Kā likums!
Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas podkāsts par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem likumdošanas procesā, tiesiskajā regulējumā un valsts attīstībā. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, kā noteikts Latvijas Republikas Satversmes 90. pantā. Podkāsts iznāk katru trešdienu.
Epizodes
Par jaunu pieeju veselības politikas plānošanā. Vai taps psihisko saslimšanu un atkarību pacienta ceļa karte?
Ieklausīties pacientā, viņa tuviniekos, medmāsās, ārstos, sociālajos darbiniekos un daudzos citos garajā ārstniecības ķēdē iesaistītajos un tikai tad rakstīt valsts plānu, lai soli pa solim cīnītos par tajā noteikto uzdevumu izpildi. Ar šādu mērķi Veselības ministrija ir īstenojusi plašu sabiedrības līdzdalības projektu psihisko saslimšanu un atkarību ārstēšanas atbalsta pasākumu plāna izstrādei.
Pie likuma – bez līkuma. Kā tapusi un attīstījusies vietne Likumi.lv
Vietnē Likumi.lv no 2001. gada 29. jūnija ikvienam ir brīvi pieejami Latvijas valsts tiesību akti. Vietnes izveidotājs un uzturētājs no tās pirmsākumiem ir valsts kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis”. Kad aiz muguras ir 25 darba gados uzkrāta pieredze, mērķtiecīgi īstenoti dažādi attīstības projekti, tostarp pašu spēkiem pārveidota vietne, atskats pagātnē ļauj novērtēt paveiktā darba nozīmi. Cit
Kas var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un valsts kompensāciju kriminālprocesā cietušajiem
Likumā noteiktam personu lokam ir paredzētas tiesības saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu – juridisko palīdzību, proti, konsultāciju, procesuālo dokumentu sagatavošanu, juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un tiesā. Savukārt personām, kas atzītas par cietušajām kriminālprocesā, valsts izmaksā kompensāciju. Kāda ir atbildīgās iestādes – Tiesu administrācijas (TA) – pieredze šo pakalpojumu nodroš
Vai cilvēki kļūst atbildīgāki? Atskats uz parādu piedziņas reformu no tiesu izpildītāja skatpunkta
Pirms pusotra gada īstenotajai parādu piedziņas reformai ir vairāki ieguvumi: piedziņas kārtība kļuvusi saudzīgāka un parādniekam labvēlīgāka, pieaudzis maksājumu skaits, kā arī aktivizējusies piedziņa lietās, kas ilgstoši bijušas bez virzības. Tāpat palēnām veidojas labāka komunikācija starp parādnieku un tiesu izpildītāju – tieši šo aspektu LZTI padomes priekšsēdētāja vietniece, zvērināta tiesu
Saskarsmes tiesības – biežāk uzdotie jautājumi un būtiskas izmaiņas regulējumā no 1. marta
Ja vecāki izlemj iet katrs savu dzīves ceļu, jāvienojas ne tikai par kopīgā bērna dzīvesvietu un uzturēšanu, bet arī kārtību, kā turpmāk mamma vai tētis, kas ikdienā nebūs klātesošs, tiksies un uzturēs attiecības ar dēlu vai meitu. Saskarsmes tiesību nozīme un izmantošanas kārtība ir tēma, kas daudziem vecākiem rada neizpratni gan par savām tiesībām, gan pienākumiem. Šajā raidieraksta “Kā likums!”
Mantojuma tiesības. Ieskats lasītāju jautājumos
Situācijas, kas saistītas ar mantas novēlēšanu vai saņemšanu, reti kuru atstāj vienaldzīgu. Ko der zināt par 2025. gadā ieviesto mantojuma tiesību reformu, kā nepalaist garām informāciju par mantojuma atklāšanos un kāpēc nav ieteicams atlikt dokumentu, kas skar īpašumtiesības, kārtošanu, šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.
Vai var maksāt uzturlīdzekļus mazākā apmērā par minimālo? Ieskats iesūtītajās e-konsultācijās
Uzturlīdzekļi bērnam jau daudzus gadus nemainīgi ir viena no populārākajām tēmām, par kuru interesējas LV portāla lasītāji. Lai gan likums ir bezkaislīgs un bez jebkādām atkāpēm nosaka absolūtu vecāku pienākumu uzturēt savus bērnus, dzīvē notiek dažādi un jautājumu tomēr netrūkst. Kam, kāpēc, kādā apmērā un cik ilgi – par to un citiem jautājumiem, kas iesūtīti LV portāla redakcijai par uzturlīdzek
Darbnespējas lapa un slimības pabalsts – ko der zināt? Ieskats lasītāju iesūtītajos jautājumos
Ikvienam var gadīties saslimt. Ja cilvēks strādā un ir sociāli apdrošināts, proti, ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņam likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt slimības pabalstu. Tomēr, kā apliecina LV portāla tematiskajā sadaļā “E-konsultācijas” iesūtītie jautājumi, ne viss ir tik vienkārši. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē aplūkosim dažādus ar darbnespējas lapu A un B sai
Parādu piedziņa – populārākie jautājumi un padomi
Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē pievērsīsim uzmanību parādsaistībām un to piedziņai. Kādi ar parādu piedziņu saistītie jautājumi visbiežāk interesē LV portāla lasītājiem, un kādus secinājumus par tiem atklāj Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums?
