Vārti
Raidieraksts veltīts latviešu valodas mācīšanai un saglabāšanai daudzvalodu vidē. Tajā sarunājas ar pieredzējušiem speciālistiem un ģimenēm – bērniem, jauniešiem, vecākiem un vecvecākiem. Mērķis ir iedrošināt vecākus, kuri cenšas bērniem nodot un saglabāt savu valodu. Raidierakstu veido biedrība "Latviešu valoda diasporas ģimenēs".
Epizodes
Jauktās ģimenes tagad un toreiz. Stāsti no Īrijas un ASV
(00:00) 19. sērijā viesojas Zane Kažotniece no Īrijas. Zane ir trīs bērnu mamma, muzikante un mūzikas pedagoģe. Savukārt otrajā daļā Inga iepazīstina Signi ar Marutu Lietiņu-Reju (Ray), Virdžīnijas Universitātes emeritēto profesori.(01:10) Zane Kažotniece stāsta par savu pieredzi, audzinot bērnus jauktā ģimenē vietā, kur nebija “gatavas” latviešu kopienas. Viņa ar bērniem vienojās: runājiet latvis
Mazbērni citā valstī. Kā rast kopīgu valodu?
(00:00) Vārtu 18. sērijā viesojas divas vecmāmiņas: Zuze Krēsliņa-Sila un Liene Dindone. Viņas dalās pieredzē un pārdomās, kas notiek ar valodu, kad diasporas bērns izaug un veido savu ģimeni – un tajā ir vairāku tautību cilvēki un dažādas dzīvesvietas?(26:58) Zuze Krēsliņa-Sila ir gandarīta par paplašinātās ģimenes attieksmi pret “mazo, eksotisko” latviešu valodu. Viņasprāt, pret to vajadzētu a
Valoda, kuras trūkst. Ceļš uz latviešu valodu pieaugušo vecumā
(00:00) Šoreiz saruna ar diviem viesiem - Vilmu no Kopenhāgenas un Martinu no Stokholmas. Abiem ir latviešu saknes, taču valodu viņi apgūst jau kā pieaugušie. (10:25) Kas vēl liecina par latviešu kultūru diasporas ģimenēs, kuru mājās latviešu valoda skan reti?(25:59) Signe iepazīstina Ingu ar virkni vērtīgu ieteikumu, kā apgūt un uzturēt valodu. Bet kas ir šo ieteikumu autors? Izrādās, tie ir pusa
Katru dienu pa teikumam
(00:00) Šodien runāsim par mazo ieradumu lielo spēku un diasporas vecāku izdomu. Priecājamies, ka “Vārtos” atkal dzirdēsim bērnu balsis. (01:02) 4-gadīgā Laima un 9-gadīgā Maija no Sandjego (ASV) izstāsta, ar ko viņas sarunājas kādā valodā un kā viņām ir vieglāk. Savukārt meiteņu mamma Sintija Valdeza pastāsta, kas viņai šķiet visgrūtākais un kas palīdz uzturēt latviešu valodu jauktā ģimenē tālu p
Cik vērtīga ir latviešu valoda?
(00:00) Nesen pa Facebook klejoja ieraksts par pusaudzi, kurš esot jautājis “Kam gan man tā latviešu valoda?!” Ikvienam, kas dzīvo citā valstī, dažkārt skaļi vai klusībā ir jāatbild uz jautājumu: kāpēc mācīties latviešu valodu? Par to runājam šajā sērijā. (01:20) Sērijas viešņai Sanitai Martenai jautājam: kas slēpjas zem jēdziena “valodas prestižs”? Kā tas veidojas un kā ietekmē vēlmi apgūt kādu v
Futbols latviešu valodas vietā: nu kā tā var?!
