zaļā brīvība" eksperte. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
Aukstums, rūdīšanās un imunitāte
Atvasara tuvojas savām ikgadējām beigām, pēc tam būs drēgns laiks. Pēc tam auksts. Daļai rīdzinieku drēgns būs arī dzīvokļos. Mentāli nepatīkami, fiziski izaicinoši.
Bet varam paskatīties uz to no otras puses, jā, kā uz iespēju. Kā aukstums mums var palīdzēt kļūt stiprākiem un veselākiem?
Jautājumus uzdod Sanita Rībena, uz tiem atbildēs rūdīšanās treneris Māris Žunda, mūzikas redak
Mājdzīvnieki kā aifoni
Vai mūsu rūpes par mājdzīvniekiem ir mīlestības vai savtīguma izpausme? Vai mājdzīvnieku salīdzināšana ar aifoniem ir pārspīlēta, vai - tieši otrādi - skarbi patiesa? Jau ilgu laiku mēs radām dzīvniekus, kas nespētu izdzīvot brīvībā. Tie ir radīti dzīvei nebrīvē, dzīvei ciešā atkarībā no mums, cilvēkiem.
Izrādes "Ved mani mājās! Vol. 2" sižeta pamatā ir dokumentālas liecības, ko sniedz patversmes
Cilvēki savvaļā
Tu dzīvo Latvijā, daudz strādā, esi noguris. Draugi tev iesaka atpūsties, varbūt "doties dabā". Tev patīk izaicinājumi, tāpēc tu nolem "doties dabā", bet uz nedēļām divām trim. Un pie tam viens pats. Un ziemā.
Kā sagatavoties šādam izaicinājumam, lai tas nestu jaunus iespaidus, nevis tavu pāriešanu citā dimensijā? Kas jāņem vērā, ja nolem doties dabā tad, kad ārā ir skarbi laika apstākļi? Kā sagat
LastāDIYas kvartāls
"LastāDIYas kvartāls" - tā viņi sevi sauc, rotaļājoties ar latviešu un angļu valodas sniegtajām iespējām. Attīstīt kvartālu biedrība "Free Riga" sāka jau 2015. gadā, toreiz tā bija tikai viena ēka Puškina ielā 11. Jau nākamajos divos gados tika apgūtas vēl 4 ēkas, arī āra teritorija. "Kvartāls ir kļuvis par degpunktu DIY jeb “dari-to-pats” kultūras, kā arī pašradītas
Ilgtspējīga arhitektūra
Ir 21. gadsimta sākums un reti kurā dokumentā, preses izdevumā vai svarīgā sapulcē iztiek bez vārda "ilgtspēja" piesaukšanas. No vienas puses, tas ir labi, jo kurš gan saprātīgs un ar līdzjūtību apveltīts cilvēks negrib dzīvot pasaulē, kuras nākotnes vektors neietiecas apokalipsē vai distopijā? No otras puses, pārāk bieža kāda vārda lietošana nereti apdraud šī paša vā
Mikroplastmasa
Aizvien mazāks kļūst to cilvēku skaits, kas vēl joprojām dzīvo maldīgā neziņā par plastmasas dzīves ilgumu. Mēs un jūs, protams, zinām, ka šī brīža aplēses liecina - plastmasas izstrādājumi, no kuriem liela daļa agrāk vai vēlāk savā nodabā sāk klīst pa jūrām un okeāniem, tā dzīvosies ilgi jo ilgi. Iespējams, savu pustūkstoti gadu.
Bet vai jūs zinājāt, ka arī mēs
Globālais puķu bizness un tā skeleti skapī
Šonedēļ 8. martā atzīmējām Starptautisko sieviešu dienu un publiskajā telpā varēja vērot vairāku paradigmu sadursmi: noritēja sīva cīņa, kā tad īsti interpretēt un svinēt šo dienu. Vai tā ir padomju laika atrauga? Vai tā ir diena, kad vīrieši sievietēm dāvina puķes un šokolādi? Vai tā ir diena, kad aktualizējam jautājumus, kas saistīti ar sieviešu diskrimināciju globā
T kreklu spožums un posts
Kā radās pirmie T krekli? Vai T krekli ir iekarojuši pilnīgi visus kontinentus? Kādas ir vides problēmas, kas saistītas ar šo industriju? Vai un kā mēs varam runāt par ilgtspējību un aprites ekonomiku šajā kontekstā? Vai Latvijā varam iegādāties videi draudzīgus T kreklus? Par to visu runāsim ar divām raidījuma viešņām - "Zaļās brīvības" vides eksperti Daci Akuli un u
Vai atkritumus šķirot ir grūti?
Lai vieglā iepakojuma konteinerā iemestajiem materiāliem būtu iespēja dot otro dzīvi, ir jāsadarbojas daudzām iesaistītajām pusēm: veikalos pieejamiem iepakojumiem jābūt pārstrādājamiem, šķirojamo atkritumu konteineriem jābūt ērti pieejamiem, iedzīvotājiem sniegtajām instrukcijām – skaidrām, bet pašiem iedzīvotājiem – motivētiem un ar sapratni, kāpēc at