Par kādiem darba tiesību jautājumiem visvairāk interesējas
Katrs darba ņēmējs, visticamāk, kaut ko būs dzirdējis par Darba likumu, taču, aplūkojot dažādās ar darba attiecībām saistītās dzīves situācijas tuvāk, redzams, ka šī joma ir daudz plašāka.
Atlasot tiesību aktus pēc tēmām vietnē Likumi.lv, redzams, ka darba tiesībās ir saistoši gandrīz piecdesmit likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē dažādus ar nodarbinātību saistītus jautājumus, sākot
Kas veido kredītvēsturi
Mūsdienās ir viegli pieejami dažādi finanšu pakalpojumi, kas ļauj iegūt nepieciešamo naudas summu, lietu vai pakalpojumu, noslēdzot līgumu par pakāpenisku aizdevuma atmaksu. Arī nelielas finanšu saistības veido personas kredītvēsturi, kas var ietekmēt aizņemšanās iespējas nākotnē. Kas ietilpst personas kredītvēsturē, kā tā tiek vērtēta un kur meklēt informāciju par savu kredītvēsturi, skaidrojam š
Kas ir un kas nav darba samaksa
Vai darba devējs drīkst darba samaksas vietā izsniegt dāvanu karti vai apmaksāt ceļojumu? Kāpēc aprēķinātā darba alga nesakrīt ar darba līgumā nolīgto? Šie ir tikai daži no neskaitāmiem jautājumiem par darba samaksu, kas ikdienā tiek iesūtīti LV portāla “E-konsultāciju” sadaļā. Kas ir un kas nav darba samaksa, un kāpēc minēto ir svarīgi zināt – par to šajā raidieraksta “Kā likums!” sarunā ar Valst
Tiesībpratības mērījuma rezultāti: Cik tiesībpratīgi esam, un kas to ietekmē?
Pēc neliela pārtraukuma atsākam sarunas par un ap tiesībām ikdienā. Raidierakstā “Kā likums!” kopā ar LV portāla autoriem un pieaicinātajiem ekspertiem ieskatīsimies tiesiskajā regulējumā un likumdošanas jaunumos, kas ietekmē katru no mums.
Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē runājam par tiesībpratību. Lai noskaidrotu, kā sabiedrība vērtē savas zināšanas un pieejamo informāciju par tiesībām
Nepilngadīga pacienta tiesības no 14 gadu vecuma
Nepilngadīga pacienta ārstniecība no 14 gadu vecuma ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana. Praksē šī Pacientu tiesību likuma norma paredz atkāpes, jo katrā gadījumā ir jāizvērtē arī pacienta briedums un bērna labākās intereses, kuras ievērot ir gan vecāku, gan ārstniecības personu pienākums. Kā tās salāgot? Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo z
Ko darīt, ja noticis pacientu tiesību pārkāpums vai ārstniecības laikā nodarīts kaitējums veselībai
Ne vienmēr ārstniecība norit sekmīgi. Ja pacients uzskata, ka tās laikā veselībai ir nodarīts kaitējums vai tika pārkāptas viņa kā pacienta tiesības, pastāv iespēja pēc palīdzības ar lūgumu izvērtēt situāciju vērsties Veselības inspekcijā vai Ārstniecības riska fondā. Sarunā ar Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāju LAURU ŠĀBERTI raidierakstā “Kā likums!” skaidrosim par abu institūc
Cieņpilna komunikācija starp pacientu un ārstu ir pamats veiksmīgam ārstniecības procesam. Saruna par izmaiņām Pacientu tiesību likumā
Drīzumā būs aizritējis pirmais pusgads, kopš 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, ar kuriem ievērojami papildinātas pacientu tiesības iesaistīties ārstniecības procesā un saņemt par to informāciju. Izmaiņas regulējumā var raksturot kā cieņpilnu un kvalitatīvu komunikāciju starp pacientu un ārstniecības pakalpojuma sniedzēju. Jaunās likuma normas, visticamāk, jau tiek piemērot
Jaunā parādu piedziņas kārtība praksē – svarīgi būt saziņā ar tiesu izpildītāju
Šī gada 1. oktobrī stājā spēkā jauna parādu piedziņas kārtība. Daudziem šis ir bijis neziņas, baiļu un sašutuma pilns laiks. Pēc praktiķu teiktā, izmaiņas jau ir “iegājušas sliedēs”. Izdarīti arī pirmie secinājumi, taču nopietns jaunā tiesiskā regulējuma efektivitātes izvērtējums plānots pēc pusotra gada. “Tikai praksē varējām saprast, par ko mūsu klienti visvairāk satraucas, saņemot jauno tiesu i
Kredītlīgumu cedēšana. Ko tas nozīmē parādniekam
Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jaunais kreditors, – skaidrojam raidierakstā “Kā likums!”, sarunā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju JĀNI ĀBOLIŅU
Pacienta un viņa tuvinieku tiesības saņemt medicīnisko dokumentāciju
Katras ārstniecības iestādes rīcībā ir dati par pacientiem, kuriem tā sniegusi medicīnas pakalpojumus. Dzīvē ir brīži, kad pacientam vai viņa tuviniekam attiecīgā informācija ir nepieciešama. Kādas ir mūsu kā pacientu tiesības iegūt izrakstus no ārstniecības iestādēm? Vai un kā ir iespējams saņemt dokumentāciju par radinieku situācijā, kad viņu piemeklējušas veselības problēmas vai kad cilvēks vai
Kriminālprocesa izskatīšana tiesā
Kriminālprocesa izmeklēšanas noslēdzošais posms ir tā nonākšana tiesā: prokuratūra noziegumā vainojamajai personai ir uzrādījusi apsūdzību, un, ja persona vainu neatzīst, tad sagatavotā lieta tiek iesniegta tiesā. Par kriminālprocesa iztiesāšanas kārtību raidierakstā “Kā likums!” stāsta ilggadējais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andis CELMS.