(00:00) Jaunajā sezonā turpināsim sarunas ar diasporas ģimenēm un daudzvalodības ekspertiem. Jaunajā rubrikā "Atklājums" katras sērijas beigās vadītājas Inga un Signe viena otru pārsteigs ar kādu atklājumu saistībā daudzvalodību vai latviešu valodu diasporā.(02:36) Par daudzveidīgu latviskuma pieredzi sarunājamies ar Ilzi Gehi no Norvēģijas. Viņas mājās visbiežāk dzird norvēģu valodu. Bē
Valodas uzturēšanas maratons: svarīgākie ieteikumi
Iemācīt un saglabāt latviešu valodu diasporā ir maratons, nevis sprints. Tas prasa gan konsekvenci un pacietību, gan arī zināšanas un izdomu. Šajā īpašajā VĀRTI sērijā raidieraksta vadītājas ir apkopojušas 12 ieteikumus no iepriekšējo sēriju sarunām ar diasporas ģimenēm un daudzvalodības ekspertiem. Lai izdodas atrast to atslēgu, ar kuru atslēgt valodas vārtus jūsu ģimenē! ---Projektu finansē Latv
No multenēm līdz influenceriem. Digitālie mediji un valodas stiprināšana diasporā
Vai un kā digitālie mediji noder, lai stiprinātu latviešu valodas prasmes diasporā? Vai "multenes" un cits saturs latviski var palīdzēt iemācīt latviešu valodu? Kā vecākiem gudri un jēgpilni izmantot esošo mediju piedāvājumu latviski? Vārtu 12. sērijā sarunājamies ar Aiju Zeltiņu-Kalniņu no Losandželosas. Aija ir skolotāja Losandželosas Latviešu skolā un divu dēlu mamma. Viņa mērķtiecīgi
Vai mans bērns lasīs un rakstīs latviski? Tekstpratība diasporā
Apgūstot svešvalodas, mēs labi saprotam, ka nepietiek tikai “runāt”. Kaut nedaudz jāzina gan valodas gramatika, vārdi un skaņas, gan tas, kā šīs skaņas atveido rakstiski. Jāapgūst valodai specifiski veidi, kā tajā izsaka dažādas nozīmes. Jāiemācās saprast to, kas teikts pārnestā nozīmē - vai varbūt vispār netiek pateikts vai uzrakstīts, bet izriet no kultūras konteksta. Dzimtajā valodā šīs un daud
Bērns ar diagnozi: vai daudzvalodība ir iespējama?
Diaspora, diagnoze, daudzvalodība – vai un kā to iespējams savienot? Kā daudzvalodība ietekmē bērnus ar īpašām vajadzībām? Vai tā ir risks vai vērtīgs resurss? Kāds atbalsts ģimenēm ir nepieciešams no speciālistiem un no sabiedrības? Sērijas pirmajā daļā sarunājamies ar Daci no Oslo. Viņas ģimenē skan četras valodas, un tās visas apgūst arī Daces dēls Hanss, kuram ir cerebrālā trieka. Otrajā daļā
Pusaudzis meklē sevi. Kas notiek ar latviešu valodu?
Kad ģimenē ir pusaudzis, vecāki nereti attopas pie aizslēgtām durvīm tiešā un pārnestā nozīmē. Ja dzīvojam ārpus Latvijas, kurā pusē durvīm paliks latviešu valoda? Un ko mēs, vecāki, tur varam iesākt? “Vārtu” studijā atgriežas Olga Cara, Londonas universitātes koledžas (UCL) asociētā profesore izglītības socioloģijā. Sērijas pirmajā daļā - saruna ar divām pusaudžu mammām Zani Zaļkalni un Lieni Lei
Savs “latviskais ciems”: kā to radīt tur, kur tā trūkst?
Mēdz teikt, ka, lai izaudzinātu bērnu, vajadzīgs vesels ciems. Vai, lai izaudzinātu diasporas bērnu par latvieti vai iemācītu valodu, vajadzīgs latviešu ciems? Un ko darīt, ja ciema nav? Par to sarunājamies ar divām latvietēm no Kuritibas Brazīlijā - Iritu Ivanovu un Inesi Ēvaldu. Kuritiba ir tālu ir no Latvijas, un latviešu skoliņas vai kopienas tur nav. Jautājām Iritai un Inesei, kas palīdz, kā
Lasīšana diasporā: ko un kā lasīt, lai bērni saprastu?
Priekšā lasīšana ļoti uzlabo bērnu vārdu krājumu, tekstpratību un veicina pozitīvu attieksmi pret lasīšanu arī pašiem.Bet kā ir ar lasīšanu latviski diasporā? Vai vecāki var lasīt jebko vai ir vajadzīga pielāgota literatūra? Kā tikt pie grāmatām vietās, kas no Latvijas ir ļoti tālu? Un arī - kā mācīt lasīt latviski bērniem, kam dominē mītnes zemes valodas prasmes? Pirmajā daļā runājam ar Ievu Inci
Valoda nav tikai vārdi. Kā valoda(s) veido domāšanu un personību?