Kā cietušajam kriminālprocesā pieprasīt valsts kompensāciju
Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā ir cietusi un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par cietušo, tai ir tiesības vērsties Tiesu administrācijā ar pieteikumu saņemt valsts kompensāciju. Sarunā raidierakstā “Kā likums!” ar Tiesu administrācijas pārstāvi un zvērinātu advokāti skaidrosim, kāds ir ceļš līdz valsts kompensācijas kriminālprocesā cietušajai personai saņemšanai un iem
Brīvprātīgs izlīgums kriminālprocesā
Noziedzīgs nodarījums, cietušais, kriminālprocess, vainīgais, apsūdzība, tiesas spriedums, kriminālsods. Tāda vienkāršoti ir Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā uzsākta kriminālprocesa virzība. Un ikvienā kriminālprocesa virzības posmā vainīgajam un cietušajam pastāv iespēja emocionāli saspīlēto un bieži ļoti smago situāciju padarīt vieglāku – brīvprātīgi sperot soli pretim izlīgumam. Raidie
Kā tiek izpildīts kriminālsods pieaugušajiem – sabiedriskais darbs
Gada laikā vidēji deviņi tūkstoši personu kļūst par Valsts probācijas dienesta klientiem, lai izciestu tiesas vai ar prokurora priekšrakstu piemēroto kriminālsodu – sabiedrisko darbu. Par to, kādas ir šī soda veida piemērošanas nianses pieaugušajiem, klausieties raidierakstā “Kā likums!”.
“Šis soda veids tiek piespriests bieži. Kopumā tas tiek piemērots arvien vairāk personām. To ietekmējuši ar
Sabiedriskais darbs kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis vai kriminālsods nepilngadīgajam
Viena no Valsts probācijas dienesta (VPD) funkcijām ir darbs ar nepilngadīgajiem, kuri nonākuši tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā. Bērnu un jauniešu motivācija pārkāpt likumu mēdz būt ļoti atšķirīga. Reizēm tās ir derības, ka spēs iznest preci no veikala, par to nesamaksājot, citreiz tā ir nespēja pretoties vilinājumam paņemt iepatikušos svešu mantu, piemēram, telefonu, kāda nav pašam. Noziedz
Kriminālprocesa izbeigšana prokuratūrā
Ne visi kriminālprocesi, kas kriminālvajāšanas uzsākšanai nonāk prokuratūrā, tiek nosūtīti lietas izskatīšanai tiesā. Šobrīd prokuratūra ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu tiesu sistēmai – vairāk nekā 40% kriminālprocesu tiek pabeigti prokuratūrā, tostarp ar prokurora priekšrakstu par sodu, raidieraksta “Kā likums!” sarunā stāsta Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieks EDIJS PASTARS.
Kas ir personas saukšana pie kriminālatbildības jeb kriminālvajāšana
Ja noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas procesā savākto pierādījumu kopums pret aizdomās turēto personu ir pietiekams, lai izvirzītu apsūdzību, tad izmeklēšanas iestāde lietu nodod prokuratūrā. Turpinot raidieraksta “Kā likums!” tematiskās sarunas par kriminālprocesa gaitu, kopā ar Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieku Ediju PASTARU skaidrosim, kādas ir prokuratūras un prokurora pilnva
Kā notiek izmeklēšana kriminālprocesā
Izmeklēšanai kriminālprocesā likumā ir noteikta speciāla kārtība. Tādēļ ikvienas uzsāktajā kriminālprocesā iesaistītās personas pienākums ir izpildīt pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā paredzēto kārtību. Raidieraksta “Kā likums” epizodes par kriminālprocesu turpinājumā ar Valsts policijas Kriminālpolicijas darbinieci un ilggadēju izmeklētāju INESI RATFELDERI runājam pa
Kad un kā tiek uzsākts kriminālprocess
Ziņas, kurās vēstīts, ka tiek uzsākts kriminālprocess, visbiežāk asociējas ar nopietnām nepatikšanām, kā, piemēram, notikušu noziedzīgu nodarījumu, izdarītu likumpārkāpumu vai citu darbību, kas atrodas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Savukārt pēc tam gaidāma vainīgo personu noskaidrošana, saukšana pie atbildības, tiesāšanās un piespriestā soda izpilde.
Vai vienmēr tā ir? Ko likuma izpratnē un
Saistības piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Kas jāzina parādniekam
Civilprocesa likums paredz ērtu iespēju aizdevējam noteiktās situācijās, pirms tiek uzsākts klasiskais parādu piedziņas process, atgādināt parādniekam par viņa parādu un ļaut izvēlēties starp kavētās saistības ātru izpildi ar mazākiem tiesas izdevumiem vai ilgāku tiesāšanos, kas problēmas risinājumu novilcinās, taču rezultātā prasījuma kopsumma ar tiesas izdevumiem var ievērojami pieaugt. Raidiera
Sodi un to piemērošana ceļu satiksmē
Daudziem autovadītājiem nav sveša doma: ja pārskatāmā ceļa posmā fotoradara nav, gāzes pedāli var atļauties piespiest arī nedaudz ņiprāk un lēnākos braucējus demonstratīvi apdzīt, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu. Varbūt kādu reizi var braukt arī bez derīgas OCTA polises vai tehniskās apskates? Neapšaubāmi, policijas darbinieku izteiktāka klātbūtne uz ceļiem autovadītājus disciplinētu, tomēr, k
Ceļu satiksmes negadījumi un transportlīdzekļu vadītāju kultūra
Ceļu satiksmes drošības aktualizētie dati liecina: lai gan 2023. gada pirmajos 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem ir noticis mazāk negadījumu, diemžēl ir palielinājies bojāgājušo skaits. Kuras ceļu satiksmē arvien ir vājās vietas, kas šogad izdzēsa 120 cilvēku dzīvības? Ko novēro un kā strādā Valsts policija, lai uz ceļiem būtu mazāk satiksmes negadījumu, uzlabotos satiksmes kultūra? Klausieties raidie
Kriminālatbildība par jaunības kļūdu. Vai to var labot?
Jaunības neapdomīgas darbības, kuru rezultātā kāds tiek smagi savainots vai iestājas personas nāve, par laimi nav ikdiena. Daudz biežāk gados jauni cilvēki prettiesiskas darbības, piemēram, zādzības veikalos, veic, apzinoties potenciālas sekas. Ar mērķi vairot izpratni par kriminālatbildību un situācijām, kā persona var nonākt līdz saukšanai pie kriminālatbildības, kā tiek noteikts sods (soda mē
Būtiski mainīsies parādu piedziņas kārtība
Saeimā iesniegtie Civilprocesa likuma grozījumi, kas regulē parādu piedziņas kārtību un apmērus, liecina, ka likumdevējs patlaban izstrādā no pašreizējās atšķirīgu – gan procesā, gan summās (apmēros) – parādu piedziņas procesu, ko pēc tiesas nolēmuma īsteno zvērināts tiesu izpildītājs.
“Parādnieki izdzīvošanas nolūkos itin bieži ir spiesti izvēlēties saņemt aplokšņu algas, slēpt patiesos ienākum
Kādi jauni ierobežojumi gaida uzturlīdzekļu parādniekus
19. oktobrī tika pieņemti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Raidierakstā “Kā likums!” ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulti RUTU ŠARKOVSKU skaidrojam, kādi papildu ierobežojumi paredzēti uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kā arī pārrunājam fonda līdzšinējo praksi darbā ar parādniekiem.
Ar kādiem jauniem ierobežojumiem turpmāk būs jārēķinās uzturl
Ko Latvija iegūs, ratificējot Stambulas konvenciju
Raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu un centra “Marta” politikas koordinatori Beatu Joniti diskutējam par Stambulas konvencijas ratifikācijas tiesiskajām sekām un ieguvumiem.
Kādas saistības Latvijai būs jāuzņemas, ratificējot konvenciju?
Ko iegūsim no konvencijas ratificēšanas? Kā tā mainīs, piemēram, centra “Marta” ikdienas darbu?
Konvencijas pretinieki norāda uz bīsta
Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – paternitātes noteikšana un apstrīdēšana tiesā
Paternitātes jeb bērna izcelšanās noteikšana mūsdienās ir bieži sastopama tiesiskā situācija. Ja vecāki nav stājušies laulībā, bērna paternitāti, reģistrējot dzimšanu, vīrietis var atzīt labprātīgi dzimtsarakstu nodaļā. Sarežģītākās situācijās paternitāti nosaka tiesa. Ierakstu par bērna tēvu ir iespējams arī apstrīdēt, tomēr jaunajiem vecākiem pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo likum
Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – saskarsmes un aizgādības tiesību noteikšana