Sērijas viešņa ir valodniece, autore un lektore Linda Apse. Sarunājamies par to, kā valoda(s) veido mūsu domāšanu un priekšstatu par pasauli? Kāda ietekme vairāku valodu izmantošanai ikdienā ir uz personību un kas izpētīts par šāda smadzeņu treniņa ietekmi uz veselību? Kā vecāki var rotaļīgi un dabiski palīdzēt bērniem “uzsūkt” latviešu valodu?
Savukārt pirmajā daļā par viņu dzīvi trīs valodās sar
Ģimenē katram sava valoda! Kā nepazust “tulkojumā”?
Vai iespējams, ka valodu ģimenē ir par daudz? Ko darīt, ja
vecākiem katram ir sava dzimtā valoda (varbūt pat vairākas!), un neviena no tām nav sabiedrības dominējošā valoda?
Raidījumā runājam par to, vai šādās lingvistiski jauktās ģimenēs bērniem ir iespējams apgūt un uzturēt latviešu valodu. Kāpēc to ir vērts darīt, dzīvojot ārpus vecāku izcelsmes valsts? Spriedīsim par to, kā veidojas šādu bēr
Valodu "kultenis": ko labot, ko ne?
Visi bērni, kas aug ar vairākām valodām, tās dažādos veidos kombinē, miksē, aizņemas vārdus un izteicienus. VĀRTU 4.sērijā ar Rēzeknes Tehnololoģiju akadēmijas profesori Sanitu Martenu skaidrojam, vai tas ir kas slikts, kā vecākiem reaģēt, vai un kā bērnus labot? Savukārt kādās situācijās no tā atturēties? Kas ir valodas jauda un kāpēc ģimenes “valodu politika” nav jautājums par valodu vien?
Savuk
Bērns neatbild latviski - vai viss zaudēts?
Vai tad, ja agrīnajā vecumā nav izdevies panākt aktīvu latviešu valodas izmantošanu, "jāmet plinti krūmos"? Vai tomēr ir vērts pašam turpināt runāt latviski?
Par to sarunājamies ar Viļņas Universitātes asociēto profesori Ingu Hilbigu (Inga Hilbig). Ģimenes sarunā piedalās Dace un viņas dēls Daniels no Brisbanes Austrālijā.
---
Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un
"Sūkļa" periods: agrīnā vecuma nozīme valodas apguvē
Bērni ir kā sūkļi? Un cik ilgi? VĀRTI 2.sērijā ar Londonas Universitātes koledžas asociēto profesori Olgu Caru runāsim, kādas valodas prasmes bērni iegūst agrīnajā vecumā un kāda nozīme ir šim laikam, lai viņi arī turpmāk dzīvē runātu latviski un darītu to labprāt.
Sērijas pirmajā daļā sarunājamies ar Inesi Getsadzi un viņas meitu Sofiu no Gruzijas.
---
Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra n
Mantotā un dzimtā valoda: tas pats vai tomēr nē?
Kas ir mantotā jeb etniskā mantojuma valoda? To VĀRTU 1.sērijā skaidrojam sarunā ar Signi Rirdanci (Stokholmas Universitāte). Runājam par to, kāpēc ir svarīgi izprast, kā valoda tiek apgūta ārpus tās dabiskās vides un kas raksturīgs diasporas latviešu runai.
Savukārt par savas ģimenes pieredzi stāsta Ieva Pūpola
un viņas bērni Lote un Alfs, kas uzauga Austrijā un skolā mācījās angļu valodā.
---
P
Ievadsērija
Kopējais Latvijas diasporas lielums 2023. gadā bija vismaz 420 tūkstoši cilvēku. Latviešu izcelsmes bērni dzīvo visos kontinentos. Daļa no viņiem mājās sarunājas latviski, daļa – arī citās valodās. Daļai ir iespēja apmeklēt latviešu skolas vai kultūras biedrības, citiem – nē. Bērnudārzs un skola ir angliski, vāciski, zviedriski, franciski…, pulciņi un citas brīvā laika aktivitātes tāpat. Bērnu ikd