Ģimene izjūk, laulāto vai iepriekš kopā dzīvojušo partneru ceļi šķiras, taču, kamēr izaug un patstāvīgā dzīvē aiziet kopīgie bērni, saikne starp viņiem ir saglabājama gan likumiskā, gan faktiskā izpratnē. Galvenais iemesls, kāpēc tiesā tiek skatītas lietas par saskarsmes un aizgādības tiesību ar bērnu noteikšanu, diemžēl ir vecāku savstarpējo attiecību problēmas. Kā atzīst tiesneši, šīs lietas ir
Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – laulības šķiršana tiesā
2022. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Civillikuma 72. pantā, ar ko tiek noteikts būtiski īsāks periods (no trīs gadiem uz vienu gadu), kas ļauj faktiski izirušas laulības gadījumā vērsties tiesā, lai to izšķirtu. Līdz ar minētajām izmaiņām krasi samazinājusies laulāto samierināšanās laika iespēja, kad laulības šķiršana uz laiku tiek atlikta. Tiesneši atzīst, ka tieši strīdi laulāto starpā par
Par un ap tiesāšanos. Kā norit tiesas sēde
Dalība tiesas sēdē ir saistīta ar noteiktu kārtību, kas jāievēro gan lietas dalībniekiem, gan lieciniekiem, gan pieaicinātajām personām. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU, vienlaikus atbildot uz lietotāju iesniegtajiem jautājumiem e-konsultācijās, noskaidrosim, kā norit tiesas sēde, kādas ir pušu tiesības lūgt lietu skatīt attālināti vai rakstveida procesā, vai liecinieki ties
Par un ap tiesāšanos: lietas dalībnieki, liecinieki un juridiskie pārstāvji
Dalība tiesvedībā ir organizēts process, kurā visiem iesaistītajiem tiek piešķirti noteikti statusi. Strīda izskatīšanā puses – prasītājs un atbildētājs – iegūst lietas dalībnieka statusu. Pēc lietas dalībnieku tiesai izteiktajiem argumentiem un lūgumiem tiesa var pieaicināt lieciniekus. Noteiktās situācijās tiesā var piedalīties klausītāji, bet paši lietas dalībnieki ir tiesīgi savai pārstāvība
Par un ap tiesāšanos – pierādījumi un to loma tiesvedībā
Vēršoties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ir jāspēj pierādīt sava prasījuma pamatotība, jo pierādīšanas process civilprocesuālās tiesvedībās gulstas uz lietas dalībniekiem – prasītāju un atbildētāju, nevis tiesu. Kā nodrošināties ar pierādījumiem? Cik pārliecinošam ir jābūt pierādījumu kopumam? Kādus pierādījumus tiesa uzskatīs par atbilstošiem? Kā notiek pierādījumu pārbaude? Šos un citus jautājum
Par un ap tiesāšanos – kā uzvesties tiesas sēdē?
Tiesas pavēste pastkastītē ir uztverama nopietni. Tā nenozīmē personas izvēli – piedalīties tiesas sēdē vai ne, pat ja kabatā ir pēdējā brīža izpārdošanā iegādāts ceļojums uz sapņu atpūtu okeāna krastā. Ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU diskutējam, kā korekti īstenojama komunikācija ar tiesu, kādas uzvedības normas lietas dalībniekiem būtu jāievēro tiesas sēdes laikā un kādas sekas v
Par un ap tiesvedību – tiesāšanās izdevumi
Tiesāšanās ir dārga, uzsākot procesu, ar to ir jārēķinās – šo priekšstatu var uzskatīt par dominējošu, apsverot iespēju strīdu atrisināt tiesā. Cik šāds pieņēmums ir pamatots, šajā raidieraksta epizodē vaicāsim Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniecei, tiesnesei IEVAI ČUDINAI un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesim VIKTORA MAKUCEVIČAM. Uzzināsim, kādas ir iespējamās tiesvedības izmaksas, kurā brīd
Par un ap tiesvedību – kā iesniegt prasību tiesā
Satversmes 92. pantā ir noteikts: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lai gan tiesvedība neasociējas ar patīkamu notikumu, Tiesu administrācijas sniegtā informācija liecina, ka tā ir pieprasīta parādība dzīves realitātē, – 2022. gadā civiltiesiskā kārtībā pirmās instances tiesās ar prasību pieteikumiem vērsušies vairāk nekā 32 tūkstoši iesniedzēju. Uzsāko
Dzīve kopīpašumā – nebeidzami sarežģījumi vai risināmi jautājumi?
LV portālā ir pieejams plašs informācijas klāsts par daudzdzīvokļu namu iemītniekiem noderīgiem jautājumiem – namu apsaimniekošanu, dzīvokļu īpašnieku kopības organizāciju, lēmumu pieņemšanu, cīņu ar mājas parādsaistībām u. c. Un visus šos jautājumus vieno kopīga tēma – kopīpašums. Pieredze, tostarp iedzīvotāju iesniegto e-konsultāciju jautājumi, vedina domāt, ka daudzu problēmu cēlonis ir tieši n
Aizmirstie, cedētie parādi un to piedziņa. Kad un kam jāmaksā?
“Pērku preci šodien un maksāju par to rīt, līdz uzņemtās saistības pilnībā izpildu.” Visticamāk, ar šādu pārliecību uz veikalu pēc noskatītā viedtālruņa, ledusskapja, automašīnas u. c. precēm, lai noformētu to iegādi ar pēcmaksu, dodas katrs pircējs. Tomēr ne vienmēr naudas, lai regulāri samaksātu kredītmaksājumu vairāku mēnešu un pat gadu garumā, izrādās pietiekami. Izveidojas parāds un nereti ma
Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz
Starp fiziskām un juridiskām personām tiek slēgti dažādi līgumi – pirkuma, īres, aizdevuma un citi. Civillikums regulē arī patapinājuma līguma noslēgšanas kārtību. Tā 1947. pants nosaka, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Šāda veida līgumus civiltiesiskos darījumos noslēdz retāk, t
Lai nezināšanas dēļ nekļūtu par sava bērna nolaupītāju
Izbraukšana kopā ar bērnu no mītnes valsts var pārvērsties par murgu situācijās, kad vecāki ir šķīrušies, turpina īstenot kopīgu bērna aizgādību, taču otrs vecāks par šādu rīcību nav laikus informēts. Vislabāko nodomu vadīts, bet, ar otru vecāku nesaskaņots, izbrauciens uz citu valsti, pat ciemošanās pie vecvecākiem, dažkārt var tikt uzskatīta par bērna prettiesisku pārvietošanu vai civiltiesisko
Zemesgrāmatā pieejamā informācija un pakalpojumi iedzīvotājiem
Zemesgrāmatu likums noteic: “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.” Zemesgrāmatās ir ziņas par 1,2 miljoniem nekustamo īpašumu. Svarīgi, ka saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. LV portāla
Transportlīdzekļa pārbūve – ko drīkst un nedrīkst darīt
Transportlīdzekļu pārbūve ir izmaiņu veikšana transportlīdzekļa konstrukcijā, un tas nozīmē, ka noteiktos gadījumos pēc šīs pārbūves obligāti ir jāveic arī auto tehniskā ekspertīze kādā no transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajām tehniskās apskates stacijām. Papildu apgaismojuma uzstādīšana, piekabes āķa pielikšana, busiņa pārveidošana par kemperi –, ko no visa minētā var uzskatīt par transport
Kam un kāpēc jāreģistrē piemājas kanalizācijas sistēma
Ikviens nekustamais īpašums, kas atrodas pilsētā vai ciemā un kurā izmanto decentralizēto kanalizācijas sistēmu, līdz šī gada 31. decembrim obligāti ir jāreģistrē pašvaldībā, kurā šis īpašums atrodas. Turklāt lokālā notekūdeņu savākšanas sistēma ir arī jāsakārto atbilstoši normatīvu prasībām. Šīs prasības neattiecas uz lauku teritorijām, tostarp viensētām.
Sarunā ar Vides aizsardzības un reģionālā
Atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentu saņemšana no ārvalstīm
Papīra formāta dokumentu saudzīga glabāšana, piemēram, slēgtā metāla skapī vai seifā, vienmēr atmaksājas. Tomēr, ja gadījies neatgriezenisks kāda dokumenta – dzimšanas, laulības, miršanas apliecības – bojājums vai tas ir nozaudēts, pēc palīdzības jāvēršas Dzimtsarakstu nodaļā, norāda Tieslietu ministrijas Arhīva nodaļas vadītāja LĪGA STABULE.
Latvijā izsniegtu civilstāvokļa aktu reģistrācijas doku
Kas ir valstij piekritīgā manta un kā to var iegādāties
Manta, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu, pieder valstij. No 10. septembra valstij piekritīgo kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienests realizē gan juridiskām, gan fiziskām personām.
Sarunā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu pārvaldes direktora vietnieci, Iepirkumu un valstij piekritīgās mantas daļas vadītāju INĀRU
Darbinieka nosūtīšana darbam citā ES valstī
Ir daudzas tautsaimniecības jomas, kurās nodarbinātie darba pienākumu veikšanai, pakalpojumu sniegšanai, tiek nosūtīti uz objektiem, darba izpildes vietām, kuras var atrasties ne vien citā administratīvajā teritorijā, bet arī citā valstī. Ja darba izpildes vieta ir Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomiskās zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, tad no šī gada 5. janvāra spēkā ir Darba likum
Pakalpojumu saņemšana bērnudārzos. Kas vecākiem jāņem vērā, slēdzot vienošanos
Bērna nosūtīšana uz bērnudārzu brīvu vietu trūkuma dēļ joprojām sagādā galvassāpes daudziem vecākiem. Pakalpojumus sniedz gan pašvaldību, gan privātās pirmsskolas izglītības iestādes, un vecākiem bieži nav izvēles, ar kuru iestādi vienoties par sava bērna nosūtīšanu pirmsskolas apmācībām un socializācijai. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prakse liecina, ka līdztekus problēmai iekļūt
Kā pieteikties daudzdzīvokļu namu atjaunošanas programmai
Septembrī Attīstības finanšu institūcija “ALTUM” sāka pieteikumu pieņemšanu jaunajai atbalsta programmai, kas paredzēta daudzdzīvokļu namu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.
Šāda programma bija ļoti gaidīta, jo dzīvojamais fonds Latvijā ir ļoti novecojis, – kopējā daudzdzīvokļu namu īpatsvarā tikai 4% ēku ir būvētas pēc 1993. gada.
Sarunā ar „ALTUM” Energoefektivitātes programm
Prasības rūpnieciski ražotu vienstāva ēku līdz 60 m² uzstādīšanai
Pēdējos gados populāras ir kļuvušas vienstāva koka konstrukcijas moduļu ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², kuras, rūpnieciski izgatavotas, var uzstādīt bez būvprojekta. Tās var izmantot gan kā dzīvojamās mājas, gan kā dažāda veida palīgēkas. Kādi nosacījumi jāievēro šādu būvju uzstādīšanā?
Sarunā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadīt
Vārda, uzvārda un tautības maiņa pieaugušai personai
Vārdu un uzvārdu ikviena persona ir tiesīga mainīt tik daudz reižu, cik vien to vēlas un spēj savu izvēli pamatot. Taču tautības maiņa ir iespējama tikai vienreiz. Kāpēc tā?
Kā norāda Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte, pieaugušu personu vidū gan vārda, gan uzvārda maiņa ir populāra. Viena gada laikā tiek izskatīti no 1000 līdz 1200 personu i
Ko drīkst un ko nedrīkst darīt tauvas joslā
Zvejniecības likumā definēts, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Nereti sabiedrībā nav skaidrs, kādas darbības garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļautas un kādas ir aizliegtas tauvas joslā. Tādēļ rodas strīdi, tiek celti žogi, lai norobežotu piekļuvi ūdeņiem.
Sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridi
Testamentārā mantošana. Kas jāzina mantiniekiem
Turpinot tēmu par dažādiem mantošanas veidiem, šis raidieraksts ir veltīts jautājumiem par un ap testamentāro mantošanu, kad mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, atstājot testamentu. Zvērināti notāri norāda — ja persona laicīgi ir sakārtojusi mantojuma lietas, uzrakstot testamentu, mantiniekiem tiek atstāts ne tikai mantojums, bet arī noteikta kārtība, kā tas saņēmēju starpā sadalāms, iev
Kāpēc dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību
Dzīvokļu īpašniekiem būtu jāiesaistās savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, bet kā to labāk izdarīt? Vai būtu jādibina dzīvokļu īpašnieku biedrība? Kāpēc tas būtu jādara, un kādi ir biedrības uzdevumi?
Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
Kas ir dzīvokļu īpašnieku biedrība? Vai tai normatīvajos aktos
Likumiskā mantošana – kas jāzina mantiniekiem
Civillikums nosaka trīs mantošanas veidus – likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks, pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, un ar mantojuma līgumu.
Notāri norāda: ja personai, ar ko saista radniecība, pēc nāves ir palikusi manta, kas palicējiem savstarpēji būtu jāsadala, uz ilgāku laiku atlikt šo jautājumu kārtošanu nebūtu ieteicams. Ar ko sākt? Kā secīgi ir jārī
Kā notiek īpašuma atmešana
Ja īpašums ir kļuvis par apgrūtinājumu – nav vēlēšanās un līdzekļu, lai to uzturētu vai samaksātu nekustamā īpašuma nodokli, – kā īpašnieks var no tā atbrīvoties? Vai tikai pārdodot?
Sarunā ar zvērinātu notāri ZANI ERNŠTREITI meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
Kādas iespējas ir īpašniekam, ja tas vairs nevēlas paturēt savas tiesības uz īpašumu?
Kas var būt īpašums, no kura atbrīvoties, – z
Ejam dabā – ko drīkst un nedrīkst darīt?
Pārgājiens vai diena pie dabas ir patīkama atpūta un veids, kā uzkrāt jaunu enerģiju. Bet – vai dodoties dabā ir jāievēro arī kādi noteikumi? Ko drīkst un nedrīkst darīt jeb kā jāuzvedas dabā? Ko nozīmē dabas liegums, un ko drīkstam darīt, ja atrodamies teritorijā, kas apzīmēta ar zaļo ozola lapiņas zīmi? Kas tur slikts, ja uzcelsim telti šādā teritorijā? Vai par to var sodīt?
Sarunā ar Dabas a
Telpu lietošanas veida maiņa – kad nepieciešama
Ir gadījumi, kad privātmāju vai dzīvokli ir vēlme pārveidot par biroju vai arī dzīvojamās telpās iekārtot, piemēram, ārsta prakses kabinetu. Kādos gadījumos telpu lietošanas veida maiņa ir iespējama un kādos – nav? Kādi saskaņojumi vajadzīgi, un kādi normatīvi regulē telpu pārveidi?
Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes vadītāju VIKTORIJU BELERTI meklēsim atbildes uz šādiem j
Vārda un uzvārda maiņa bērnam
Ikvienam cilvēkam viņa vārds un uzvārds ir identitātes daļa, kas kalpo arī kā atpazīstamības elements saziņā ar citiem. Izvēlēties, kādu vārdu un uzvārdu bērnam dot piedzimstot, ir vecāku tiesības un pienākums. Parasti vecāki to veic ar lielu rūpību un pārdomāti, tomēr, dažādu apstākļu vadīti, gan paši vecāki, gan vēlāk bērns laika gaitā var pieņemt lēmumu par vārda un uzvārda maiņu. Sarunā ar Dzi
Pesticīdi lauksaimniecībā – vai ir pamats uztraukumam, viedokļi dalās
Par to, vai Latvijas zemnieki labas ražas iegūšanai pārmēru nelieto pesticīdus, saduras dabas draugu un konvencionālo lauksaimnieku viedoklis. Lai viestu skaidrību, cik lielā mērā izmantojam pesticīdus, izvaicājām Valsts augu aizsardzības dienesta direktoru VENTU EZERU. Savukārt dabiskas saimniekošanas aizstāvju viedokli lūdzām paust Permakultūras biedrības biedri ILZI MEŽNIECI.
Pesticīdu lieto
Skaidri klasifikācijas noteikumi NVO sektorā – kāpēc tas ir svarīgi
Jau vairākus gadus aktualizējusies problēma – Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nevalstiskās organizācijas (NVO) netiek pietiekami uzraudzītas. To deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību. Sakārtot NVO klasifikācijas problēmas – šādu uzdevumu Tieslietu ministrijai šopavasar devusi Finanšu sektora attīstības padomei, kuru vada Ministru prezidents.
Kas jāzina par jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu
28. jūnijā tika izsludināts jaunais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Regulējums izstrādāts finansiālajās grūtībās nonākušajiem, kas vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Fiziskās personas, kas atbildīs likumā noteiktajiem nosacījumiem, iespēju dzēst parādsaistības varēs sākt izmantot no
Kā notiks valsts izmaksāto uzturlīdzekļu parādu piedziņa ārpustiesas kārtībā
Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, kuru vietā līdzekļi bērnu uzturam tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Viņu parāds valstij šogad sniedzas jau pāri 403 miljoniem eiro. Skaitļi nav iepriecinoši arī jautājumā par šo parādu piedziņu – tā notiek, taču lēni un daudzos gadījumos nesekmīgi. Kā zināms, ar uzturlīdzekļu piedziņu no parādniekiem, pamatojoties uz tiesa
Termiņi darba tiesiskajās attiecībās
Jēdziens “termiņš” nozīmē laika punktu, kurā ir jāpabeidz (kaut kā) izpilde. Ar termiņu ievērošanu gandrīz ik mēnesi mēs saskaramies dažādās dzīves situācijās – tos nosaka dažādiem pakalpojumu maksājumiem, preču lietošanas laikam. Termiņi nav svešs jēdziens arī civiltiesiskos darījumos un darba tiesiskajās attiecībās. To ievērošana kļūst īpaši svarīga problēmsituācijās, kādas var veidoties, piemēr
Kas ir konstitucionālā sūdzība, un kā to iesniegt Satversmes tiesā
Ikviens, kas uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir pārkāptas viņa Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības, var iesniegt konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā. Tomēr jāņem vērā – šī sūdzība ir tikai galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.
Personas pamattiesības ir definētas Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”. Tās ir, p
Pedagogu darba tiesības
Izglītības darbinieku saime var lepoties ar īpaši sazarotu profesiju struktūru. Pedagogi strādā gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārizglītojošās un profesionālajās skolās, gan augstskolās, gan interešu izglītības iestādēs. Lai arī izglītības nozari un tajā strādājošo darbību regulē speciālie likumi, piemēram, Izglītības likums, tomēr, kā ikviens nodarbinātais, arī pedagogi neatkarīgi no
Kā veiksmīgāk izmeklēt netīrās naudas atmazgāšanas noziegumus
Pēdējos gados ir aktivizējusies noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošana. Pērn Valsts policija arestējusi mazliet vairāk nekā pusmiljardu eiro noziedzīgi iegūtās mantas. Pēdējos četros gados pieaudzis arī uzsākto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits. Šim procesam ir divi iemesli: ir aktivizējies darbs kopā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), kā arī Valsts p
Kāpēc ēkas jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim
Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms šā datuma, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, tātad tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Ja ēka ekspluatācijā netiks nodota, tad tiks piemērots 3% nekustamā īpašuma nodoklis no lielākās vērtības –
Jauns likums – kas sagaida īrniekus un izīrētājus?
Ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā, saistās lielas cerības. Ja tiks sakārtots īres tirgus, namu attīstītāji sola ieguldīt lielas investīcijas un celt jaunus īres namus. Bet denacionalizēto namu īpašnieki cer, ka beidzot tiks pielikts punkts beztermiņa īres līgumiem par niecīgu samaksu.
Sarunā ar zvērinātu advokātu JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz jautājumiem:
Kāpēc bi
Kopīpašums – vai var justies kā pilntiesīgs īpašnieks?
Nereti zeme vai nekustamais īpašums tiek iegūts kopīpašumā ar kādu citu vai vairākām personām. No vienas puses, cilvēks it kā drīkst ar sava īpašuma domājamo daļu rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet, no otras puses, viņš nekādi nedrīkst aizskart kopīpašnieku intereses un tādējādi savās tiesībās ir ierobežots.
Sarunā ar zvērinātu advokātu ARTŪRU LIELGALVI skaidrosim:
Ko nozīmē vārds kopīpašums? Kas
Kas ir koplīgums un citi darba devēja sociālie bonusi
Darbinieka un darba devēja attiecības pamatā regulē Darba likums, noslēgtais darba līgums un tajā ietvertie tiesiskie noteikumi, kā arī uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. Tomēr daudzos darba kolektīvos līdztekus “pamata pakai” darbojas “papildu labumi”, kas palīdz stiprināt darba kolektīva un darbinieku lojalitāti. Darba devēja nodrošinātas papildu sociālās garantijas dažādās dzīves situācijās
Kādos gadījumos patvēruma meklētājiem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati liecina, ka no 1998. gada līdz 2021. gada 3. martam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, taču kopumā bēgļa statuss piešķirts tikai 225 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 569 personām. Šajā LV portāla raidierakstā ar PMLP Patvērumu lietu nodaļas vadītāju LĪGU VIJUPI runājam par to, kād
Uzturēšanās atļaujas: kādi ir to veidi un izsniegšanas pamats
Uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas tiek izsniegts personas apliecības formātā un kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijā noteiktu laiku vai pastāvīgi. Tā ir nepieciešama ārvalstniekiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums, darba meklētājiem, studentiem, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, ja tie vēlas Latvijā uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļ
